2. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1968. gadā Vents Lācars - viens no AS "SAF Tehnika" dibinātājiem un akcionāriem, kompānijas uzraudzības padomes priekšsēdētājs un biznesa attīstības viceprezidents.

1964. gadā Dainis Locis - hokeja skolas "Rīga" direktors, apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Rīgas nodaļas vadītājs, Rīgas domes deputāts.

1958. gadā Guntis Belēvičs - bijušais veselības ministrs, uzņēmējs.

1937. gadā Enoks Biķis - bijušais Latvijas Pediatru asociācijas prezidents, asociētais profesors.

1936. gadā Roalds Dobrovenskis - prozaiķis.

1930. gadā Vladimirs Kaijaks - rakstnieks (miris 2013.gadā).

1930. gadā Oļģerts Lielausis - Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas Universitātes Fizikas institūta vadošais pētnieks.

1926. gadā Jānis Kaksis - gleznotājs, mākslas zinātnieks (miris 2002. gadā).

Jubilāri pasaulē

1973. gadā Džeisons Bleiks - amerikāņu hokejists.

1966. gadā Olivjē Panī - franču F1 pilots.

1966. gadā Selma Haijeka - meksikāņu aktrise.

1965. gadā Lenokss Luiss - Lielbritānijā dzimis amerikāņu bokseris.

1964. gadā Kianu Rīvss - Kanādā dzimis Holivudas aktieris.

1963. gadā Staņislavs Čerčesovs - bijušais futbola vārtsargs, Krievijas futbola izlases galvenais treneris.

1961. gadā Karloss Valderama - kolumbiešu futbolists.

1959. gadā Gijs Lalibertē - kanādiešu uzņēmējs, cirka "Cirque du Soleil" līdzdibinātājs un vadītājs.

1957. gadā Tonijs Alva - amerikāņu skeitbordists.

1952. gadā Džimmijs Konorss - amerikāņu tenisists.

1950. gadā Mihaels Roters - vācu mūziķis ("Kraftwerk").

1946. gadā Billijs Prestons - amerikāņu mūziķis (miris 2006.gadā).

1928. gadā Horass Silvers - amerikāņu džeza pianists un komponists.

1877. gadā Frederiks Sodijs - britu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1956.gadā).

1853. gadā Vilhelms Ostvalds - vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1932.gadā).

1838. gadā Liliokalani - Havaju karalistes karaliene (mirusi 1917.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā Jēkabpils Kapeles kapos tiek atklāts atjaunotais piemineklis kaujās ar lieliniekiem kritušajiem Latvijas armijas 4.Valmieras kājnieku pulka karavīriem.

2006. gadā pie Ventspils 3.vidusskolas svinīgi atklāta jaunuzceltā daudzfunkcionālā sporta halle "Pārventa", kas pieejama gan skolēnu sporta nodarbībām, gan visiem citiem interesentiem. Halle "Pārventa" ir otra daudzfunkcionālā sporta halle pilsētā. Olimpiskā centra halle tika uzcelta 1996.gadā.

2006. gadā Liepājas teātris sāk savu simto sezonu.

2006. gadā Vecpils katoļu baznīcā tiek atklātas atjaunotās ērģeles, kuru rekonstrukcijai 10 000 eiro ziedoja pasaulslavenā poļu operdziedātāja Jadviga Rape. Viņas tāls sencis, poļu karaspēka rotmistrs Oto Ernsts fon Rape Vecpils baznīcu cēlis 1700.gadā.

2005. gadā Rēzeknē sākas pilsētas 720 gadu jubilejas pasākumi.

2003. gadā Igaunijas pilsētā Valgā sākas pirmais Baltijas Astmas velobrauciens, kura laikā tiek apmeklētas piecas Latvijas pilsētas. Brauciens beidzas Lietuvas galvaspilsētā Viļņā ar Baltijas Astmas konferenci. Velobraucienā mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību astmas slimnieku problēmām un iepazīstināt ar astmas diagnosticēšanas un ārstēšanas iespējām, kā arī akcentēt, ka, pareizi kontrolējot un ārstējot šo slimību, iespējama pilnvērtīga dzīve, tai skaitā sportiskās aktivitātes.

2001. gadā Kārļa Ulmaņa pieminekļa žūrijas komisija paziņo, ka Kārļa Ulmaņa pieminekli izstrādās tēlnieks Uldis Kurzemnieks, kurš bija iesniedzis Ulmaņa pieminekļa projektu ar devīzi "Dievs, Maize, Darbs".

2000. gadā Rīgā notiek Tērbatas ielas svētki.

1999. gadā Latviju darba vizītē apmeklē Kanādas ārlietu ministrs Loids Eksvortijs.

1999. gadā par godu pirmajai gadadienai, kopš Latvijā atrodas no Norvēģijas ievestā nelegālā riepu krava, Latvijas Zaļā partija pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ēkas novieto nelielu pieminekli no autoriepām.

1999. gadā Saeima atceļ no amata Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Alekseju Lepsi "par tiesneša necienīgu rīcību, kas kompromitē tiesu varu". 9.septembrī Lepse izdara pašnāvību.

1998. gadā beidzas protesta akcija pret Būtiņģes termināļa celtniecību un par Ignalinas atomelektrostacijas darbības pārtraukšanu. Akcijas laikā tiek savākti 20 958 atbalstītāju paraksti.

1998. gadā Latvijā divu dienu valsts vizītē ar karalisko jahtu "Norge" ierodas Norvēģijas karalis Haralds V un karaliene Sonja.
1998. gadā iznāk žurnālu "Sveiks un Vesels" un "Veselība" pirmais apvienotais septembra numurs "Veselība. Sveiks un Vesels".

Notikumi pasaulē

2003. gadā ASV Federālā apelāciju tiesa atceļ aptuveni simts notiesātajiem piespriestos nāves sodus, piemērojot nesen pieņemto Augstākās tiesas spriedumu, ka lēmums par nāves soda piespriešanu ir jāpieņem zvērinātajiem, nevis tiesnešiem.

2001. gadā 78 gadu vecumā mirst Dienvidāfrikas ķirurgs Kristiāns Bārnards, kurš 1967.gada decembrī veica pirmo cilvēka sirds transplantācijas operāciju.

1998. gadā Šveices pasažieru lidmašīnas avārijā Kanādā iet bojā 229 cilvēki.

1991. gadā ASV atzīst Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību.

1987. gadā Maskavā sākas tiesas process pret 19 gadus veco vācu lidotāju Matiasu Rustu, kurš ar mazu lidmašīnu 1987.gada maijā piezemējās netālu no Maskavas Sarkanā laukuma.

1973. gadā 81 gadu vecumā mirst britu rakstnieks Dž.R.R.Tolkīns, kurš sarakstīja fantāziju grāmatu sēriju "Gredzenu pavēlnieks".

1969. gadā Ņujorkas Rokvilla centrā tiek uzstādīts pirmais bankomāts ASV.

1963. gadā ASV Alabamas štata gubernators Džordžs Volless aptur melnādaino un balto bērnu integrāciju sabiedriskajās skolās, liekot karavīriem aplenkt Taskegī vidusskolu.

1962. gadā Padomju Savienība piekrīt pārdot ieročus Kubai, lai palīdzētu tai stāties pretī "agresīvu imperiālistu elementu draudiem".

1945. gadā Vjetnama pasludina neatkarību ar Ho Šiminu prezidenta amatā.

1945. gadā Japānas līderi uz ASV karakuģa "Missouri" paraksta beznosacījumu padošanos, izbeidzot Otro pasaules karu.

1939. gadā pēc Vācijas spēku iebrukuma Polijā Vācija anektē Dancigu (tagadējā Gdaņska).

1930. gadā franču aviatori Djedons Kosts un Moriss Belonts veic pirmo nepārtraukto lidojumu no Eiropas uz ASV.

1923. gadā Īrijas brīvvalstī notiek pirmās vēlēšanas kopš neatkarības iegūšanas no Lielbritānijas.

1910. gadā Parīzē mirst franču gleznotājs Anrī Ruso.

1870. gadā Prūsijas spēki Sedanas kaujā sagūsta Francijas imperatoru Napoleonu III un aptuveni 100 000 viņa karavīru.

1807. gadā britu spēki bombardē Kopenhāgenu, lai neļautu Dānijai padoties un nodot savu floti Napoleonam.

1752. gadā Lielbritānija pieņem gregoriāņu kalendāru, gandrīz divus gadsimtus pēc lielākās daļas Rietumeiropas.

1666. gadā Londonā izceļas milzīgs ugunsgrēks, kas turpina plosīties trīs dienas, iznīcinot 10 000 mājas.

1649. gadā Romas pāvesta Inokentija X spēki pilnībā iznīcina Itālijas pilsētu Kastro, izbeidzot Kastro karus.

31. gadā p.m.ē. pie Grieķijas krastiem Aktiumas kaujā Oktaviana spēki sakauj Ēģiptes karalienes Kleopatras un Marka Antonija spēkus.