7. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1984. gadā Inna Poluškina - vieglatlēte.

1967. gadā Uldis Dvinskis - Latgales televīzijas dibinātājs un kādreizējais direktors.

1959. gadā Juris Ulmanis - Eiropas Skautu fonda valdes loceklis.

1934. gadā Aristids Jēkabs Lambergs - sabiedriskais darbinieks, politiķis, Saeimas deputāts (miris 2010. gada 23. jūnijā).

1929. gadā Eduards Pāvuls - aktieris (miris 2006. gada 14. jūlijā).

1882. gadā Francis Balodis - arheologs, uzskatīts par pirmo akadēmiski izglītoto latviešu vēsturnieku (miris 1947. gadā).

Jubilāri pasaulē

1982. gadā Cassidy - amerikāņu reperis.

1980. gadā Mišela Kvana - amerikāņu daiļslidotāja, pieckārtēja pasaules čempione, divu olimpisko medaļu laureāte.

1975. gadā Adams Nelsons - amerikāņu vieglatlēts, pasaules un olimpiskais čempions lodes grūšanā.

1974. gadā Patriks Lalims - kanādiešu hokejists.

1972. gadā Liza Leslija - amerikāņu basketboliste, četrkārtēja olimpiskā čempione.

1970. gadā Ēriks Cābels - vācu riteņbraucējs, triju pasaules čempionāta medaļu ieguvējs, UCI Pasaules kausa ieguvējs.

1969. gadā Džo Sakiks - kanādiešu hokejists, divkārtējs Stenlija kausa ieguvējs, 2002. gada olimpisko spēļu labākais hokejists, pasaules un olimpiskais čempions.

1963. gadā Vonda Šeparda - amerikāņu dziedātāja.

1962. gadā Žanna Aguzarova - krievu dziedātāja.

1947. gadā Gjanendra - Nepālas pēdējais karalis.

1943. gadā Toto Kutunjo - itāliešu dziedātājs, Eirovīzijas uzvarētājs 1990. gadā.

1941. gadā Maikls Hovards - britu politiķis.

1940. gadā Ringo Stārs - angļu bundzinieks ("The Beatles").

1932. gadā Džozefs Zavinuls - Austrijas džeza mūziķis un komponists (miris 2007.gadā).

1911. gadā Džans Karlo Menoti - itāliešu komponists (miris 2007.gadā).

1901. gadā Vitorio de Sika - itāliešu kinorežisors un aktieris (miris 1974. gadā).

1899. gadā Džordžs Cukors - amerikāņu kinorežisors (miris 1983.gadā).

1893. gadā Vladimirs Majakovskis - krievu dzejnieks (miris 1930. gadā).

1887. gadā Marks Šagāls - Baltkrievijā dzimis franču gleznotājs (miris 1985.gadā).

1860. gadā Gustavs Mālers - austriešu komponists (miris 1911.gadā).

1843. gadā Kamiljo Goldži - itāliešu ārsts, Nobela prēmijas medicīnā laureāts (miris 1926.gadā).

1514. gadā Aleksejs Adaševs - Krievijas valsts darbinieks, diplomāts. Politiķis Krievijas cara Ivana IV Bargā galmā. Bijis viens no galvenajiem iniciatoriem Livonijas kara sākumam, bet pēc neveiksmīgas kampaņas veicināja pamiera noslēgšanu ar Livoniju. Par šādu rīcību tika ieslodzīts Tārbatas cietoksnī (miris 1561. gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā darbu atsāk portāls www.liepajniekiem.lv.

2003. gadā notiek Latvijas neatkarīgās valsts parlamenta Saeimas darbības atjaunošanas 10.gadskārtas pasākumi: tiek atklāta fotoizstāde, pie Brīvības pieminekļa tagadējie un bijušie Saeimas deputāti noliek ziedus, notiek koncerts un svinīga pieņemšana.

2000. gadā Kurzemes apgabaltiesa genocīdā pret cilvēci apsūdzētajam Jevgeņijam Savenko piespriež divus gadus cietumsoda. Tas ir mazākais sods, kādu var piespriest saskaņā ar apsūdzības pantu.

1993. gadā Latvijas Republikas Saeima par Valsts prezidentu ievēl Gunti Ulmani.

1992. gadā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem likumu "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās".

1985. gadā Siguldā blakus Turaidas pilij atklāj Dainu kalnu.

1983. gadā 73 gadu vecumā Kanādā viņsaulē aiziet viens no visu laiku izcilākajiem latviešu soļotājiem Adalberts Bubenko, 1938. gada olimpisko spēļu bronzas godalgas ieguvējs.

1919. gadā pārtrauc izdot politiski sabiedrisko un literāro dienas laikrakstu "Baltijas Ziņas". Laikrakstu izdeva no 1918. līdz 1919.gada 7.jūlijam, un tajā tika publicētas jaunākās ziņas, populārzinātniskie raksti un ārzemju rakstnieku darbu tulkojumi.

1736. gadā Rīgā izveidots pirmais Anatomikums (savulaik dēvēts par Anatomijas teātri). Tajā bija īpaši iekārtota telpa, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus. Tā izveidē finansējumu daļēji nodrošināja Rīgas rāte, daļēji - iedzīvotāju ziedojumi. Par nelielu samaksu ikviens varēja noklausīties lekciju un noskatīties līķa sekcijas demonstrējumus.

1280. gadā vienā no Rīgas rātes lēmumiem pirmo reizi tiek minēts, ka šajā laikā savu darbību pilsētā uzsākuši jēlādu apstrādātāju amatnieki. Šajā lēmumā noteikts, ka amatniekiem aizliegts pārdot savu preci pilsētā.

Notikumi pasaulē

2012. gadā Krasnodaras novadu, Krievijas dienvidos, piemeklē postoši plūdi, kuros dzīvību zaudē aptuveni 170 cilvēki.

2005. gadā četri spridzinātāji pašnāvnieki sastrēgumstundā sarīko sprādzienus Londonas metro vagonos un autobusā, nogalinot 56 cilvēkus (ieskaitot pašus teroristus).

2005. gadā koncertsērijas "Live 8" iespaidā astoņu pasaules attīstīto valstu (G8) līderi apņemas līdz 2010.gadam dubultot palīdzības apjomu Āfrikas valstīm no 25 miljardiem dolāru līdz 50 miljardiem.

2004. gadā pēc irākiešu marodieru iebrukuma ANO aizzīmogotajā Irākas kodolpētījumu centrā, ASV un ANO amatpersonas paziņoja, ka ASV spēki no Irākas izveduši 1,8 tonnas bagātināta urāna, lai tās paglabātu drošībā.

1999. gadā ASV tabakas industrija piedzīvo smagu triecienu, kad Floridas zvērināto tiesa nolemj, ka smēķēšana izraisa vairākas slimības un tabakas industrija šīs briesmas slēpusi no sabiedrības.

1998. gadā pēkšņi mirst Nigērijas vispazīstamākais politieslodzītais Moshūds Abiola, kurš tiek uzskatīts par īsto 1993.gada vēlēšanu uzvarētāju. Viņa nāve izraisa plašus nemierus, kas ilgst vairākas dienas.

1995. gadā kolorītajam bijušajam Itālijas ārlietu ministram Džanni de Mičelisam tiek piespriests četru gadu cietumsods par korupciju.

1992. gadā Minhenē pasaules septiņu ekonomiski vadošo lielvalstu vadītāji aicina Krieviju izstrādāt grafiku padomju karaspēka izvešanai no Baltijas valstīm.

1991. gadā Brioni līgums izbeidz desmit dienas ilgo Slovēnijas neatkarības karu pret Dienvidslāviju.

1985. gadā iepriekš mazpazīstamais Boriss Bekers 17 gadu vecumā uzvar Vimbldonas tenisa turnīrā, kļūstot par jaunāko sportistu, kurš triumfējis prestižajā turnīrā.

1983. gadā desmit gadus vecā amerikāņu skolniece Samanta Smita pēc Padomju Savienības vadītāja Jurija Andropova uzaicinājuma kopā ar vecākiem ierodas Maskavā.

1980. gadā "Led Zeppelin" ar koncertu Berlīnē noslēdz savu koncertturneju. Tas izrādās grupas pēdējais koncerts.

1980. gadā Irānā tiek ieviesti islāmiskie šariata likumi.

1978. gadā Zālamana salas kļūst neatkarīgas no Lielbritānijas.

1969. gadā Kanādā tiek apstiprināts Oficiālo valodu akts, federālajā valdībā padarot franču valodu par līdzvērtīgu angļu.

1960. gadā Teodors Meimens no Hjūsa lidaparātu korporācijas Malibu demonstrē pirmo lāzeru.

1958. gadā ASV prezidents Dvaits Eizenhauers paraksta likumu par Aļaskas štatu.

1956. gadā austriešu alpīnists Frics Moravecs iekaro Gašerbruma II virsotni, kas bija pēdējais vēl neiekarotais astoņtūkstošnieks.

1954. gadā ASV Tenesijas štata radiostacija WHBQ kļūst par pirmo, kura pārraida Elvisa Preslija ierakstu.

1947. gadā ASV slepenie dienesti pie Rouzvelas ASV Ņūmeksikas štatā savāc avarējuša lidaparāta atliekas. Kaut arī Vašingtona apgalvo, ka avarējušais lidaparāts bijis slepens izlūkošanas lidaparāts, avārija kļuvusi par pamatu daudzām leģendām un konspirācijas teorijām par "Rouzvelas incidentu", daudziem uzskatot, ka Rouzvelā nokritis vai ticis notriekts citplanētiešu kosmosa kuģis.

1946. gadā amerikāņu lidotājs Hovards Hjūss gandrīz nositas, viņa spiegu lidmašīnas prototipam nogāžoties Beverlihilsas tuvienē.

1941. gadā ASV prezidents Teodors Rūzvelts paziņo, ka amerikāņu spēki izsēdušies Islandē, lai novērstu nacistu iebrukumu salā.

1930. gadā mirst leģendārā detektīva Šerloka Holmsa radītājs sers Arturs Konans Doils.

1917. gadā Krievijas kņazs Georgijs Ļvovs pēc Krievijas cara Nikolaja II gāšanas revolūcijā izveido pagaidu valdību.

1898. gadā ASV prezidents Viljams Makinlijs paraksta Ņūlendsas rezolūciju, anektējot Havaju salas kā ASV teritoriju.

1865. gadā tiek pakārti četri sazvērnieki, kas noslepkavoja ASV prezidentu Abrahamu Linkolnu.

1863. gadā ASV tiek ieviests pirmais militārais iesaukums. Izvairīšanās no dienesta maksā 100 ASV dolāru.

1807. gadā tiek noslēgts Tilzītes miera līgums starp Franciju, Prūsiju un Krieviju, izbeidzot Ceturtās koalīcijas pastāvēšanu.

1668. gadā angļu fiziķis un matemātiķis Īzaks Ņūtons saņem maģistra grādu Trīsvienības koledžā, Kembridžā.

1543. gadā franču spēki iebrūk Luksemburgā.

1456. gadā lietas atkārtotā izskatīšanā 25 gadus pēc franču tautas varones Žannas d'Arkas nāves tiek nolemts, ka viņa nav bijusi vainojama ķecerībā.