Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ja satiekat Silvestru Stalloni, paspiediet viņam roku - leģendārajam aktierim taču dzimšanas diena! (Foto: SplashNews.com/ Vida Press)

6. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
2021. gada 6. jūlijā 02:48 2021. gada 6. jūlijā 02:48
  Jauns.lv / LETA
Dzimšanas diena šodien bijušajam Latvijas ledus hokeja izlases galvenajam trenerim Leonīdam Beresņevam, arī bijušajam ASV prezidentam Džordžam Bušam un Holivudas grāvjēfilmu zvaigznei Silvestram Stallonem. Un pieminēšanas vērts, ka pirms 17 gadiem Dreiliņos tika atklāta Ēvalda Valtera vārdā nosaukta iela.

Jubilāri Latvijā

1990. gadā Edvīns Rakickis - izdevniecības "Rīgas Viļņi" korespondents, grupas "Neon Saturdays" līderis.

1987. gadā Laima Jansone - koklētāja.

1974. gadā Vladislavs Šafranskis - AS "Ventbunkera" padomes loceklis, AS "Ventspils Grain Terminal" valdes priekšsēdētājs.

1966. gadā Jānis Loze - zvērināts advokāts.

1958. gadā Leonīds Beresņevs - bijušais Latvijas ledus hokeja izlases aizsargs un galvenais treneris.

1956. gadā Dzintra Uibo - SIA "Amaija grāmatvedība un finanses" valdes priekšsēdētāja.

1942. gadā Vaira Paegle - politiķe, bijusi 7., 8., un 9. Saeimas deputāte (mirusi 2019. gadā).

1940. gadā Uldis Raitums - Latvijas Matemātikas biedrības valdes loceklis.

1930. gadā Kārlis Zariņš - operdziedātājs, tenors (miris 2015. gadā).

1895. gadā Jānis Osis - Nacionālā teātra un kino aktieris (miris 1973. gadā).

1622. gadā Heinrihs Ādolfijs - vācu garīdznieks un literāts, 1685.gadā izdevis Fīrekera pārlaboto, pilnīgāko un plašāko latviešu valodas gramatiku. Pārlabojis agrāk tulkoto Mārtiņa Lutera katķismu, kā arī sastādījis Kurzemes baznīcas rokasgrāmatu (miris 1686. gadā).

Jubilāri pasaulē

1987. gadā Keita Neša - angļu dziedātāja.

1981. gadā Romāns Širokovs - krievu futbolists, 2008. gada Eiropas čempionāta bronzas medaļnieks.

1980. gadā Pau Gazols - spāņu basketbolists, divkārtējs NBA čempions, seškārtējs NBA "Visu zvaigžņu spēles" dalībnieks, pasaules čempions, trīskārtējs Eiropas čempions, triju olimpisko medaļu ieguvējs.

1980. gadā Eva Grīna - franču aktrise un modele.

1979. gadā Kevins Hārts - amerikāņu komiķis, aktieris un producents.

1977. gadā Maksims Mirnijs - baltkrievu tenisists, 10 "Grand Slam" uzvarētāja titulu ieguvējs dubultspēlēs, 2012. gada olimpiskais čempions.

1975. gadā 50 Cent - amerikāņu reperis, mūziķis, aktieris un uzņēmējs, īstajā vārdā Kērtiss Džeksons, "Grammy" balvas ieguvējs.

1969. gadā Fernando Redondo - argentīniešu futbolists.

1951. gadā Džefrijs Rašs - austrāliešu aktieris, "Oskara" balvas ieguvējs.

1946. gadā Silvestrs Stallone - amerikāņu aktieris.

1946. gadā Džordžs Bušs - ASV 43. prezidents.

1940. gadā Nursultans Nazarbajevs - Kazahstānas 1. prezidents.

1937. gadā Vladimirs Aškenazi - krievu pianists un diriģents.

1935. gadā Tenzins Gjaco - 14.Dalailama, Nobela miera prēmijas laureāts.

1925. gadā Bils Heilijs - amerikāņu mūziķis (miris 1981.gadā).

1923. gadā Voicehs Jaruzeļskis - bijušais Polijas prezidents (miris 2014.gadā).

1921. gadā Nensija Reigana - aktrise, bijusī ASV pirmā lēdija (mirusi 2016. gadā).

1912. gadā Heinrihs Harers - austriešu alpīnists un rakstnieks (miris 2006.gadā).

1907. gadā Frīda Kalo - meksikāņu gleznotāja, viena no feminisma ikonām (mirusi 1954. gadā).

1903. gadā Hugo Teorels - zviedru zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (miris 1982.gadā).

1898. gadā Hanss Eislers - vācu komponists (miris 1962.gadā).

1859. gadā Verners fon Heidenstams - zviedru rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1940.gadā).

1796. gadā Nikolajs I - Krievijas cars (miris 1855.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Latvijā valsts vizītē ieradās Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis ar kundzi Jolantu Kvasņevsku.

2004. gadā Dreiliņos Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs un aktrise Vera Gribača atklāj jauno Ēvalda Valtera vārdā nosaukto ielu. Pēc tam tiek atklāta pirmā šajā mikrorajonā ekspluatācijā nodotā dzīvojamā māja, dzīvokļu īrnieki saņem atslēgas.

2003. gadā XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā Viesturdārza Dziesmu svētku memoriālā atklāj bareljefu Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" autoram Baumaņu Kārlim. Dziesmu svētku nobeigumā notiek svētku dalībnieku gājiens, bet Mežaparka estrādē - izskaņas koncerts.

2001. gadā Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās galvaspilsētā ierodas viens no vecākajiem Eiropas buriniekiem "Anna af Sand". Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs no Norvēģijas burinieka "Anna af Sand" komandas kapteiņa dāvanā saņem sālītu siļķu mucu, ko pieņemts uzskatīt par pagājušā gadsimta lielāko Norvēģijas eksportpreci.

1994. gadā Latviju oficiālā vizītē apmeklē Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Bils Klintons. ASV prezidents tiekas ar Baltijas valstu prezidentiem - Igaunijas prezidentu Lennartu Meri, Latvijas prezidentu Gunti Ulmani un Lietuvas prezidentu Aļģirdu Brazausku.

1993. gadā darbu sāk Latvijas Republikas 5.Saeimas 1.sesija, un tā atjauno Latvijas Republikas Satversmi.

1990. gadā Rīgā notiek XX Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Pirmoreiz pēckara gados tajos piedalās visas pasaules latvieši.

1924. gadā Cēsu rajonā, Drabešu pagastā, pie Ainavu mājām, atrasti Ainavu senkapi. Šajos senkapos apbedīti latgaļi no 11. līdz 12.gadsimtam. Mirušie apbedīti koka šķirstos. Sieviešu apbedījumos līdz ar bronzas vainagiem, kakla riņķiem, aprocēm un gredzeniem atrastas ar bronzas stīpiņām izrakstītas, gar malām ar krāsainām celainēm un bārkstīm apšūtas villaines.

1919. gadā Rīgā ienāk Ziemeļlatvijas brigādes daļas.

1893. gadā Preiļu rajona Aizkalnu pamatskolas pagalmā un dārzā arheoloģiskajos izrakumos atrok senas apmetnes paliekas un 1940.gadā līdz galam tiek atsegts 21 latgaļu apbedījums, tādējādi atklājot Aizkalnu senkapus. Tiek uzskatīts, ka paši apbedījumi attiecināmi uz 9.-11.gadsimta sākumu. Tomēr izrakumos pats būtiskākais atradums ir četri pavardi un svītru keramikas trauku lauskas, kas vēsturniekiem liek secināt, ka ir atrasta viena no senākajām apmetnēm, kas šajā vietā bija izveidota no 1.gt.pr. Kr. līdz 1.gt. sākumam.

1859. gadā iznāk pirmais sabiedriski politiskais mēnešraksts vācu valodā "Baltijas Mēnešraksts". Tas iznāk regulāri līdz 1913.gadam un atspoguļo galvenokārt Baltijas vāciešu dzīvi, publicē arī rakstus par Latvijas vēsturi, saimniecisko un politisko dzīvi.

1710. gadā Dreiliņos Ziemeļu kara laikā starp Vidzemes bruņniecību, Rīga rātes pārstāvjiem un Krievijas karaspēka virspavēlnieku Šerementjevu tiek noslēgti Akorda punkti - padošanās līgums, ar kuru atzītas Rīgas pilsētas un Vidzemes muižniecības privilēģijas, kuras savulaik bija atņēmuši zviedri.

1416. gadā vairākos dokumentos pirmo reizi minēta Ābelene, kas savulaik bijis latgaļu apdzīvots novads 13.gadsimtā. Ābelene savulaik atradās tagadējā Balvu rajona Baltinavas pagastā. Tiek pieļauts, ka Ābelenes centrs no 12. līdz 13.gadsimtam bijusi pils Obeļovas pilskalnā.

1375. gadā Livonijas ordenis noslēdz draudzības līgumu ar Zviedrijas karali Albrehtu. Ordenis apņemas atbalstīt Zviedriju tās konflikta gadījumos ar krieviem un lietuviešiem.

1205. gadā Indriķa hronikā minēts, ka lībiešu vecākais Salaspilī ir Ako. Savukārt gadu vēlāk minēts, ka 1206.gada jūnijā Ako vadījis lībiešu sacelšanos pret Rīgas bīskapu. Ako krita kaujā ar bīskapa karaspēku Salaspils Mārtiņsalā, savukārt bīskapa karaspēka vadītājs Arnolds aizveda uz Rīgu Ako galvu kā uzvaras zīmi.

Notikumi pasaulē

2005. gadā 91 gadu vecumā mirst franču rakstnieks un Nobela prēmijas literatūrā laureāts Klods Simons.

2003. gadā Korsikas iedzīvotāji ar niecīgu pārsvaru referendumā noraida plašāku autonomiju no Francijas.

1994. gadā ANO miera balvu kopā saņem Izraēlas premjerministrs Ichaks Rabins un Palestīniešu atbrīvošanās organizācijas priekšsēdētājs Jasirs Arafats.

1988. gadā notiek pasaules pirmais naftas platformas negadījums, kad uzsprāgst "Piper Alpha" naftas platforma Ziemeļjūras britu sektorā, nogalinot 167 cilvēkus.

1975. gadā Komoru salu parlaments pasludina vienpusēju neatkarību no Francijas.

1971. gadā mirst amerikāņu džeza mūziķis Lūiss Ārmstrongs.

1967. gadā Nigērijā sākas pilsoņu karš.

1964. gadā Malāvi pasludina neatkarību no Lielbritānijas un tieši pēc diviem gadiem kļūst par republiku.

1957. gadā Altea Gibsone kļūst par pirmo melnādaino sportisti, kurai izdevies uzvarēt Vimbldonas tenisa turnīrā.

1952. gadā Londonas tramvaji kursē pēdējo dienu pēc pasažieru vadāšanas gandrīz gadsimta garumā.

1944. gadā ugunsgrēkā ASV pilsētas Hārtfordas cirkā Konektikutas štatā iet bojā 167 cilvēki. Šī traģēdija iegāja vēsturē kā viena no ASV traģiskākajām ugunsnelaimēm.

1942. gadā Nīderlandes ebreju meitene Anna Franka ar māsu un vecākiem Amsterdamā sāk slēpties no nacistiem, apmetoties viņa tēva noliktavas bēniņos. Pēc Otrā pasaules kara atrastā Annas Frankas dienasgrāmata ir publicēta vairāk nekā 30 valodās, kā arī uzvesta teātrī un ekranizēta.

1939. gadā nacistiskajā Vācijā tiek slēgti pēdējie ebrejiem piederošie uzņēmumi.

1928. gadā mākslas filmas "The Lights of New York" pirmizrāde Ņujorkā kļūst par pirmo reizi, kad tiek demonstrēta "runājoša" mākslas filma.

1919. gadā britu dirižablis R-34 - pirmais gaisa kuģis, kas šķērsojis Atlantijas okeānu, - nolaižas Ņujorkā.

1887. gadā amerikāņi ar varu piespiež Havaju karalistes monarhu Deividu Kalakauu parakstīt Bajonetas konstitūciju, kas amerikāņiem dod vairāk varas Havaju salās, laupot daļu tiesību Havaju pilsoņiem.

1885. gadā Luī Pastērs veiksmīgi testē savu vakcīnu pret trakumsērgu, par pacientu izmantojot suņa sakostu zēnu.

1785. gadā par Amerikas Savienoto Valstu monetāro vienību tiek pasludināts dolārs.

1253. gadā Mindaugs tiek kronēts par Lietuvas karali.

1189. gadā Ričards Lauvassirds tiek kronēts par Anglijas karali.

Citi šobrīd lasa

Modes dizainere Vera Vanga 73 gadu vecumā izskatās kā trīsdesmitgadniece 1
Lietuvu satricina traģēdija Šauļos - pie konteineriem atrasta 15 gadu veca mirusi meitene
Aigars Kalvītis ar sievu noslēdz līgumu par mantas šķirtību 10
Pievienot komentāru