14. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1936. gadā Edmunds Lukevics - Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta direktors profesors.

1940. gadā Kalvis Zalcmanis - kinooperators, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors.

1947. gadā Jeļena Baumane - Rīgas Kurzemes rajona izpilddirektora vietniece.

1952. gadā Lita Beiris - Litas Beiris dejas mākslas centra direktore, horeogrāfe.

1959. gadā Anita Balčuna - vijolniece.

1961. gadā Egils Siliņš - bass.

1971. gadā Agnese Zeltiņa - aktrise, modele, producente.

1976. gadā Liena Šmukste - Jaunā Rīgas teātra aktrise.

Jubilāri pasaulē

1503. gadā Nostradams - franču astrologs (miris 1566.gadā).

1546. gadā Tiho Brahe - dāņu astronoms, astrologs un alķīmiķis (miris 1601.gadā).

1631. gadā Anna Konveja - angļu filozofe (mirusi 1679.gadā).

1895. gadā Džordžs VI - Lielbritānijas karalis (miris 1952.gadā).

1909. gadā Edvards Teitums - amerikāņu ģenētiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1975.gadā).

1911. gadā Spaiks Džonss - amerikāņu komiķis un mūziķis (miris 1965.gadā).

1916. gadā Šērlija Džeksone - amerikāņu rakstniece (mirusi 1965.gadā).

1918. gadā Džeimss Obrijs - amerikāņu telekanāla CBS vadītājs (miris 1994.gadā).

1922. gadā Nikolajs Basovs - krievu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2001.gadā).

1932. gadā Čārlijs Ričs - amerikāņu mūziķis (miris 1995.gadā).

1946. gadā Maikls Ovics - amerikāņu filmu producents.

1949. gadā Klifs Viljamss - britu basģitārists ("AC/DC").

1958. gadā Spaiders Steisijs - angļu mūziķis ("The Pogues").

1966. gadā Tims Šelds - zviedru basģitārists ("Marilyn Manson").

1970. gadā Beta Ortone - angļu mūziķe.

1979. gadā Maikls Ouens - angļu futbolists.

The Pogues & Kirsty MacColl - Fairytale Of New York

Notikumi Latvijā

1901. gadā Vidzemes gubernators apstiprina lēmumu par Ķemeru minerālūdeņu rajona aizsardzības zonas noteikšanu.

1905. gadā kazaku, dragūnu un kājnieku vienības ielenc Rīgas Latviešu biedrības namu Romanova ielā 25, izdemolē Jaunā latviešu teātra skatuvi, sabojā inventāru un bibliotēkas grāmatas, izlaupa šajā ēkā esošās Katrīndambja palīdzības biedrības kasi.

1905. gadā Liepājā ievēlēta strādnieku deputātu padome.

1905. gadā Zaļenieku pagasta Zaļās muižas biedrības namā notiek tautas sapulce, kurai uzbrūk dragūni. Vienu tās dalībnieku nošauj. Kaujinieki pārtrauc Maskavas - Ventspils - Ribinskas dzelzceļa līnijas telegrāfa satiksmi, līdz ar to uz laiku izjaucot vilcienu kustību.

1992. gadā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa piespriež bijušajam Rīgas OMON komandiera vietniekam Sergejam Parfjonovam brīvības atņemšanu uz 4 gadiem, taču saskaņā ar amnestijas likumu soda laiks viņam samazināts uz pusi un apcietinājumā viņam būs jāpavada 10 mēneši.

1993. gadā sākas tiesas prāva valsts uzņēmuma "Latvbiofarm" Olainē ražoto narkotiku lietā.

2000. gadā 63 gadu vecumā nomirst latviešu teātra aktieris un kinoaktieris Uldis Pūcītis.

2000. gadā Saeima pieņem Nacionālās drošības likumu, kura mērķis ir noteikt drošības sistēmas un tās uzdevumus, amatpersonu kompetenci, darbības saskaņošanas, kontroles, koordinēšanas principus un kārtību.

2001. gadā Rīgā, Gulbju ielā 4, sērkociņu ražošanas uzņēmumā "Komēta" izceļas paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudē seši cilvēki.

2002. gadā apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK 6.kongresā aizklātā balsošanā par partijas priekšsēdētāju ievēlē Jāni Straumi.

2004. gadā tiek nodibināta politiskā organizācija "Liepājas partija". Par partijas priekšsēdētāju tiek ievēlēts tās dibināšanas iniciators, pašreizējais Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, par līdzpriekšsēdētāju - AS "Lauma" padomes locekle Zigrīda Rusiņa. Dibināšanas kopsapulcē bija reģistrējušies 317 partijas dibinātāji. Par dibināšanu nobalso 295 dalībnieki.

Notikumi pasaulē

1287. gadā sabrūkot Zuiderzē dambim, kas aizturēja Ziemeļjūras ūdeņus, Nīderlandē iet bojā vairāk nekā 50 000 cilvēku.

1542. gadā princese Mērija Stjuarte kļūst par Skotijas karalieni Mēriju I.

1751. gadā Austrijā tiek dibināta Terēzes militārā akadēmija, kas ir pirmā militārā akadēmija pasaulē.

1799. gadā mirst Amerikas Savienoto Valstu pirmais prezidents Džordžs Vašingtons.

1819. gadā Alabama kļūst par 22. ASV štatu.

1825. gadā Sanktpēterburgā tiek apspiesta liberāli noskaņoto dekabristu sacelšanās pret Krievijas caru Nikolaju I.

1900. gadā Vācu fiziķis Makss Planks publicē savu kvantu teoriju.

1911. gadā norvēģu pētnieks Roalds Amundsens un trīs viņa pavadoņi kļūst par pirmajiem cilvēkiem, kas sasnieguši Dienvidpolu.

1918. gadā vācu princis Frīdrihs Karls fon Hesens atsakās no Somijas troņa, kaut arī viņu par savu karali ievēlēja Somijas parlaments.

1918. gadā Lielbritānijas sievietes pirmo reizi vēsturē balso un kandidē vispārējās vēlēšanās.

1918. gadā dažas nedēļas pēc neveiksmīga atentāta Lisabonā tiek nāvīgi ievainots Portugāles prezidents Sidoniu Paišs.

1920. gadā lidmašīnai ietriecoties kādā namā Londonā, bojā iet pirmie regulārā avioreisa pasažieri. Dzīvību zaudē divi pasažieri un divi apkalpes locekļi.

1927. gadā Lielbritānija atzīst Irākas neatkarību un pauž atbalstu tās uzņemšanai Tautu Savienībā.

1935. gadā no amata atkāpjas Čehoslovākijas pirmais prezidents Tomašs Masariks.

1939. gadā par agresiju pret Somiju no Tautu Savienības tiek izslēgta Padomju Savienība.

1941. gadā Nacistiskās Vācijas bruņoto spēku komandieris Ukrainas pilsētā Harkovā paziņo, ka visiem ebrejiem divu dienu laikā ir jāpārceļas uz pilsētas nomali - uz rūpnīcas strādnieku barakām. Nākamajās dienās tiek nogalināti 15 000 ebreju.

1946. gadā ANO Ģenerālā asambleja nobalso par organizācijas galvenās mītnes izveidi Ņujorkā.

1947. gadā mirst Stenlijs Boldvins, kurš trīs reizes pildīja Lielbritānijas premjerministra pienākumus.

1955. gadā  ANO uzņem Īriju, Albāniju, Austriju, Bulgāriju, Somiju, Ungāriju, Itāliju, Jordāniju, Laosu, Rumāniju, Spāniju un Portugāli.

1959. gadā Berijs Gordijs Detroitā dibina mūzikas ierakstu kompāniju "Motown".

1959. gadā par pirmo Kipras Republikas prezidentu kļūst arhibīskaps Makarijs.

1960. gadā tiek parakstīta Parīzes konvencija, izveidojot Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO).

1962. gadā Leonardo da Vinči glezna "Mona Lisa" tiek novērtēta uz 100 miljoniem dolāru, kas ir apdrošinātāju augstākais kādas gleznas novērtējums vēsturē.

1962. gadā kosmiskā zonde "Mariner II" nosūta uz Zemi pirmo informāciju no citas planētas - no Venēras.

1972. gadā no Mēness atgriežas pēdējās pilotējamās kosmiskās misijas "Apollo 17" dalībnieki, noslēdzot ASV Mēness izpētes programmu.

1978. gadā Ģenerālā asambleja aicina noteikt naftas embargo Dienvidāfrikas Republikai.

1979. gadā britu pankroka grupa "The Clash" izlaiž leģendāro albumu "London Calling".

1981. gadā Izraēlas Knesets pieņem Golānas augstieņu likumu, kas paplašina Izraēlas likumu darbības zonu uz okupēto Golānas augstieņu rajonu.

1989. gadā 68 gadu vecumā mirst padomju fiziķis Andrejs Saharovs, kurš saņēma Nobela Miera prēmiju par centieniem Padomju Savienībā vairot politisko brīvību un cilvēktiesību ievērošanu.

1995. gadā Bijušās Dienvidslāvijas valstu līderi Parīzē paraksta Bosnijas miera līgumu, izbeidzot Eiropas otro traģiskāko konfliktu kopš Otrā pasaules kara un dodot iespēju tūkstošiem NATO karavīru uzsākt miera misiju Bosnijā.

2002. gadā koka prāmja "Papa Friends 2000" katastrofā netālu no Robertsportas ostas pilsētas no gandrīz 200 pasažieriem tiek izglābti tikai 15.

2003. gadā atentāta mēģinājumā par mata tiesu savu dzīvību glābj Pakistānas prezidents Pervezs Mušarafs.

2003. gadā tiek atvērts pēc ļaunprātīgas dedzināšanas atjaunotais Venēcijas operas nams "La Fenice".

2004. gadā Francijas prezidents Žaks Širaks atklāj pasaules augstāko tiltu - 343 metrus augsto un 2,5 kilometrus garo Milo viaduktu.

2004. gadā 105 gadu vecumā mirst slavenā Lielbritānijas arfiste Sidonija Gosensa.

2006. gadā Lielbritānijas policijas izmeklētāji nolemj, ka princese Diāna, kas gāja bojā autokatastrofā 1997.gadā, nebija slepkavības upuris.

2012. gadā apšaudē Ņūtaunas sākumskolā Konektikutas štatā, ASV, tiek nogalināti 20 bērni un septiņi pieaugušie. Uzbrucējs - 20 gadus vecais Ādams Lanca - pēc sarīkotā slaktiņa nošaujas.

2015. gadā Losandželosā notiek ilgi gaidītās zinātniskās fantastikas filmas "Star Wars: The Force Awakens" ("Zvaigžņu kari: Spēks mostas") pasaules pirmizrāde. Tā ir pirmā "Star Wars" franšīzes daļa šajā desmitgadē.