18. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1929. gadā Indulis Zariņš - gleznotājs (miris 1997. gadā).

1935. gadā Valdis Bērziņš - Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks.

1940. gadā Vizma Kalme - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

1958. gadā Genādijs Šitiks - futbolists un treneris (miris 2009. gadā).

1975. gadā Aleksandrs Koliņko - futbola vārtsargs, tagad treneris.

1986. gadā Edgars Eriņš - vieglatlēts, Latvijas rekordists desmitcīņā un septiņcīņā telpās.

1987. gadā Madara Palameika - vieglatlēte, Latvijas rekordiste šķēpa mešanā, 2016. gada IAAF Briljanta līgas seriāla kopvērtējuma uzvarētāja.

1991. gadā Artūrs Zjuzins - futbolists.

Jubilāri pasaulē

1812. gadā Ivans Gončarovs - krievu rakstnieks (miris 1891.gadā).

1901. gadā Anastasija Romanova - Krievijas lielkņaziene (mirusi 1918.gadā).

1903. gadā Dženeta Makdonalda - amerikāņu aktrise un dziedātāja (mirusi 1965.gadā).

1936. gadā Baraks Obama - kenijiešu ekonomists, ASV 44. prezidenta Baraka Obamas tēvs (miris 1982. gadā).

1942. gadā Pols Makartnijs - angļu dziedātājs un dziesmu autors ("The Beatles").

1942. gadā Rodžers Eberts - amerikāņu kinokritiķis, vēsturnieks, žurnālists, rakstnieks un scenāriju autors (miris 2013. gadā).

1946. gadā Fabio Kapello - itāliešu futbolists un treneris.

1949. gadā Jaroslavs Kačiņskis - poļu politiķis, bijušais Polijas premjerministrs.

1949. gadā Lehs Kačiņskis - poļu politiķis, Polijas prezidents (miris 2010. gadā).

1952. gadā Izabella Rosellīni - itāliešu aktrise.

1965. gadā Kima Dikensa - amerikāņu aktrise.

1973. gadā Žulī Depardjē - franču aktrise.

1974. gadā Vinčenco Montella - itāliešu futbolists un treneris, 2000. gada Eiropas čempionāta sudraba medaļas ieguvējs.

1975. gadā Martēns Senluī - kanādiešu hokejists, olimpiskais čempions.

1976. gadā Maksims Galkins - krievu humorists, estrādes mākslinieks, raidījumu vadītājs un aktieris.

1986. gadā Rišārs Gaskē - franču tenisists.

1989. gadā Pjērs-Emeriks Aubamejangs - ganiešu futbolists.

Notikumi Latvijā

1458. gadā Tērbatas bīskaps Bartolomejs Sāvijerve savā un bīskapijas kapitula vārdā noslēdz ar bīskapijas vasaļiem vienošanos par aizbēgušo zemnieku izdošanu viņu kungiem. Tas ir pirmais zināmais šāda veida dokuments Livonijā. Vienošanās ir nozīmīgs solis ceļā uz dzimtbūšanas ieviešanu.

1801. gadā ar Aleksandra I lēmumu Igaunija, Vidzeme un Kurzeme tiek apvienota kopējā ģenerālgubernatora apgabalā ar Rīgu kā administratīvo centru. Pirmais Baltijas ģenerālgubernators ir kņazs Sergejs Goļicins.

1989. gadā izceļas ugunsgrēks VEF rūpnīcā, nodeg aptuveni 1000 kvadrātmetri un zaudējumi tiek lēsti 4 miljonu rubļu (20 tūkstošu latu) apmērā.

1996. gadā Saeima atkārtoti par Valsts prezidentu ievēl Gunti Ulmani.

1996. gadā Drošības policija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un muitas darbiniekiem aiztur Austrālijas goda konsula Latvijā Valda Bērziņa sūtītu 40 tonnas smagu konteineru. Pēc konteinera atvēršanas tajā atrod XIX gadsimta mēbeles, pulksteņus, porcelāna izstrādājumus, piecus Jāņa Rozentāla darbus, kā arī Vilhelma Purvīša, Ludolfa Liberta, Voldemāra Irbes, Kārļa Melnbārža un Induļa Zeberiņa gleznas. Pēc šī skandāla goda konsuls atkāpjas no amata.

1998. gadā notiek pikets pret Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu, kas paredz pedagogu valsts valodas atestāciju līdz 1998.gada 1.septembrim. Viena no piketa organizētājām Tatjana Ždanoka uzsver: "Ja nebūtu rīkojuma un brīdinājuma par iespējamo to darbinieku atlaišanu, kuri neprot latviešu valodu, nebūtu arī šī piketa."

1999. gadā Rīgas Aviācijas universitātes inženierzinātņu studente Ērika Neimane kā pirmā latviete iegūst iespēju studēt Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku akadēmijā Koloradospringsā, Kolorado štatā. Neimane stipendiju iegūst ļoti sīvā konkurencē starp vairāk nekā 100 pretendentiem no visas pasaules.

1999. gadā "Rīgas kinostudijas" teritorijā Rīgā, Šmerļa ielā 3, izcēlās ugunsgrēks, kurā pilnībā izdega rekvizītu noliktava un cieta blakus esošā māja. Ugunsgrēku bija izraisījusi neuzmanīga rīcība ar uguni. Pēc ugunsgrēka "Rīgas kinostudijas" vadība paziņoja, ka materiālie zaudējumi esot lieli, jo nodegusi lielākā daļa no rekvizītiem, kas tika uzglabāti kinostudijas noliktavā.

2000. gadā Ķīpsalas izstāžu zālē notiek autokatastrofā cietušā mūziķa Rodrigo Fomina atveseļošanai veltīts labdarības koncerts, kurā piedalījās gandrīz visi Latvijā pazīstamākie mūziķi un grupas. Koncertā uzstājās "Līvi", "Prāta vētra", "Jauns mēness", "Time after time", "Bet bet", "Kredo", kā arī mūziķi Jānis Lūsēns, Imants Kalniņš, operas solisti un vairāki citi mūziķi un Latvijas grupas.

Notikumi pasaulē

1264. gadā Kastldermotā pirmo reizi vēsturē sanāk Īrijas parlaments.

1429. gadā Žannas d'Arkas vadītais Francijas karaspēks Pataī kaujā sagrauj sera Džona Festova komandēto angļu armiju, radot izšķirošu pavērsienu Simtgadu karā.

1815. gadā Napoleons Bonaparts piedzīvo izšķirošu sakāvi Vaterlo kaujā, kas viņam otro un pēdējo reizi liek zaudēt Francijas troni.

1858. gadā angļu dabaszinātnieks Čārlzs Dārvins saņem no sava kolēģa Alfreda Rasela Volesa vēstījumu, kurā ietverti gandrīz identiski secinājumi par evolūciju paša Dārvina izdarītajiem. Tas pamudina viņu publicēt savu evolūcijas teoriju.

1900. gadā Ķīnas imperatore Lona Jui pavēl nogalināt visus ārzemniekus, ieskaitot diplomātus un viņu ģimeņu locekļus.

1928. gadā Lidojumā virs Ziemeļu ledus okeāna pazūd norvēģu ceļotājs Roalds Amundsens.

1940. gadā franču ģenerālis Šarls de Golls Otrajā pasaules karā no Londonas radio uzrunā savus tautiešus, pasludinot, ka Francijai karš vēl nav beidzies, un aicinot francūžus atbalstīt pretošanās kustību.

1953. gadā Ēģipte sevi pasludina par republiku.

1965. gadā Lielbritānijas valdība paziņo, ka tiks ieviests pieļaujamā alkohola satura limits autovadītāju asinīs.

1967. gadā amerikāņu ģitārists Džimmijs Hendrikss Monterejas festivālā uz skatuves sadedzina savu ģitāru.

1982. gadā itāļu baņķieris Roberto Kalvi tiek atrasts karājamies zem Blekfraieras tilta Londonā ar ķieģeļiem un 15 000 dolāru kabatās. Par "Dieva baņķieri" iesauktais Kalvi bija centrālā figūra "Banco Ambrosiano" skandālā, kas plosīja Itāliju.