16. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1933. gadā Jānis Mauliņš - rakstnieks (miris 2009. gadā).

1934. gadā Guna Feldmane - zinātniece, medicīnas zinātņu doktore.

1940. gadā Māris Čaklais - dzejnieks, publicists (miris 2003. gadā).

1969. gadā Gvido Linga - mūziķis (miris 2020. gadā).

1970. gadā Terēze Lasmane - aktrise.

Jubilāri pasaulē

1313. gadā Džovanni Bokačo - itāliešu rakstnieks un dzejnieks ("Dekamerons", miris 1375. gadā).

1612. gadā Murads IV - Osmaņu sultāns (miris 1640.gadā).

1754. gadā Salavats Julajevs - baškīru nacionālais varonis (miris 1800. gadā).

1829. gadā Džeronimo - apaču līderis (miris 1909.gadā).

1858. gadā Gustavs V - Zviedrijas karalis (miris 1950.gadā).

1937. gadā Simeons Sakskoburgotskis - Bulgārijas cars un bijušais premjerministrs.

1953. gadā Aians Moslijs - angļu bundzinieks ("Marillion").

1955. gadā Anatolijs Čubajs - Baltkrievijā dzimis krievu politiķis un uzņēmējs, bijis Krievijas finanšu ministrs, valdības vadītāja vietnieks un prezidenta administrācijas vadītājs.

1955. gadā Artēmijs Troickis - krievu mūzikas žurnālists un kritiķis, pedagogs, TV un radio raidījumu vadītājs, rakstnieks un aktieris.

1957. gadā Aleksandra Mariņina - krievu rakstniece.

1961. gadā Marguss Metstaks - igauņu basketbolists.

1966. gadā Jans Žeļeznijs - čehu vieglatlēts, trīskārtējs olimpiskais un trīskārtējs pasaules čempions šķēpmešanā.

1967. gadā Jirgens Klops - vācu futbolists un treneris.

1970. gadā Fils Mikelsons - amerikāņu golferis.

1971. gadā Tupaks Šakurs - amerikāņu reperis (miris 1996.gadā).

1978. gadā Daiņus Zubrs - lietuviešu hokejists.

1984. gadā Riks Nešs - kanādiešu hokejists, pasaules čempions, divkārtējs olimpiskais čempions, sešas reizes piedalījies NHL "Visu zvaigžņu spēlē".

1986. gadā Fernando Muslera - urugvajiešu futbola vārtsargs, 2011. gada "Copa America" ieguvējs.

Notikumi Latvijā

1782. gadā Krievijas Senāts izdod rīkojumu par Vidzemes zemnieku bēgļu izdošanu no Baltkrievijas, kuri uz turieni devušies pēc tās pievienošanas Krievijai 1772. gadā.

1940. gadā PSRS valdības iesniedz Latvijai notu, pieprasot nekavējoties izveidot jaunu valdību un ielaist Latvijas teritorijā PSRS karaspēka papilddaļas, lai tās varētu ieņemt Latvijas svarīgākos centrus. PSRS draud Latvijai ar bruņotu iebrukumu, ja ultimāts visīsākajā laikā netiks pieņemts. Vakarā Latvijas valdība ultimātu pieņem un 17. jūnijā sākās Latvijas okupācija.

1996. gadā Viļņā trīs Baltijas valstu premjerministri paraksta brīvās tirdzniecības līgumu lauksaimniecības precēm, kas paredz visu kvantitatīvo tirdzniecības ierobežojumu likvidēšanu un muitas tarifu atcelšanu.

1998. gadā naktī mājai, kas atrodas Rīgas sinagogas sētas pusē, sienas tiek apzīmētas ar fašistiskiem un antisemītiskiem simboliem. Vandalismu veic pieci 13-15 gadus veci jaunieši - divas meitenes un trīs puiši.

1999. gadā stājas spēkā likums, kas paredz piešķirt Latvijas pilsonību slavenajam baletdejotājam Andrim Liepam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

2001. gadā Cēsu pils dārzā notiek pirmais Baltijas Viduslaiku festivāls, kurā piedalās Latvijas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas viduslaiku vēstures izpētes klubu pārstāvji.

2005. gadā Ķīpsalas hallē koncertē pasaules mūzikas zvaigzne Moby.

Notikumi pasaulē

1586. gadā Skotu karaliene Mērija atzīst par savu mantinieku Spānijas karali Filipu II.

1779. gadā Spānija piesaka karu Lielbritānijas karalistei un sāk Gibraltāra aplenkumu.

1815. gadā divas dienas pirms Vaterlo kaujas Napoleons Bonaparts Liņī kaujā izcīna savu pēdējo uzvaru.

1846. gadā par Romas pāvestu kļūst Pijs IX, kurš savus pienākumus pilda visilgāko laiku vēsturē - vairāk nekā 31 gadu.

1884. gadā Ņujorkā tiek atklāts pirmais sliežu karuselis.

1903. gadā tiek reģistrēts autoražotājs "Ford Motor Company".

1904. gadā somu nacionālists Eugens Šaumans nošauj Krievijas impērijas Somijas ģenerālgubernatoru Nikolaju Bobrikovu.

1925. gadā tiek dibināta PSRS slavenākā pionieru nometne - Arteks.

1940. gadā Otrajā pasaules karā Francijas maršalam Anrī Filipam Petēnam uzdod veidot jauno valdību Višī Francijā - teritorijā, kuru kontrolēja Vācija, taču tā netika okupēta.

1940. gadā PSRS Lietuvā izveido komunistu valdību.

1948. gadā notiek pirmā komerciālās lidmašīnas nolaupīšana, kad ķīniešu bandīti mēģina sagrābt lidmašīnu, kas dodas no Makao uz Honkongu. Lidmašīna nogāžas un vienīgais izdzīvojušais ir bandītu grupas līderis.

1952. gadā padomju iznīcinātāji virs Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem notriec Zviedrijas glābšanas lidmašīnu, kas meklē pazudušu lidmašīnu.

1955. gadā pāvests Pijs XII izslēdz no baznīcas Argentīnas prezidentu Huanu Peronu.

1958. gadā par nodevību tiek pakārts Ungārijas premjerministrs Imre Naģi, kurš vadīja valdību 1956.gada nesekmīgās sacelšanās pret komunistu varu laikā. 1989.gadā šajā pašā dienā Naģi tiek pārapbedīts Budapeštā un šajā bēru ceremonijā piedalās 250 000 cilvēku.

1960. gadā Ņujorkā notiek Alfrēda Hičkoka filmas "Psycho" pirmizrāde.

1961. gadā Padomju Kirova baleta trupas turnejas laikā krievu baletdejotājs Rūdolfs Nurejevs lūdz politisko patvērumu Francijā.

1963. gadā Valentīna Tereškova kļūst par pirmo sievieti kosmosā, dodoties misijā ar padomju kosmosa kuģi "Vostok 6".

1964. gadā Leonīds Brežņevs kļūst par PSRS Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru.

1972. gadā Vācijas policija notver teroristisko Sarkano brigāžu locekli Ulriki Meinhofu.

1977. gadā PSRS Augstākā padome ievēl Leonīdu Brežņevu par Prezidija priekšsēdētāju Nikolaja Podgornija vietā.

1983. gadā ar PSRS Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju jeb valsts vadītāju tiek ievēlēts Jurijs Andropovs.

1999. gadā amerikāņu sprinteris Moriss Grīns sasniedz pasaules rekordu 100 metru skrējienā - veicot prestižo sprinta distanci 9,79 sekundēs.

2006. gadā Taivāna atklāj 13 kilometrus garo "Sniega kalna" tuneli, kas ir garākais tunelis Āzijā un piektais garākais pasaulē. Tunelis savieno salas ziemeļus ar dienvidiem.

2008. gadā ASV Kalifornijas štatā notiek pirmās likuma atzītās viendzimuma laulības.