13. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1822. gadā Kārlis Šmits - Jelgavā dzimis vācbaltu farmaceits, Tērbatas Universitātes profesors (miris 1894. gadā).

1908. gadā Miķelis Goppers - grāmatu izdevējs (miris 1966. gadā).

1937. gadā Juris Strenga - aktieris.

1954. gadā Vilis Krištopans - bijušais Latvijas Republikas ministru prezidents.

1957. gadā Žoržs Siksna - dziedātājs.

1960. gadā Ināra Garda - Augstākās Tiesas pārstāve Tieslietu padomē.

1966. gadā Tomass Kleins - ģitārists, vokālists un mūzikas autors.

1972. gadā Māris Vītols - bijušais Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs.

1976. gadā Juris Sokolovskis - politiķis, vairāku Saeimu deputāts.

Jubilāri pasaulē

823. gadā Kārlis II Plikgalvis - Karolingu dinastijas valdnieks, Rietumfranku valsts karalis, Rietumu imperators (miris 877. gadā).

839. gadā Kārlis III Resnais - franku valdnieks (miris 888. gadā).

1773. gadā Tomass Jangs - angļu zinātnieks (miris 1829. gadā).

1831. gadā Džeimss Klerks Maksvels - skotu fiziķis (miris 1879. gadā).

1897. gadā Pāvo Nurmi - somu skrējējs (miris 1973. gadā).

1915. gadā Dons Badžs - amerikāņu tenisists (miris 2000. gadā).

1918. gadā Bens Džonsons - amerikāņu vesternu aktieris, "Oskara" balvas ieguvējs (miris 1996. gadā).

1928. gadā Džons Forbss Nešs - amerikāņu matemātiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2015. gadā).

1940. gadā Goiko Mitičs - serbu izcelsmes aktieris un režisors.

1943. gadā Malkolms Makdauels - angļu aktieris.

1951. gadā Stellans Skarsgords - zviedru aktieris.

1953. gadā Tims Allens - amerikāņu komiķis un aktieris, "Zelta globusa" ieguvējs.

1957. gadā Rinats Dasajevs - krievu futbolists, viens no astoņdesmito gadu labākajiem vārtsargiem pasaulē, tagad treneris.

1964. gadā Šarūns Marčuļonis - Lietuvas basketbola leģenda.

1970. gadā Riverss Kuomo - amerikāņu mūziķis ("Weezer").

1974. gadā Valērijs Burē - krievu hokejists.

1980. gadā Sāra Konora - vācu dziedātāja.

1980. gadā Huans Karloss Navarro - spāņu basketbolists, pasaules čempions, divkārtējs Eiropas čempions, triju olimpisko medaļu ieguvējs.

1981. gadā Kriss Evanss - amerikāņu aktieris ("Kapteinis Amerika").

1983. gadā Džeisons Speca - kanādiešu hokejists, pasaules čempions, Špenglera kausa ieguvējs.

1986. gadā Keisoke Honda - japāņu futbolists, tagad Kambodžas izlases treneris.

1986. gadā Ešlija Olsena - amerikāņu aktrise un uzņēmēja.

1986. gadā Merija Keita Olsena - amerikāņu aktrise un uzņēmēja.

1986. gadā Monss Selmerlēvs - zviedru dziedātājs, 2015. gada Eirovīzijas uzvarētājs.

1990. gadā Ārons Teilors-Džonsons - angļu aktieris, "Zelta globusa" ieguvējs.

Notikumi Latvijā

1330. gadā Rīgā sāk celt jauno ordeņa pili.

1997. gadā Vašingtonā Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāre Madlēna Olbraita paraksta Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par savstarpējo tiesisko

1998. gadā Jūrmalā, Vaivaros, tika atklāts ūdens atrakciju parks "Nemo".

1998. gadā tiek nodibināts Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds.

2002. gadā izskatījusi Ģenerālprokuratūras iesniegumu, Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret deputātu Imantu Burvi. Viņš tiek apsūdzēts par vairāku noziegumu izdarīšanu, tostarp ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un svešas mantas prettiesisku iegūšanu un izšķērdēšanu lielā apmērā.

Notikumi pasaulē

1525. gadā baznīcas reformists Martins Luters apprec Katarinu fon Boru, spītējot celibāta doktrīnai, ko Romas katoļu baznīca bija noteikusi priesteriem.

1774. gadā Rodailenda kļūst par pirmo britu Ziemeļamerikas koloniju, kas aizliedz vergu importēšanu.

1871. gadā viesuļvētrā Labradorā iet bojā 300 cilvēki.

1886. gadā ugunsgrēks izposta lielāko daļu Vankūveras pilsētas mūsdienu Kanādā.

1900. gadā Ķīnā sākas bokseru sacelšanās. Slepena kopiena apņemas izbeigt ārzemnieku dominanti valstī.

1934. gadā Venēcijā tiekas Vācijas un Itālijas līderi Ādolfs Hitlers un Benito Musolīni. Musolīni vēlāk Hitleru raksturo kā "muļķīgu mērkaķīti".

1944. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskā Vācija nomet Anglijas dienvidos pirmās "lidojošās" bumbas V-1.

1956. gadā pirmajā Eiropas Čempionu klubu kausa izcīņas finālā Madrides "Real" Parīzē ar rezultātu 4:3 pieveic Francijas "Stade de Reims".

1971. gadā austrāliete Džerandīne Brodrika dzemdē deviņīšus.

1981. gadā kāds pusaudzis Londonā paspēj pirms drošībnieku iejaukšanās ar neīstu pistoli raidīt sešus "šāvienus" uz karalieni Elizabeti II, kas ceremonijas laikā zirgā jāj garām pūlim.

1983. gadā ASV kosmosa kuģis "Pioneer 10" šķērso Neptūna orbītu un kļūst par pirmo cilvēku radīto objektu, kas atstājis Saules sistēmu.

1994. gadā Ziemeļkoreja paziņo, ka atsakās no sadarbības ar ANO Starptautisko atomenerģijas aģentūru (IAEA) un vairs neļaus tās inspektoriem strādāt valstī.

1997. gadā tiesa piespriež Timotijam Makvejam nāvessodu par viņa lomu terora aktā Oklahomsitijas federālajā ēkā ASV, kurā tika nogalināti 168 cilvēki. Nāvessods tiek izpildīts 2001.gada. 11.jūnijā.

2000. gadā Itālija apžēlo turku Mehmetu Ali Agdžu, kurš kopš 1981.gada atrodas cietumā par Romas pāvesta Jāņa Pāvila II slepkavības mēģinājumu.

2005. gadā tiesa attaisno visās apsūdzības amerikāņu popzvaigzni Maiklu Džeksonu, kurš tika apsūdzēts bērnu seksuālā izmantošanā un citos likumpārkāpumos.