Aktieris Gints Andžāns kļuvis par kantri mūziķi

Šī ir jau trešā Ginta un Ērikas kopā iedziedātā dziesma, bet pirmais videoklips. Savukārt pašas dziesmas tapšanas vēsture ir ļoti interesanta, raksta žurnāls "Kas Jauns".

“Pirms gada biju uzaudzējis ūsas un izdomāju – ja jau ir ūsas, tad noteikti vajag iegādāties kovboja cepuri. Kādu nedēļu tā staigāju, līdz sieva Monta mani tādu – ar ūsām un kovboja cepurē – nofotografēja. Šī bilde bija tik laba, ka nodomāju – tā būtu ideāla kantri albuma vāciņam. Foto aizsūtīju ģitāristam Mārcim Vasiļevskim ar domu, ka, re, labs vāciņš kantri albumam, un Mārcis atbildēja, ka viņš kā reiz jau ir sacerējis divas kantri dziesmas, tiesa gan, vēl bez vārdiem!” žurnālam pastāstījis Gints, sakot, ka šī nav vienīgā sakritība, kas novedusi pie dziesmas tapšanas.

“Atcerējos, ka sen nekas nav iedziedāts kopā ar Ēriku Egliju, piedāvāju viņai, un Ērika piekrita. Atlika vien izdomāt dziesmai vārdus. Un tad pēkšņi man uzrakstīja kāds dzejnieks no Kuldīgas – Jans Ikes. Viņš atsūtīja savu dzejoļu grāmatu, sakot, ka sūta to atpazīstamiem cilvēkiem, lai viņi izlasītu, novērtētu un padalītos ar iespaidiem sociālajos tīklos. Un tad es padomāju – re, kur ir vēl viena zīme, ka dziesmai jābūt! Jo nav pat pašiem jādomā vārdi, man tagad ir vesela grāmata ar tekstiem. Izlasīju visu viņa grāmatu un atradu vairākus atbilstošus dzejoļus, to pašu izdarīja arī Ērika un Mārcis. Katrs izvēlējās savus favorītus, kas visvairāk atbilstu kantri dziesmai, turklāt mūsu versijas sakrita. Atlika vien ķerties pie dziesmas ierakstīšanas,” stāsta Gints.

Aktieris gan uzsver, ka darbs pie šā projekta toreiz tā arī apstājās. “Atnāca kovids, viss pačibēja. Bet šogad nolēmām, ka iecere jānoved līdz finišam. Apvaicājāmies dzejniekam, vai viņam nav iebildumu par dzejoļa izmantošanu dziesmā, tad vērsāmies pie Ievas Kerēvicas, lai viņa mums palīdz ar melodijas pieslīpēšanu, bet Mārcis Vasiļevskis tikmēr viens pats iespēlēja visus mūzikas instrumentus, bandžo un bungas ieskaitot. It kā skaņdarbs bija jau gatavs, taču, noklausoties to, sapratām, ka pietrūkst kantri stilam tik raksturīgās vijoles. Uzrunājām Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolnieku Alekseju Bahiru, kas neatteica un iespēlēja pat vairākus variantus. Un nu mums ir tapis krāšņs kantri skaņdarbs!” gandarīts ir Gints Andžāns.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!