Pandēmijā iestrēdzis boksa šovs un veselības problēmas - Covid-19 krīze skar Žaklīnu Cinovsku

Taču patiesībā Žaklīna izmisumā nekrīt un ir optimisma pilna. Žurnālam "Kas Jauns" viņa piekritusi izstāstīt, kas tad noticis ar jau uzsākto un plaši reklamēto boksa šovu un citiem viņas projektiem, kā arī – ar kādām veselības problēmām viņa saskārās pirms pāris mēnešiem, kā dēļ pat nonāca slimnīcā.

Boksa šovs iestrēdzis pandēmijā

2019. gadā Žaklīna uzsāka darbu pie boksa šova "Rokijs TV". Tā pieteikums vēstīja, ka Latvijā pazīstami mūziķi, mākslinieki, politiķi, uzņēmēji un citu profesiju pārstāvji mēnesi trenējas boksā, lai pēc tam izietu atklātās ringa cīņās. Toreiz jau notika šova prezentācijas pasākums, tika stāstīts, ka tūlīt, tūlīt tas būs redzams TV ekrānos, taču dienas gaismu tas tā arī nav ieraudzījis.

“Viss sagatavošanās darbs bija jau veikts – dalībnieki safotografēti, viņu vizītkartes safilmētas, inventārs sarūpēts, tērpi sapirkti, nofilmēta jau pirmā sparingcīņa, safilmēti boksa vēstures apskati... Un tad nāca pandēmija, boksa zāles tika aizvērtas, treniņi liegti – kāds vēl boksa šovs, ka nav ne kur trenēties, ne filmēt. Viss apstājās,” nopūšas Cinovska.

Viņa bija uzsākusi arī darbu pie iepazīšanās šova "Kurš apprecēs Madaru Kiviču?". “Bija atlasīti desmit puiši, jau fotostudijā notika Madaras fotosesija, sarunāti restorāni, kur notiks filmēšana, sarunāti sponsori, atlika vien sākt filmēšanu. Un atkal nekā! Restorāni slēgti, pulcēties nevar, un, kad vasarā uz īsu brīdi bija iespējams atsākt filmēšanu, Madara jau bija sev atradusi puisi,” šo neveiksmi ar smaidu atceras Žaklīna Cinovska, sakot, ka arī iecerētais draugu šovs ar Olgu Rajecku vadītājas lomā ir palicis neīstenots. Kaut arī jau bija izveidotas dekorācijas, sarunāti dalībnieku pāri, bija jau panākta vienošanās ar reklāmas aģentūrām par šovos izvietojamām reklāmām... “Visos šajos projektos ir ieguldīti līdzekļi, bet darbs apstājies. Bet tāda ir situācija. Es taču nevaru filmēt populāro šovu "Gultā ar bosu", guļot ar divu metru distanci un vēl maskās! Bet, tiklīdz tas būs iespējams, darbs pie visiem šiem projektiem nekavējoties atsāksies,” optimistiska ir Žaklīna Cinovska, cerot, ka vakcinācija uzlabos esošo epidemioloģisko stāvokli valstī un radošie cilvēki varēs pilnvērtīgi darboties savā jomā.

Ārstē sejas paralīzi

Patiesībā Žaklīnas optimisms ir apbrīnas vērts, zinot, ka šis gads viņai ir pilns visdažādāko triecienu. Piemēram, gada sākumā viņu piemeklēja pamatīgas veselības problēmas – trijzaru nerva iekaisums. Žaklīnai tika paralizēta puse sejas, bija pat aizdomas par insultu, taču atklājās, ka vaina ir apsaldētā nervā.

“Es peldos āliņģī, un nekas. Bet nu uzpūta vējš, un seja tika paralizēta tā, ka pat parunāt nevarēju. Pie ārstiem šajos laikos tikt bija grūti, visas slimnīcas pārpildītas. Labi, ka tiku pie daktera Puriņa viņa privātklīnikā. Bet pēc tam nedēļām neizgāju no mājām, lietoju zāles. Patiesībā es izskatījos briesmīgi, jo viens acs kaktiņš bija nošļucis, lūpas aizvērt nevarēju. Man tiešām bija jāpietur lūpa, lai varētu ieēst! Bet nu jau viss iet uz labo pusi, ārsts saka, ka līdz Jāņiem būšu vesela,” cer Žaklīna Cinovska un piebilst: “Ja tā padomā, nav ļaunuma bez labuma. Jo, kad saķēru šo iekaisumu, sēdēju mājās un nekur negāju. Iespējams, tas mani paglāba no inficēšanās ar koronavīrusu, jo tieši tajā laikā ar Covid-19 smagi saslima mans kolēģis, arī tuvi ģimenes cilvēki bija karantīnā. Un labi, ka ir jāvalkā maskas, jo tad vismaz neviens neredz manu šķībo seju.”