15. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1987. gadā Gatis Smukulis - riteņbraucējs.

1976. gadā Gatis Gūts - bobsleja treneris.

1970. gadā Farhads Stade - diriģents.

1969. gadā Uldis Lipskis - klarnetists.

1957. gadā Jānis Maļeckis - pianists, kamermūziķis.

1952. gadā Andris Runcis - politologs (miris 2011.gada 27.septembrī).

1937. gadā Uldis Pūcītis - latviešu aktieris un kinorežisors, iekļauts Latvijas Kultūras Kanona sarakstā (miris 2000.gada 14.decembrī).

1934. gadā Indulis Ojārs Ranka - gleznotājs, tēlnieks.

1927. gadā Reinholds Arnolds Skride - kordiriģents, Latvijas Bērnu fonda padomes biedrs (miris 2010.gada 22.decembrī).

Jubilāri pasaulē

1991. gadā Ksavjers Fernandess - spāņu daiļslidotājs, divkārtējs pasaules čempions un septiņkārtējs Eiropas čempions.

1990. gadā Emma Vatsone - angļu aktrise.

1983. gadā Iļja Kovaļčuks - krievu hokejists, divkārtējs pasaules čempions un 2018. gada olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvējs.

1982. gadā Sets Rogens - kanādiešu/amerikāņu aktieris, komiķis, režisors, producents un scenāriju autors.

1980. gadā Rauls Lopess - spāņu basketbolists, 2009. gada Eiropas čempions, 2008. gada olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvējs.

1979. gadā Lūks Evanss - velsiešu aktieris.

1978. gadā Luiss Fonsi - Puertoriko mūziķis un aktieris.

1968. gadā Eds O'Braiens - britu mūziķis ("Radiohead").

1967. gadā Frenkijs Pollēns - britu basģitārists ("The Darkness").

1966. gadā Samanta Foksa - angļu dziedātāja.

1965. gadā Linda Perija - amerikāņu mūziķe ("4 Non Blondes").

1961. gadā Kerola Greidere - amerikāņu molekulārā bioloģe, Nobela prēmijas laureāte medicīnā un fizioloģijā.

1959. gadā Emma Tompsone - angļu aktrise.

1955. gadā Dodi al Fajeds - ēģiptiešu uzņēmējs (miris 1997.gadā).

1949. gadā Alla Pugačova - krievu dziedātāja.

1947. gadā Maiks Čepmens - britu komponists.

1944. gadā Džohars Dudajevs - čečenu līderis (miris 1996.gadā).

1943. gadā Roberts Lefkovics - amerikāņu zinātnieks, Nobela prēmijas ķīmijā laureāts.

1942. gadā Kenets Lejs - amerikāņu uzņēmējs, ASV energokompānijas "Enron" bijušais vadītājs (miris 2006.gadā).

1940. gadā Džefrijs Ārčers - britu rakstnieks.

1939. gadā Klaudija Kardināle - itāļu aktrise.

1933. gadā Boriss Strugackis - krievu rakstnieks (miris 2012. gadā).

1933. gadā Elizabete Montgomerija - amerikāņu aktrise (mirusi 1995.gadā).

1931. gadā Tūmass Transtrēmers - zviedru dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 2015. gadā).

1912. gadā Kims Irsens - Ziemeļkorejas prezidents (miris 1994.gadā).

1907. gadā Nikolāss Tinbergens - holandiešu ornitologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1988.gadā).

1901. gadā Džo Deiviss - angļu snūkera spēlētājs, modernā snūkera pamatlicējs (miris 1978.gadā).

1896. gadā Nikolajs Semjonovs - krievu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1986.gadā).

1894. gadā Ņikita Hruščovs - Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs (miris 1971.gadā).

1874. gadā Johanness Štarks - vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1957.gadā).

1858. gadā Emils Dirkheims - franču sociologs (miris 1917.gadā).

1843. gadā Henrijs Džeimss - amerikāņu rakstnieks (miris 1916.gadā).

1793. gadā Frīdrihs Georgs Vilhelms fon Strūve - baltvācu astronoms (miris 1864.gadā).

1707. gadā Leonhards Oilers - šveiciešu matemātiķis un fiziķis (miris 1783.gadā).

1684. gadā Katrīna I - Krievijas imperatore (mirusi 1727.gadā).

1646. gadā Pjērs Puarē - franču mistiķis un kristīgais filozofs (miris 1719.gadā).

1452. gadā Leonardo da Vinči - itāļu mākslinieks, zinātnieks un izgudrotājs (miris 1519.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Rīgas centrā, 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam, notiek fotogrāfa Jura Šulca organizētā mākslas performance - foto sesija "Ardievu, Daugava!". Gājiena laikā modeļi apstājas vairākās vietās, kur izveido mazas etīdes, kas simbolizs vides aizsardzību un ideju par to, lai "cilvēki attaptos un savu telpu turētu tīru". Pasākuma laikā tiek nesti lieli neļķu sēru vainagi, kuri nobeigumā no Vanšu tilta tiek iemesti Daugavā.

2005. gadā stājas spēkā jaunais Civilstāvokļa aktu likums, kas nosaka, ka Latvijas iedzīvotāji turpmāk laulību var izsludināt un slēgt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā Latvijā, neatkarīgi no dzīvesvietas.

2004. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pavasara pilnsapulcē par LZA jauno prezidentu tiek ievēlēts Juris Ekmanis. Līdzšinējais LZA prezidents Jānis Stradiņš akadēmijas prezidenta amatā bija nostrādājis divus termiņus - kopš 1998.gada.

2004. gadā Briselē pie Eiropas apvienoto spēku pavēlniecības ēkas svinīgi tiek pacelti septiņu jauno NATO dalībvalstu karogi. Pēc svinīgās karogu pacelšanas uzrunu saka Eiropas apvienoto spēku pavēlniecības komandieris ģenerālis Džeimss Džons, kurš norāda, ka jaunās NATO dalībvalstis ir paveikušas daudz, reformējot savus bruņotos spēkus, lai iestātos aliansē. Latviju ceremonijā pārstāv Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis, kā arī Zemessardzes un Gaisa spēku vadība.

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga turpina valsts vizīti Ķīnā. Pekinā prezidente tiekas ar Ķīnas Tautas Republikas prezidentu Hu Dziņtao. Prezidentu sarunas laikā tiek uzsvērta abu valstu interese paplašināt divpusējo un daudzpusējo dialogu. Abu valstu prezidenti uzsver to, ka gan Latvija, gan Ķīna ir ieinteresēta, lai tiktu padziļināts abu valstu politiskais dialogs, aktivizēti ekonomiskie sakari, kā arī sadarbība kultūrā un tūrismā.

2003. gadā Privatizācijas aģentūras valde pieņem lēmumu uzskatīt par pabeigtu valsts firmas "Lauma" privatizāciju. Pamatojoties uz Finanšu ministrijas 1994.gada 27.maija rīkojumu, "Lauma" pārveidota par akciju sabiedrību.

2003. gadā Jūrmalā tiekas trīs Baltijas valstu parlamentu spīkeri - Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētājs Arturs Paulausks un Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergmā.

2002. gadā sākas Turcijas Republikas prezidenta Ahmeta Nedždeta Sezera valsts vizīte Latvijā.

2001. gadā Latvijā tiek svinētas Lieldienas, kuras pārsteidz ar lielu sniegputeni, un to, ka dažviet Latvijā sniega segas biezums pārsniedz pat 20 centimetrus. Visbiezākais sniegs novērots Latvijas centrālajā daļā: Bauskā un Jelgavā sniega segas biezums bija 22 līdz 24 centimetri, bet Rīgā - aptuveni 16 centimetri. Spēcīgo sniegputeni izraisa ļoti aktīvs ciklons ar plašu nokrišņu zonu.

2000. gadā Lielupē pēc restaurācijas tiek atklāts Latvijas Komponistu savienībai piederošais restaurētais komponista un mūzikas kritiķa Jāņa Zālīša nams.

1999. gadā Saeima ratificē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu. Protokols paredz, ka Latvijā tiek atcelts nāvessods un nevienam šo soda mēru nedrīkst piespriest.

1999. gadā Pleskavā Valmieras mērs Māris Kučinskis paraksta sadraudzības līgumu ar Pleskavas apgabala gubernatora vietnieku Juriju Savicki. Līgums paredz veicināt ekonomikas, kultūras un tūrisma sakarus starp Valmieru un Pleskavu.

1998. gadā Latvijas satiksmes ministrs Vilis Krištopans un Lietuvas transporta ministrs Aļģis Žvaļausks paraksta abu valstu valdību līgumu par lidojumu informācijas telpas izveidošanu.

1998. gadā Ministru kabineta ārkārtas sēdē tiek pieņemts lēmums atbalstīt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas rekomendācijas par naturalizācijas "logu" sistēmas atcelšanu, pilsonības piešķiršanu pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimušajiem bezvalstnieku bērniem, kā arī izmaiņas Darba likumdošanas kodeksa punktos, kas skar profesiju ierobežojumus, un Valodas likuma pieņemšanu atbilstoši starptautiskajām normām.

1996. gadā spēku zaudē likums "Par Valsts īpašuma fondu".

1989. gadā notiek Latvijas Lauksaimnieku savienības dibināšanas kongress.

1988. gadā oficiāli atļauta Līgo svētku svinēšana, 24.jūnijs noteikts par brīvdienu.

1970. gadā Rīgas Sporta pili nodeva ekspluatācijā un tā kļuva par nozīmīgu hokeja attīstības pamatu, jo tajā PSRS hokeja čempionāta ietvaros spēles aizvadīja "Rīgas Dinamo" hokeja komanda, bet līdz pat 2006.gadam, kad Pasaules hokeja čempionāta sarīkošanai tika uzbūvēta "Arēna Rīga", Sporta pils bija svarīgākais hokeja centrs valstī, kur notika gan Latvijas hokeja izlases pārbaudes spēles, starptautiski turnīri, gan lielākā daļa nacionālā hokeja čempionāta spēļu. Rīgas Sporta pils jaunie īpašnieki paziņoja, ka 2007.gada vasarā tiks uzsākti ēkas un tā apkārtnē esošā kvartāla rekonstrukcijas darbi, kuros plānots investēt 100 miljonus eiro. Pēc rekonstrukcijas Rīgas Sporta pils kvartālā bija paredzēta dzīvokļu, biroju un viesnīcu izbūve. Halle tika slēgta 2007.gada 16.maijā un to 2008.gadā nojauca.

1795. gadā Katrīna II, pasludinot Kurzemes hercogistes iekļaušanu Krievijas teritorijā, apsola saglabāt visas pastāvošās muižnieku privilēģijas.

1738. gadā Rīgas rāte izsludina rīkojumu par nekustamo īpašumu atsavināšanu latviešiem. Rīkojumā teikts, ka latvieši nav namnieki un viņiem nevar piederēt nekustami īpašumi. Gada un vienas dienas laikā tie jāpārdod Rīgas vācu namniekiem.

1403. gadā pirmslieldienu gavēņa laikā lietuvas dižkunigaiša Vītauta vadītais lietuviešu karaspēks ieņem Daugavpils pili.

Notikumi pasaulē

2013. gadā pie Bostonas maratona finiša līnijas nogrand divi sprādzieni, prasot trīs cilvēku dzīvības un ievainojot vairāk nekā simts cilvēkus. Aizdomās par uzbrukumu sarīkošanu tiek turēti čečenu izcelsmes brāļi - Džohars un Tamerlans Carnajevi, kuru vajāšana un aizturēšana izvēršas diennakti ilgā apjomīgā un asiņainā drošības operācijā, kurā Tamerlans gūst nāvējošus ievainojumus, bet Džohars ar šautām brūcēm kājā un kaklā smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā.

2005. gadā kādas jaunas sievietes nejauši izraisītā ugunsgrēkā sešstāvu Parīzes "Opera" viesnīcā iet bojā 23 cilvēki, no kuriem 11 ir bērni.

2003. gadā Nīderlandes labēji populistiskās partijas līdera Pima Fortoina slepkavam Volkertam van der Grāfam tiesa piespriež 18 gadu cietumsodu par pirmo politisko slepkavību valstī vairāk nekā trīs gadsimtu laikā.

1998. gadā pēc sirdslēkmes mirst sarkano khmeru līderis un 1975.-1979.gadu Kambodžas "nogalināšanas lauku" arhitekts Pols Pots.

1997. gadā ugunsgrēkam pārņemot musulmaņu svētceļnieku pagaidu nometni Menas līdzenumā netālu no Mekas Saūda Arābijā, iet bojā 343 cilvēki.

1993. gadā tiek dibināta Krievijas naftas kompānija "Yukos".

1990. gadā Ņujorkā mirst Zviedrijā dzimusī kinozvaigzne Grēta Garbo.

1989. gadā 96 cilvēki iet bojā, kad Anglijas kausa izcīņas pusfināla spēles laikā Šefīldā sabrūk "Hillsborough Stadium" tribīne.

1986. gadā ASV kara lidmašīnas bombardē Lībijas galvaspilsētu Tripoli un Bengazi, nogalinot apmēram 40 cilvēkus, kuru vidū bija arī Lībijas līdera Muammara Kadafi adoptēts bērns. Uzlidojumi notika pēc tam, kad divi amerikāņi tika nogalināti sprādzienā Berlīnes diskotēkā, kura sarīkošanā Vašingtona vainoja Lībiju.

1980. gadā mirst franču filozofs, rakstnieks un dzejnieks Žans Pols Sartrs. Viņam 1964.gadā tika piešķirta Nobela prēmijas literatūrā, tomēr Sartrs atteicās to saņemt.

1967. gadā Skotijas futbola izlase Vemblija stadionā ar rezultātu 3:2 uzvar toreizējo pasaules čempioni Angliju un pa jokam paziņo, ka ir kļuvuši par neoficiālajiem pasaules čempioniem. Tādējādi tika radīts "Neoficiālo pasaules čempionu" fenomens, kad līdzīgi profesionālajam boksam, kurā čempiona tituls tiek iegūts, izaicinot uz cīņu tābrīža čempionu, par neoficiālo pasaules čempionu tiek uzskatīta pēdējā komanda, kas uzvar tābrīža "titula īpašniekus".

1955. gadā ASV Ilinoisas štatā tiek atvērts pirmais "McDonald's" restorāns.

1952. gadā Ņujorkas "Franklin Bank" kļūst par pirmo banku pasaulē, kas izdevusi kredītkarti.

1945. gadā, neilgi pirms Otrā pasaules kara beigām, Lielbritānijas armija atbrīvo Bergenes-Belsenes koncentrācijas nometni Vācijā.

1943. gadā Otrajā pasaules karā sabiedroto bumbvedējs netrāpa automašīnu rūpnīcai "Minerva" un kļūdaini sabombardē Beļģijas pilsētu Mortselu, nogalinot 936 civiliedzīvotājus.

1941. gadā divi simti Vācijas gaisa spēku bumbvedēju veic uzlidojumu Ziemeļīrijas galvaspilsētai Belfāstai, nogalinot tūkstoti cilvēku un iznīcinot pusi ēku.

1927. gadā Duglass Fērbenkss, Mērija Pikforda un māsas Norma un Konstansa Telmedžas kļūst par pirmajiem aktieriem, kas atstāj savu pēdu nospiedumus pie "Grauman's Chinese Theater" Holivudā.

1923. gadā amerikāņu izgudrotājs Lī de Forests Ņujorkas "Rialto Theatre" demonstrē muzikālas īsfilmas, dodot ieskatu savā skaņas un attēla apvienošanas procesā. Šīs ir pirmās skaņas filmas, kas par samaksu demonstrētas auditorijai.

1912. gadā savā pirmajā braucienā pēc saduršanās ar aisbergu netālu no Ņūfaundlendas nogrimst pasažieru laineris "Titanic". No 2200 pasažieriem un apkalpes locekļiem iet bojā gāja 1523 cilvēki.

1892. gadā ASV tiek dibināta kompānija "General Electric Company".

1865. gadā, dienu pēc ievainojuma atentāta mēģinājumā mirst ASV prezidents Abrahams Linkolns. Par prezidentu kļūst Endrū Džonsons.

1738. gadā Londonā pirmizrādi piedzīvo Georga Frīdriha Hendeļa opera "Serse".

1632. gadā Trīsdesmitgadu kara laikā Rainas kaujā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs sakauj Svētās Romas impērijas spēkus.

1450. gadā Simtgadu kara noslēguma posmā Francijas armijas uzbrukumā tiek gandrīz pilnībā iznīcināti Anglijas spēki, izbeidzot Anglijas dominēšanu Ziemeļfrancijā.