5. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1901. gadā Jānis Rikmanis - gleznotājs (miris 1968.gadā).

1938. gadā Kārlis Alksnis - arhitekts.

1963. gadā Uģis Segliņš - literāts.

1971. gadā Audra Šidlauska - Valsts leļļu teātra aktrise.

1982. gadā Egils Upatnieks - obojists.

1987. gadā Andrejs Čmihovs - džudists.

Jubilāri pasaulē

1827. gadā Džozefs Listers - angļu ķirurgs, ķirurģiskās atniseptikas pionieris (miris 1912.gadā).

1900. gadā Spensers Treisijs - amerikāņu aktieris, divu "Oskara" balvu ieguvējs (miris 1967.gadā).

1908. gadā Herberts von Karajans - austriešu diriģents (miris 1989.gadā).

1908. gadā Bete Deivisa - amerikāņu aktrise (mirusi 1989.gadā).

1916. gadā Gregorijs Peks - amerikāņu aktieris (miris 2003.gadā).

1920. gadā Artūrs Heilijs - britu/kanādiešu rakstnieks (miris 2004. gadā).

1929. gadā Īvars Jēvers - norvēģu izcelsmes ASV kvantu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā.

1937. gadā Kolins Pauels - bijušais ASV valsts sekretārs.

1942. gadā Pīters Grīnevejs - britu kinorežisors.

1948. gadā Deivs Hollends - britu mūziķis ("Judas Priest", miris 2018. gadā).

1950. gadā Agnēta Fēltskoga - zviedru dziedātāja ("ABBA").

1951. gadā Less Binkss - britu mūziķis ("Judas Priest").

1966. gadā Maiks Makrīdijs - amerikāņu mūziķis ("Pearl Jam").

1969. gadā Evelīna Bļodāns - latviešu izcelsmes padomju teātra un kino aktrise, dziedātāja un TV raidījumu vadītāja.

1971. gadā Krista Allena - amerikāņu aktrise.

1973. gadā Farels Viljamss - amerikāņu reperis.

1974. gadā Vjačeslavs Voroņins - krievu vieglatlēts, 1999. gada pasaules čempions augstlēkšanā.

1976. gadā Simone Indzagi - itāliešu futbolists, tagad treneris.

1976. gadā Fernando Morjentess - spāņu futbolists, tagad treneris.

1978. gadā Stīvens Džeksons - amerikāņu basketbolists.

1988. gadā Aleksejs Volkovs - krievu biatlonists, olimpiskais un pasaules čempions, septiņkārtējs Eiropas čempions.

1989. gadā Lilī Džeimsa - angļu aktrise.

Notikumi Latvijā

1560. gadā Livonijas ordeņa mestra Gotharda Ketlera vadībā Rīgā sapulcējušies augstākie ordeņa pavēlnieki nolemj ordeni likvidēt, pārvēršot tā valsts teritoriju par laicīgu mantojamu hercogisti, kuras pastāvēšanas garants varētu būt tās padošanās Polijas karalim. Tomēr šis lēmums tiek realizēts tikai nākamajā gadā.

1922. gadā Satversmes sapulce, 62 deputātiem balsojot pret, 62 balsojot par un 6 atturoties, noraida Satversmes projekta otro daļu, kas nosaka pilsoņu tiesības un pienākumus.

1990. gadā Rīgas pilsētas partijas komitejas birojs pieņem lēmumu pārtraukt pilsētas vakara avīzes "Rīgas Balss" iespiešanu, jo tā "atklāti uzstājas pret PSKP idejiski politisko līniju."

1995. gadā Saeima aicina Valsts prezidentu Gunti Ulmani vērsties pie Krievijas valdības un prezidenta ar aicinājumu tūlīt pārtraukt Krievijas bruņoto spēku uzbrukumu Čečenijai un atzīt čečenu tautas tiesības uz pašnoteikšanos.

1995. gadā Saeima pieņem papildinājumus likumam par politiskajām organizācijām, kas nosaka, ka politiskās partijas dibināšanai ir nepieciešami vismaz 200 Latvijas pilsoņi. Iepriekš šim minimālais partijas biedru skaits bija desmit.

2000. gadā ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs pieņem lēmumu atņemt paraksta tiesības Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektoram Jānim Naglim un lūdz Uzņēmumu reģistru reģistrēt Nagļa pilnvaru termiņa beigšanos. 6.aprīļa rītā Ministru prezidents Andris Šķēle pieprasīja Makarova demisiju. 11.aprīlī Ministru kabinets ārkārtas sēdē nolēma par PA ģenerāldirektoru un valdes priekšsēdētāju atkārtoti iecelt Jāni Nagli.

2004. gadā Rīgas Centra rajona tiesa apmierina bijušā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Andreja Sončika prasību par atjaunošanu darbā.

2005. gadā Rīgā un Rīgas reģionā sāk iznākt jauns bezmaksas laikraksts "Rītdiena", ko izdod SIA "Izdevniecība LAMA grupa".

2006. gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome nolemj SIA "Gulbenes-Alūksnes bānītis" izsniegt licenci pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.

2008. gadā Sidnejā, Austrālijā tiek atklāts Latvijas goda konsulāts. To savas vizītes laikā Austrālijā atklāj Latvijas vēstnieks Lielbritānijā un Austrālijā Indulis Bērziņš.

Notikumi pasaulē

1242. gadā Krievijas spēki Aleksandra Ņevska vadībā kaujā uz ledus Peipusa ezerā atsit teitoņu bruņinieku iebrukuma mēģinājumu.

1804. gadā Peizli pilsētiņā Skotijā nokrīt meteorīts, kas ir pasaulē pirmā reģistrētā meteorīta piezemēšanās.

1930. gadā Mahātma Gandijs pārkāpj Lielbritānijas likumus, ieejot jūrā un izgatavojot sāli. Gandijam gājienā uz jūru pievienojās tūkstošiem indiešu.

1932. gadā Somijā tiek atcelts alkohola tirdzniecības aizliegums.

1945. gadā Dienvidslāvijas līderis Josips "Tito" Brozs paraksta vienošanos ar PSRS, atļaujot "īslaicīgi ievest padomju spēkus Dienvidslāvijas teritorijā".

1946. gadā padomju spēki pamet Dānijai piederošo Bornholmas salu pēc 11 mēnešu ilgas okupācijas.

1951. gadā ASV tiesa piespriež nāves sodu Jūlijam un Etelai Rozenbergiem par kodolnoslēpumu izpaušanu PSRS.

1955. gadā Vinstons Čērčils atkāpjas no Lielbritānijas premjerministra amata.

1956. gadā Fidels Kastro pasludina sevi par Kubas prezidentu.

1970. gadā Gvatemalā tiek atrasts nogalināts Rietumvācijas vēstnieks grāfs Karls fon Špreti, kuru sešas dienas agrāk nolaupīja kaujinieki.

1976. gadā 70 gadu vecumā mirst amerikāņu miljardieris, aviators un kinorežisors Hovards Hjūss.

1988. gadā Arābu kaujinieki sagrābj Kuveitas aviokompānijas lidmašīnu ar 115 pasažieriem. Uzbrucēji nogalināja divus kuveitiešus. Ķīlnieku krīze beidzās 20.aprīlī Alžīrijā.

1989. gadā Polijas valdība legalizē arodbiedrību "Solidaritāte" un ievieš demokrātiskas izmaiņas politiskajā sistēmā.

1992. gadā Dienvidslāvijas un Bosnijas serbu spēki sāk Sarajevas aplenkumu.

1993. gadā Gruzijā ievieš naudas vienību lars.

1994. gadā, pēc mediķu slēdziena – šajā dienā -, nošaujoties mirst grupas "Nirvana" līderis Kurts Kobeins. Viņa līķis istabiņā virs garāžas īpašumā pie Vašingtona ezera tiek atrasts 8. aprīlī.

1998. gadā Japānā starp Sikoku un Honsju tiek atvērts pasaulē garākais piekartilts.

1999. gadā Lībija izdod tiesāšanai Nīderlandē divus lībiešus, kas tiek turēti aizdomās par līdzdalību pasažieru lidmašīnas spridzināšanā virs Lokerbijas.

2003. gadā ASV spēki ieiet Bagdādē.

2006. gadā kompānija "Apple Computer Inc." izlaiž savu pirmo programmas papildinājumu, lai uz tās datoriem "Macintosh" varētu izmantot operētājsistēmu "Microsoft Windows".

2010. gadā tīmekļa medijs "WikiLeaks" izplata video, kurā redzams 2007.gadā Bagdādē notikušais ASV armijas helikoptera "Apache" uzbrukums. Toreiz tiek nogalināti divi ziņu aģentūras "Reuters" žurnālisti un vēl vairāki cilvēki. Videomateriālā arī dzirdamas helikoptera pilotu un bāzes stacijas darbinieku sarunas. Tajās trīs Bagdādes ielās pamanītie cilvēki raksturoti kā nemiernieki un lūgta atļauja atklāt uguni.