23. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1984. gadā Mārtiņš Circenis - klarnetists.

1976. gadā Jeļena Maļuka, dzimusi Rubļevska - modernās pieccīņas sportiste, olimpiskā vicečempione 2004. gadā, karjeru beigusi 2015. gadā.

1976. gadā Liena Baklāne - māksliniece.

1971. gadā Andrejs Ignatovičs - hokejists, tagad treneris.

1965. gadā Ieva Viļuma - Latvijas Nacionālās operas soliste (soprāns).

1959. gadā Jānis Urbanovičs - politiķis.

1956. gadā Anna Vītola-Helviga - bijusī Lauku atbalsta dienesta direktore, tagad Latvijas Lauksaimniecības universitātes Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra Bioekonomikas jomas koordinatore.

1954. gadā Leonīds Loginovs - bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks.

1951. gadā Zaiga Gaile - arhitekte.

1930. gadā Olafs Brinkmanis - Rīgas Aeronavigācijas institūta inženierzinātņu doktors, RAI rektors.

Jubilāri pasaulē

1978. gadā Peress Hiltons - blogeris, slavenību dzīves apskatnieks.

1976. gadā Kerija Rasela - amerikāņu aktrise.

1976. gadā Mišela Monagana - amerikāņu aktrise.

1976. gadā Rikardu Zonta - brazīliešu autosportists.

1973. gadā Jeržijs Dudeks - poļu futbola vārtsargs.

1973. gadā Džeisons Kids - amerikāņu basketbolists, tagad treneris, 2011. gada NBA čempions un desmitkārtējs NBA "Vizu zvaigžņu spēles" dalībnieks, divkārtējs olimpiskais čempions.

1968. gadā Deimons Olbārns - angļu mūziķis ("Blur", "Gorillaz").

1968. gadā Fernando Jerro - spāņu futbolists.

1965. gadā Mārtijs Pellovs - skotu dziedātājs ("Wet Wet Wet").

1962. gadā Stīvs Redgreivs - britu airētājs, pieckārtējs olimpiskais un deviņkārtējs pasaules čempions.

1957. gadā Amanda Plammere - amerikāņu aktrise.

1956. gadā Žozē Manuels Barrozu - portugāļu politiķis, Eiropas Komisijas bijušais prezidents.

1955. gadā Mozess Melouns - amerikāņu basketbolists, NBA čempions (miris 2015. gadā).

1953. gadā Čaka Hana - amerikāņu dziedātāja.

1952. gadā Kims Stenlijs Robinsons - amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks.

1949. gadā Riks Okaseks - amerikāņu mūziķis ("The Cars").

1944. gadā Maikls Naimens - britu komponists.

1942. gadā Mihaēls Haneke - austriešu kino režisors un scenāriju autors.

1931. gadā Viktors Korčnojs - krievu šahists.

1931. gadā Jevgeņijs Grišins - krievu ātrslidotājs, četrkārtējs pasaules čempions (miris 2005. gadā).

1921. gadā Donalds Kempbels - britu auto un motorlaivu pilots, vienīgais cilvēks pasaulē, kurš pārspējis ātruma rekordus gan uz zemes, gan ūdens (miris 1967.gadā).

1915. gadā Vasīlijs Zaicevs - krievu snaiperis, Otrā pasaules kara varonis (miris 1991.gadā).

1912. gadā Verners fon Brauns - Vācijā dzimis fiziķis un raķešu tehnoloģijas inženieris (miris 1977.gadā).

1910. gadā Akira Kurosava - japāņu kinorežisors (miris 1998.gadā).

1907. gadā Daniels Bovē - Šveicē dzimis zinātnieks, Nobela prēmijas fizioloģijā un medicīnā laureāts (miris 1992.gadā).

1905. gadā Džoana Krouforde - amerikāņu aktrise (mirusi 1977.gadā).

1900. gadā Ērihs Fromms - Vācijā dzimis pshihoanalītiķis un filozofs.

1893. gadā Sedriks Gibonss - amerikāņu mākslinieks, "Oskara" statuetes autors (miris 1960.gadā).

1882. gadā Emmija Nētere - vācu matemātiķe (mirusi 1935.gadā).

1881. gadā Rožē Martēns di Gārs - franču rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1958.gadā).

1881. gadā Hermans Štaudingers - vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1965.gadā).

1858. gadā Ludvigs Kide - vācu pacifists, Nobela prēmijas laureāts (miris 1941.gadā).

1826. gadā Ludvigs Minkuss - vācu un čehu komponists (miris 1917.gadā).

1769. gadā Viljams Smits - angļu ģeologs un kartogrāfs (miris 1839.gadā).

1754. gadā Barons Jurijs Vega - slovēņu matemātiķis, fiziķis un artilērijas virsnieks (miris 1802.gadā).

1749. gadā Pjērs Simons de Laplass - franču matemātiķis un astronoms (miris 1827.gadā).

1723. gadā Agha Mohammeds Hans Gadžars - Persijas šahs (miris 1771.gadā).

1645. gadā Viljams Kids - skotu jūrnieks, pirāts (miris 1701.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga dodas uz Briseli, lai piedalītos Romas līgumu 50.gadadienas - Eiropas Savienības simboliskās dzimšanas dienas - svinīgajos pasākumos. Savas vizītes ietvaros Valsts prezidente pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni Eiropas Komisijas Ārējo attiecību ģenerāldirektoram Eneko Landaburu.

2007. gadā tiek nolasīts spriedums Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā, kurā apsūdzēts bijušais BMW tirgotājs Germans Milušs un bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis. Spriedums piemēro apsūdzētajiem piecu gadu cietumsodu, kā arī abu tiesājamo mantas konfiskāciju. Hlevickis tiek apcietināts tiesas zālē, bet Milušs uz tiesu neierodas. Policija izsludina oficiālo Miluša meklēšanu Latvijā, bet 19.aprīlī prokuratūra izdod Eiropas apcietinājuma orderi Miluša starptautiskajai meklēšanai.

2006. gadā aprit desmit gadi, kopš Baltijas valstīs tiek izdots laikraksts "The Baltic Times". "The Baltic Times" izveidots 1996.gadā, apvienojoties diviem izdevumiem - "Baltic Independent" un "Baltic Observer".

2006. gadā dzīvesvietu turpmāk var deklarēt arī pa pastu un elektroniski gan pašvaldībā, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kā nosaka šajā dienā Saeimā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.

2006. gadā par Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu atkārtoti tiek ievēlēts Vitālijs Gavrilovs.

2005. gadā nodibināta Izlietotā iepakojuma un otrreizējo izejvielu pārstrādes asociācija, lai veicinātu izlietotā iepakojuma un otrreizējo izejvielu pārstrādes attīstību. To dibina Latvijas lielākie otrreizējo izejvielu pārstrādātāji AS "PET Baltija", SIA "Nordic Plast", SIA "Lettglas", SIA "Līvānu Stikla pārstrāde", SIA "Papīrfabrika "Līgatne"", SIA "Partneris LV" un SIA "V.L.T".

2005. gadā par Latvijas Motosporta federācijas jauno prezidentu tiek ievēlēts Kaspars Cveiģelis.

2004. gadā Latviju darba vizītē apmeklē "Microsoft" viceprezidents Žans Filips Kurtuā. Tiekoties ar kultūras ministri Helēnu Demakovu, tiek panākta vienošanās, ka "Microsoft" kļūs par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta atbalstītāju un sadarbības partneri informācijas tehnoloģiju jomā.

2002. gadā Rīgā notiek Eiropas Jaunatnes parlamenta 39.sesijas Ģenerālā asambleja. Sesija Latvijā notiek pirmo reizi, un tajā piedalās vairāk nekā 200 jauniešu no 26 valstīm.
2001. gadā Jelgavā notiek Zemnieku saeimas kongress, kurā ir pārstāvētas vairāk nekā 80 zemnieku saimniecības no visas Latvijas.

2000. gadā Latvijas Mūzikas akadēmijā notiek atvadīšanās no izcilā latviešu komponista, 1999.gada Lielās mūzikas balvas par mūža ieguldījumu latviešu mūzikā laureāta Ādolfa Skultes. Skulte tiek apglabāts Pirmajos Meža kapos.

2000. gadā AS "Latvijas balzams" 100 gadu jubilejas pasākumu ietvaros tiek atklāta jaunā "Rīgas melnā balzama" pildīšanas līnija.

1999. gadā Latvijas Sociāldemokrātu apvienības Saeimas frakcija Valsts prezidenta amatam izvirza Rišardu Labanovski.

1999. gadā Rīgas apgabaltiesa apmierina Latvijas Bankas prasību un atzīst "Rīgas komercbankas" maksātnespēju no šā gada 9.marta.

1998. gadā Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Izpilddirektoru valde apstiprina pirmo pārskatu par Latvijas valdības ekonomiskās politikas memoranda izpildi. Tajā atzīts, ka Latvija 1997.gadā sasniegusi labākus ekonomiskās izaugsmes rādītājus, nekā plānots. Vienlaikus SVF izsaka bažas, ka tuvojošās vēlēšanas var radīt papildu spriedzi valsts budžetam.

1996. gadā Latvijas baltkrievu kultūras biedrība "Svitanak" iesniedz Saeimai lūgumu piešķirt Latvijas baltkrieviem autonomas mazākumtautības statusu.

1943. gadā sāk Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas (vēlāk 15.ieroču SS grenadieru divīzija) formēšanu.

Notikumi pasaulē

2011. gadā 79 gadu vecumā no sirds mazspējas mirst Holivudas kino ikona Elizabete Teilore.

2006. gadā Tokijas tiesa piespriež 20 gadu cietumsodu "Japāņu Sarkanās armijas" grupējuma dibinātājam Fusako Shigenobu par slepkavības mēģinājumu un 1974.gadā notikušā uzbrukuma Francijas vēstniecībai Hāgā organizēšanu.

2006. gadā dienvidafrikānis Maikijs Horns un norvēģis Borge Ouslands kļūst par pirmajiem cilvēkiem, kas ar slēpēm šķērsojuši aizsalušo Arktikas okeānu, noslēdzot 1000 kilometrus garo ekspedīciju no Sibīrijas ziemeļiem līdz Ziemeļpolam.

2004. gadā mūža cietumsods par Zviedrijas ārlietu ministres Annas Lindas slepkavību tiek piespriests Mihailo Mihailovičam, kurš iepriekš atzina savu vainu.

2003. gadā mūzikls "Chicago" iegūst "Oskara" balvu labākās filmas kategorijā. Labākā režisora un labākā aktiera balvas par darbu filmā "Pianist" saņem attiecīgi Romāns Polaņskis un Adriens Brodijs.

2002. gadā Afganistānā tiek atkal atvērtas skolas, kurās pēc sešu gadu pārtraukuma atgriežas sieviešu dzimuma skolotājas. Skolās tiek izmantotas ASV dzīvojošu afgāņu sarakstītas mācību grāmatas.

2002. gadā kāds ēģiptiešu inženieris tiek atzīts par vainīgu spiegošanā Izraēlas labā un tiesa viņam piespriež 15 gadu ieslodzījumu labošanas darbu kolonijā, kad prezidents Hosni Mubaraks atceļ iepriekš pasludināto attaisnošanu.

2001. gadā Krievijas kosmiskās stacijas "Mir" atliekas iegāžas Klusajā okeānā, inženieriem noslēdzot laboratorijas 15 gadus ilgo misiju kosmosā.

1998. gadā Krievijas prezidents Boriss Jeļcins atlaiž premjerministru Viktoru Černomirdinu un viņa ministru kabinetu. Jeļcins uzņemas pats vadīt valsti līdz jaunas valdības veidošanai. Prezidents atlaidis valdību saskaņā ar Krievijas Federācijas konstitūcijas 83. un 117.pantu un otro reizi kopš 1991.gada maija uzņemas valsts vadīšanu.

1996. gadā Lī Denhuejs kļūst par pirmo demokrātiski ievēlēto Taivānas prezidentu.

1994. gadā Sibīrijā nogāžas "Aeroflot" lidmašīna, kad tās pilota 15 gadus vecais dēls nejauši atslēdz "autopilota" sistēmu. Traģēdijā iet bojā 75 cilvēki.

1994. gadā kanādiešu hokejists Veins Greckis gūst 802. vārtus savā NHL karjerā, pāspējot sava bērnības dienu elka Gordija Hova sasniegumu.

1994. gadā vēlēšanu kampaņas laikā tiek nogalināts Meksikas prezidenta amata kandidāts Luiss Donalda Kolosio.

1983. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans izsludina plānus jaunas uz kosmosu balstītas aizsardzības sistēmas izveidei, kas drīzumā iegūst iesauku "Zvaigžņu kari".

1983. gadā doktors Bārnijs Klārks mirst 112 dienas pēc operācijas, kurā viņam pirmajam pasaulē Jūtas universitātē tika pārstādīta mākslīgā sirds.

1980. gadā Salvadoras arhibīskaps Oskars Romero sniedz savu slaveno runu, aicinot Salvadoras karavīrus pārtraukt nogalināt salvadoriešus.

1971. gadā bez asinsizliešanas valsts apvērsumā Argentīnā tiek gāzts prezidents Roberto Levingstons.

1966. gadā Romā ar pāvestu tiekas Kenterberijas arhibīskaps, kas ir pirmā Romas katoļu un anglikāņu baznīcu vadītāju tikšanās 400 gadu laikā.

1962. gadā tiek demonstrēts saistībā ar ASV prezidenta Dvaita Eizenhauera iniciatīvu "Atoms mieram" radītais pirmais ar kodolenerģiju darbinātais pasažieru kuģis "NS Savannah".

1956. gadā Pakistāna pieņem jaunu konstitūciju, kļūstot par Islāma Republiku, kuras pirmais pagaidu prezidents ir ģenerālmajors Iskanders Mirza. Tā ir pirmā Islāma Republika pasaulē.

1933. gadā Vācijas parlaments pieņem likumu, sniedzot Ādolfam Hitleram un viņa vadītajiem nacistiem diktatora tiesības.

1919. gadā Benito Musolīni dibina savu politisko partiju Itālijā - "Fasci di Combattimento".

1903. gadā amerikāņu brāļi Orvils un Vilburs Raiti patentē vienu no pirmajām radītajām lidmašīnām.

1839. gadā pirmo reizi tiek reģistrēta vārda "OK" lietošana angļu valodā, kad to kā saīsinājumu "all correct" ("viss ir pareizi") izmanto Bostonas laikraksts "Boston Morning Post".

1801. gadā Svētā Mihaila pilī sazvērnieki nogalina Krievijas caru Pāvelu I.

1568. gadā Longžimo miera līgums izbeidz Otro reliģijas karu Francijā, Katrīnai de Mediči un Francijas karalim Kārlim IX ievērojami piekāpjoties hugenotu priekšā.

625. gadā Uhudas kaujā Arābijā Mekas pagāni sakauj musulmaņu spēkus.