15. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1974. gadā Ieva Tāre - basketboliste, Eiropas U16 čempione 1991. gadā PSRS izlases sastāvā.

1964. gadā Sergejs Šakuns - AS "Olaines kūdra" valdes priekšsēdētājs.

1959. gadā Aleksandrs Oskins - "WESS Motors" padomes priekšsēdētājs.

1948. gadā Jānis Ķirsis - uzņēmējs, SIA "Jāņa Ķirša veselības centrs" īpašnieks.

1944. gadā Uldis Švinks - Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Sporta un sabiedrisko attiecību prorektors, profesors.

1939. gadā Andris Buiķis - zinātnieks un politiķis.

Jubilāri pasaulē

1993. gadā Pols Pogba - franču futbolists, 2018. gada Pasaules kausa ieguvējs.

1978. gadā Sids Vilsons - amerikāņu mūziķis ("Slipknot").

1975. gadā Eva Longorija - amerikāņu aktrise.

1975. gadā Veselins Topalovs - bulgāru šahists.

1975. gadā Viljams Džeimss Adamss jeb "Will.i.am" - amerikāņu reperis ("Black Eyed Peas").

1971. gadā Penija Lankastere - angļu modele, fotogrāfe un TV personība, mūziķa Roda Stjuarta sieva.

1968. gadā Marks Makgrats - amerikāņu mūziķis ("Sugar Ray").

1968. gadā Sabrina Salerno - itāliešu dziedātāja.

1963. gadā Brets Maiklss - amerikāņu mūziķis ("Poison").

1962. gadā Sananda Meitreija (Terenss Trents D'Arbijs) - ASV dzimis dziedātājs.

1957. gadā Deivids Silvermens - amerikāņu animators ("The Simpsons").

1957. gadā Žoakims di Almeida - portugāļu aktieris.

1955. gadā Dīns Snaiders - amerikāņu dziedātājs ("Twisted Sister").

1950. gadā Jergens Olsens - dāņu dziedātājs, Eirovīzijas konkursa uzvarētājs.

1948. gadā Serhiu Vjeira de Mellu - brazīliešu diplomāts (miris 2003.gadā).

1943. gadā Deivids Kronenbergs - kanādiešu kino režisors.

1943. gadā Slajs Stouns - amerikāņu mūziķis, grupas „Sly and the Famile Stone” dibinātājs.

1941. gadā Maikijs Lavs - amerikāņu mūziķis ("The Beach Boys").

1940. gadā Fils Lešs - amerikāņu mūziķis ("Grateful Dead").

1935. gadā Džimmijs Svagarts - amerikāņu televīzijas evaņģēlists.

1933. gadā Filips de Broks - franču režisors (miris 2004.gadā).

1932. gadā Alans Bīns - amerikāņu astronauts, ceturtais cilvēks, kas spēris kāju uz Mēness.

1930. gadā Martins Karpluss - austriešu ķīmiķis, Nobela prēmijas ķīmijā laureāts.

1930. gadā Žoress Aļferovs - krievu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1920. gadā Edvards Donols Tomass - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2012.gadā).

1918. gadā Pančs Imlahs - kanādiešu hokeja treneris un menedžeris, Hokeja slavas zāles loceklis (miris 1987.gadā).

1907. gadā Zāra Leandere - zviedru kinoaktrise (mirusi 1981.gadā).

1884. gadā Angels Sikelians - grieķu dzejnieks un dramaturgs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1951.gadā).

1854. gadā Emils Ādolfs fon Bērings - vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1917.gadā).

1835. gadā Eduards Štrauss - austriešu komponists (miris 1916.gadā).

1830. gadā Pauls Heize - vācu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1914.gadā).

1813. gadā Džons Snovs - angļu fiziķis, anestēzijas izmantošanas un medicīniskās higiēnas veicinātājs, viens no epidemioloģijas tēviem (miris 1858.gadā).

1767. gadā Endrū Džeksons - ASV prezidents (miris 1845.gadā).

1713. gadā Nikolā Luī de Lakaijs - franču astronoms (miris 1762.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā tiek sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, lai izskatītu un pieņemtu grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā "Par valsts noslēpumu", kas paredz svītrot no likumiem visas Valdībā Satversmes 81.panta kārtībā un vēlāk Saeimā pieņemtās normas. Valdība izmaiņas pieņēma Satversmes 81.panta jeb steidzamības kārtībā, un Saeima 1.februārī tās apstiprināja, taču Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga grozījumus atdeva atpakaļ deputātiem otrreizējai caurlūkošanai. Tomēr viņi Vīķes-Freibergas iebildumus neņēma vērā un 1.martā pieņēma izmaiņas atkārtoti nemainītā variantā. 10.martā Valsts prezidente pirmo reizi savas prezidentūras laikā izmantoja savas tiesības apturēt likuma publicēšanu, uz diviem mēnešiem apturot Saeimas pieņemto grozījumu publicēšanu.

2007. gadā Rīgas rajona Ķekavas pagasta "Abrās" tiek atklāts Latvijā lielākais loģistikas komplekss "Maxima Latvija".

2006. gadā ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) Moldovā tiekas ar Moldovas prezidentu Vladimiru Voroņinu.

2006. gadā Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) nolemj pieprasīt Aināra Šlesera (LPP) atkāpšanos no satiksmes ministra amata. Kalvītis šādu lēmumu pamato ar to, ka neviens ministrs - pat vislabākais - nevar turpināt darbu, ja nav sabiedrības uzticības. Šlesers, pēc premjera domām, sabiedrības uzticību ir zaudējis. Kā ziņots, ka Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" 2006.gada 12.martā publiskoja Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju un politiķu telefonsarunu atšifrējumus, kas liecina, ka par mēģinājumu piekukuļot deputātu Ilmāru Ančānu ("Mūsu zeme") zināja ne tikai četri šobrīd lietā apsūdzētie, bet, iespējams, arī Šlesers un vēl vairāki politiķi un uzņēmēji. Šlesers gan to noliedza.

2005. gadā jaunos amata pienākumus sāk pildīt Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Mārtiņš Lazdovskis.

2004. gadā valdību veidojošās partijas - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Tautas partija (TP) un Latvijas Pirmā partija (LPP) - Saeimā svinīgi paraksta koalīcijas līgumu, kurā teikts, ka partijas uzņemas atbildību par Latvijas valsts ilgtspējīgu attīstību. Koalīcijas līgumu no ZZS paraksta Ministru prezidents Indulis Emsis, ZZS priekšsēdētāja, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. No TP līgumu paraksta TP priekšsēdētājs aizsardzības ministrs Atis Slakteris, TP Saeimas frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis, bet no LPP - partijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons un LPP Saeimas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns. Koalīcijas līgumā partijas apņemas, īstenojot valdības deklarāciju, nodrošināt ilgtspējīgu Ministru kabinetu, kuram būtu iespējams veiksmīgi strādāt līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. Savukārt 1.decembrī četras partijas - JL, TP, LPP un ZZS - paraksta jau jauno Aigara Kalvīša (TP) valdības deklarāciju un koalīcijas līgumu.

2002. gadā Ministru prezidents Andris Bērziņš darba vizītē apmeklē Barselonu, kur piedalās Eiropas Savienības Padomes samitā.

2001. gadā Rīgā, Čaka ielā 67, tiek atklāts kinoteātris "Kolizejs".

2001. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga valsts vizītē uzturas Lietuvā.

2001. gadā Saeima pieņem likumu par piesārņojumu. Likuma mērķis ir novērst vai mazināt piesārņojuma dēļ cilvēku veselībai un videi nodarīto kaitējumu, novērst kaitējuma radītās sekas, kā arī novērst piesārņojuma rašanos, nodrošināt piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu un reģistrāciju Latvijas teritorijā, noteikt pasākumus šo vietu izpētei un sanācijai.

2000. gadā Latviju oficiālā vizītē apmeklē Armēnijas Republikas ārlietu ministrs Vartans Oskanians. Vizītes laikā Armēnijas Republikas ārlietu ministrs un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš paraksta Konvenciju par izvairīšanos no ienākumu un īpašumu divkāršas aplikšanas ar dubultnodokļiem un Protokolu par sadarbību starp abu valstu Ārlietu ministrijām.

1999. gadā Latvijā viesojas Čehijas ārlietu ministra pirmais vietnieks Otto Rikss.

1999. gadā Latvija sāk piemērot vienveidīgo un identisko preču informatīvo cenu - tā saukto robežcenu - sarakstu muitas vērtības noteikšanai Lietuvas izcelsmes lauksaimniecības precēm. Šāds lēmums pieņemts saskaņā ar Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgumu un plānots kā pagaidu pasākums. Pretpasākumi noteikti līdz laikam, kamēr Lietuva neatcels noteiktās robežcenas.

1994. gadā Latvijas un Krievijas delegācijas Maskavā paraksta trīs no četriem līgumiem par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas.

1993. gadā Latvijas ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš un Krievijas ģenerālprokurors Valentīns Stepankovs paraksta starpvalstu līgumu par notiesāto izdošanu soda izciešanai dzimtenē. Līdz ar to tiek atrisināts arī jautājums par bijušā OMON komandiera vietnieka Sergeja Parfjonova izdošanu Krievijai.

1905. gadā pēc Vidzemes muižniecības landmaršala Meiendorfa ierosmes Vidzemes un Kurzemes guberņās tiek izsludināts pastiprināts apsardzības stāvoklis.

1226. gadā pāvesta legāts Modenas Vilhelms nosaka Rīgas apgabala robežas.

Notikumi pasaulē

2011. gadā arābu pavasara protesti sasniedz Sīriju.

2006. gadā par spīti ASV balsojumam pret, ANO Ģenerālā asambleja nobalso par jaunas ANO cilvēktiesību padomes izveidi, kas stātos ANO Cilvēktiesību komisijas vietā.

2004. gadā tiek paziņots, ka atklāts no Saules sistēmas visattālākais dabiskais objekts - "90377 Sedna".

2003. gadā par Ķīnas prezidentu kļūst Hu Dziņtao.

2002. gadā, atsaucoties uz pierādījumiem par nepieņemamām darbībām, ASV valdība pārtrauc darījumus ar gigantisko energokompāniju "Enron" un tās auditorfirmu "Andersen".

1996. gadā pēc 77 gadu darba sabrūk reiz tik slavenā Nīderlandes aviācijas kompānija "Fokker NV", izraisot lielāko masveida atlaišanu no darba Nīderlandes vēsturē.

1991. gadā Vācija formāli atgūst pilnīgu neatkarību, kad četras pēckara okupācijas lielvaras - Francija, Lielbritānija, ASV un PSRS - atsakās no jebkādām atlikušajām tiesībām.

1990. gadā Padomju Savienība paziņo, ka Lietuvas neatkarības deklarācija nav likumīga.

1990. gadā Mihails Gorbačovs tiek ievēlēts par pirmo Padomju Savienības prezidentu.

1979. gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II publicē savu pirmo encikliku "Redemptor Hominis", kurā brīdina par pieaugošo plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem.

1975. gadā mirst grieķu kuģniecību magnāts Aristotelis Onasis, kurš 1968.gadā apprecēja nogalinātā ASV prezidenta Džona Kenedija atraitni Žaklīnu Kenediju.

1972. gadā uz kinoteātru ekrāniem nonāk Mario Pjūzo romāna "Krusttēvs" ("The Godfather") ekranizācija, kas tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām kino filmām vēsturē.

1964. gadā amerikāņu aktrise Elizabete Teilore Monreālā apprecas ar velsiešu aktieri Ričardu Bērtonu.

1943. gadā sīvā kaujā Otrajā pasaules karā Vācija atgūst Harkovu.

1939. gadā nacistiskās Vācijas armija pilnībā okupē Čehoslovākiju, kas līdz ar to pārstāj eksistēt. Ādolfs Hitlers pasludina protektorātu pār Bohēmiju un Morāviju.

1938. gadā trīs dienas pēc Vācijas spēku ieiešanas Austrijā Ādolfs Hitlers Vīnes Varoņu laukumā uzrunā aptuveni 250 000 austriešu, paziņojot par savas dzimtās Austrijas iekļaušanu Trešajā reihā.

1937. gadā ASV pilsētā Čikāgā tiek izveidota pirmā centrālā asinsbanka, kas asinis pārliešanai uzglabā sasaldētā veidā.

1926. gadā par Grieķijas prezidentu bez konkurences tiek ievēlēts diktators Teodors Pangals.

1922. gadā Ēģiptes sultāns pieņem karaļa Fuada I titulu, Ēģiptei gūstot nominālu neatkarību no Lielbritānijas.

1919. gadā Parīzē tiek izveidots amerikāņu leģions.

1917. gadā no Krievijas troņa atsakās Nikolajs II un viņa dēls. Tajā pašā dienā sāk darbu pagaidu valdība prinča Georgija Ļvova vadībā.

1906. gadā tiek reģistrēts uzņēmums "Rolls-Royce Ltd.".

1905. gadā Krētas revolucionāri paziņo par salas atkalapvienošanu ar Grieķiju.

1892. gadā tiek dibināts Liverpūles futbola klubs.

1820. gadā Mena kļūst par 23. ASV štatu.

1493. gadā Kristofers Kolumbs atgriežas Spānijā pēc sava pirmā ceļojuma uz Ameriku.

351. gadā Romas imperators Konstantīns II ieceļ savu radinieku Gallu par cēzaru un nodod viņa pārvaldē impērijas austrumu daļu.

44. gada p.m.ē. Marks Jūnijs Bruts, Decims Jūnijs Bruts un vairāki citi Romas senatori nogalina Romas Republikas diktatoru Jūliju Cēzaru.