Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
24. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Dzimšanas dienā sveicam Lilitu Zatleri! (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

24. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
24. februārī 03:12 2021. gada 24. februārī 03:12
  Jauns.lv / LETA
Tā tik būtu ballīte, ja abas kundzes svinētu kopā! Jo šīs dienas gaviļnieces ir slavenas dāmas – eksprezidenta Valda Zatlera kundze Lilita Zatlere un ekspremjere Laimdota Straujuma! Pasaulē 24. februāris iegājis vēsturē vēl arī ar to, ka 1582. gadā Romas pāvests Gregorijs XIII izsludina Gregoriāņu kalendāru, bet 1965. gadā Urugvajā mirst latviešu aviators un virsnieks Herberts Cukurs.

Jubilāri Latvijā

1922. gadā  Skaidrīte Kaldupe - rakstniece (mirusi 2013.gadā).

1928. gadā Uldis Zemzaris - gleznotājs.

1936. gadā Zigurds Mikainis - Rēzeknes Augstskolas asociētais profesors.

1936. gadā Voldemārs Strīķis - Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes profesors.

1940. gadā Pēteris Postažs - gleznotājs.

1951. gadā Laimdota Straujuma - bijusī Ministru prezidente.

1953. gadā Lilita Zatlere - Latvijas Valsts 7. prezidenta Valda Zatlera sieva.

1967. gadā Gundars Bojārs - bijušais Rīgas mērs.

1973. gadā Vsevolods Zeļonijs - džudists, 2000. gada olimpisko spēļu bronzas godalgas ieguvējs un 1997. gada pasaules čempionāta bronzas medaļas laureāts.

1985. gadā Sergejs Golubevs - futbolists.

Jubilāri pasaulē

1463. gadā Džovanni Piko della Mirandola - itāliešu filozofs, humānists (miris 1494.gadā).

1500. gadā Kārlis V - Svētās Romas impērijas imperators (miris 1558.gadā).

1619. gadā Šarls Le Brins - franču mākslinieks (miris 1690.gadā).

1709. gadā Žaks de Vokansons - franču izgudrotājs (miris 1782.gadā).

1786. gadā Vilhelms Grimms - vācu rakstnieks, folklorists un filologs, jaunākais no brāļiem Grimmiem (miris 1859.gadā).

1836. gadā Vinslovs Homers - amerikāņu gleznotājs (miris 1910.gadā).

1852. gadā Džordžs Mūrs - īru rakstnieks (miris 1933.gadā).

1921. gadā Eibs Vigoda - amerikāņu aktieris (miris 2016.gadā).

1934. gadā Betīno Kraksi - Itālijas premjerministrs (miris 2000.gadā).

1934. gadā Renata Skoto - itāliešu soprāns.

1940. gadā Deniss Lovs - skotu futbolists.

1942. gadā Džozefs Lībermans - amerikāņu politiķis.

1943. gadā Terijs Semels - amerikāņu uzņēmējs, bijušais "Yahoo!" priekšsēdētājs un izpilddirektors.

1944. gadā Deivids Vainlends - amerikāņu zinātnieks, Nobela prēmijas fizikā laureāts.

1955. gadā Stīvs Džobss - amerikāņu uzņēmējs, kompānijas "Apple" līdzdibinātājs un izpilddirektors (miris 2011.gadā).

1955. gadā Alēns Prosts - franču autosportists, četrkārtējs pasaules F-1 čempions.

1966. gadā Billijs Zeins - amerikāņu aktieris.

1967. gadā Braiens Šmits - austrāliešu astrofiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1971. gadā Braiens Sevedžs - kanādiešu hokejists.

1971. gadā Pedro de la Rosa - spāņu F-1 pilots.

1973. gadā Kriss Fēns - amerikāņu mūziķis ("Slipknot").

1973. gadā Aleksejs Kovaļovs - krievu hokejists, 1992. gada olimpiskais čempions.

1976. gadā Bredlijs Makdžī - austrāliešu riteņbraucējs.

1977. gadā Floids Meivezers - amerikāņu bokseris.

1981. gadā Leitons Hjūits - austrāliešu tenisists, kādreizējais pasaules tenisa ranga līderis.

1982. gadā Klāra Kukalova - čehu tenisiste.

1984. gadā Igors Cigirlašs - Moldovas futbolists.

Notikumi Latvijā

1251. gadā tiek noslēgts vienošanās līgums starp Vācu ordeni un Prūsijas un Livonijas arhibīskapu Albertu II Zauerbēru.

1965. gadā Urugvajā mirst latviešu aviators un virsnieks Herberts Cukurs (dzimis 1900. gadā).

1994. gadā tiek parakstīts starpvaldību līgums par Latvijas un Izraēlas sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā.

1997. gadā AS "Union Baltic Bank in Riga" (UBBR) apvienojas ar VAS "Latvijas Krājbanka" un līdz ar to tiek izslēgta no Latvijas Centrālā depozitārija dalībnieku saraksta, kā arī izbeidz savu darbību kā juridiska persona. Visas tās tiesības, saistības un pienākumus pārņem "Latvijas Krājbanka".

1998. gadā Ministru prezidents Guntars Krasts oficiālā vizītē apmeklē Ukrainu. Šī ir pirmā augstas Latvijas amatpersonas vizīte Ukrainā kopš neatkarības atjaunošanas, kurā mērķis ir attīstīt politisko dialogu un risināt praktiskos ekonomiskās sadarbības jautājumus.

1999. gadā notiek pirmā Latvijas integrācijas Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) sēde, kuru vada Ministru prezidents Vilis Krištopans.

2001. gadā notiek savienības "Latvijas ceļš" kongress, kurā tiek pieņemta jauna partijas programma. Jaunas partijas programmas apstiprināšana bija nepieciešama, jo no iepriekšējās daudzas sadaļas savienība jau bija izpildījusi.

2001. gadā notiek "Eirovīzijas" dziesmu konkursa nacionālās atlases fināls, kurā uzvar mūziķis Arnis Mednis ar dziesmu "Too Much".

2003. gadā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ar valdību vienojas par krīžu risinājumu vairākās nozarēs. Valdība atbalsta aptuveni 4,3 miljonu latu piešķiršanu no 2003.gada subsīdiju līdzekļiem piena, liellopu un cukura ražošanas nozarēm. Pēc vienošanās panākšanas tiek atcelts iepriekš plānotais lauksaimnieku streiks.

2004. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma no Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) rektora amata tiek atbrīvots Juris Stabiņš.

2004. gadā AS "Aldaris" akcionāru pilnsapulcē uzņēmuma prezidents Vitālijs Gavrilovs paziņo par atkāpšanos no amata. Turpmāk Gavrilovs sadarbojas ar AS "Aldaris" kā tās un tās lielākā īpašnieka alus koncerna "Baltic Beverages Holding AB" padomnieks.

2005. gadā par Saeimas sekretāra biedri tiek ievēlēta "Jaunā laikā" frakcijas deputāte bijusī kultūras ministre Ingūna Rībena.

2005. gadā Saeimas deputāti aizklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm par Saeimas priekšsēdētājas biedri ievēl Tautas partijas frakcijas deputāti bijušo tieslietu ministri Vinetu Muižnieci.

2007. gadā Latvijas skeletonists Tomass Dukurs Eiropas čempionātā izcīna bronzas godalgu.

Notikumi pasaulē

303. gadā Romas imperators Galērijs izdod ediktu, kas aizsāk kristiešu vajāšanas.

1387. gadā Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā tiek nogalināts Neapoles un Ungārijas karalis Kārlis III.

1582. gadā Romas pāvests Gregorijs XIII izsludina Gregoriāņu kalendāru.

1711. gadā Londonā notiek Georga Hendeļa operas "Rinaldo" pirmizrāde, kas ir pirmā uz Londonas skatuves uzvestā itāliešu opera.

1848. gadā Francijas karalis Luijs Filips spiests atteikties no troņa.

1868. gadā Endrū Džonsons kļūst par pirmo ASV prezidentu, pret kuru ierosināta impīčmenta procedūra. Džonsonu vēlāk Senāts attaisno.

1905. gadā mirst franču rakstnieks Žils Verns, kurš ieguva pasaules slavu ar tādiem romāniem kā "80 dienās apkārt zemeslodei" un "Kapteiņa Granta bērni".

1917. gadā ASV vēstniekam Lielbritānijā tiek nodota tā dēvētā Cimmermana telegramma, kurā Vācija sola nodrošināt Ņūmeksikas, Teksasas un Arizonas pāreju Meksikas kontrolē, ja šī valsts pasludinātu karu pret ASV.

1918. gadā Igaunija pasludina neatkarību no Krievijas.

1920. gadā Vācijā tiek dibināta Nacistiskā partija jeb Nacionālsociālistiskā Vācijas strādnieku partija.

1942. gadā savus raidījumus sāk radiostacija "Amerikas balss".

1945. gadā Ēģiptes parlamentā tiek nogalināts premjerministrs Ahmeds Mahers Paša.

1946. gadā Huans Perons tiek ievēlēts par Argentīnas prezidentu.

1975. gadā grupa "Led Zeppelin" izlaiž savu klasisko dubultalbumu "Physical Graffiti".

1976. gadā valsts apvērsumā tiek gāzta Argentīnas prezidente Isabela Perona. Par valsts prezidentu kļūst ģenerālis Horhe Videla.

1980. gadā labējie kaujinieki Salvadorā nogalina arhibīskapu Oskaru Arnulfo Romero.

1981. gadā 6,7 magnitūdas stipra zemestrīce satricina Atēnas, prasot 16 cilvēku dzīvības.

1981. gadā Bakingemas pils paziņo par prinča Čārlza un lēdijas Diānas Spenseres saderināšanos.

1982. gadā ģenerālleitnants Mohammads Hosains Eršads pēc valsts apvērsuma pasludina sevi par Bangladešas karastāvokļa līderi.

1989. gadā Irānas ajatolla Homeini piedāvā trīs miljonus ASV dolāru par "Sātanisko vārsmu" autora Salmana Rušdi nāvi.

1992. gadā grupas "Nirvana" līderis Kurts Kobeins apprec dziedātāju Kortniju Lovu.

1996. gadā bijušais Beninas marksistu militārais valdnieks Matjē Kerekū atgriežas pie varas, kad tiek pasludināts par šīs Rietumāfrikas valsts otro daudzu kandidātu prezidenta vēlēšanu uzvarētāju.

2002. gadā pirmo reizi Amerikas kinoakadēmijas "Oskara" balvu 74 gadu vēsturē divas melnādainas filmu zvaigznes iegūst labākā aktiera un labākās aktrises balvas. Denzels Vašingtons saņem balvu par darbu filmā "Training Day", bet Halle Berija - par "Monster's Ball".

2004. gadā Eiropas Savienības (ES) regulējošās instances nolemj, ka ASV programmatūras gigants "Microsoft" ir pārkāpis pretmonopola noteikumus, un piespriež 497 miljonu eiro soda naudu, liekot kompānijai pārtraukt tirgū nelegāli kaitēt saviem konkurentiem.

2005. gadā bijušais ASV pasaules čempions šahā Bobijs Fišers tiek atbrīvots no ieslodzījuma Japānā, taču viņam tiek dota iespēja izvairīties no deportācijas uz ASV. Fišers dodas uz Islandi, kas viņam piešķir pilsonību.

2008. gadā par Kubas prezidentu tiek pasludināts Rauls Kastro, noslēdzot viņa brāļa Fidela Kastro 49 gadus ilgo valdīšanu, kuras laikā sala nelokāmi neatkāpās no komunistiskās iekārtas.

2011. gadā no Kenedija kosmosa centra Floridā savā pēdējā misijā Visumā startē ASV daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis "Discovery", kas pēc tam tiek norakstīts no aktīvo kosmosa kuģu flotes.

2014. gadā pret līdzšinējo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču tiek ierosināta krimināllieta par mierīgo pilsoņu masveida slepkavībām, un viņš līdzās vairākām bijušajām amatpersonām tiek izsludināts meklēšanā.

Citi šobrīd lasa

Neparasta parādība Venēcijā - plūdu vietā kanālos tikpat kā nav ūdens
Covid-19: situācija ir izgājusi ārpus kontroles, atzīst Igaunijas amatpersonas 2
Bolderājā policisti spiesti "sašaut" daudzbērnu māti 1
Pievienot komentāru

Астрологи назвали 5 самых опасных дней в марте

Алек и Хилария Болдуин стали родителями в шестой раз спустя полгода после рождения пятого ребенка