28. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Šajā dienā 1999. gadā Rīgā svinīgi tiek atklāts atjaunotais Melngalvju nams, bet 1869. gadā amerikānis Viljams Sempls patentēja košļājamo gumiju.
Jubilāri Latvijā
1940. gadā Oskars Gerts - laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pirmais galvenais redaktors (miris 2019. gadā).
1956. gadā Māris Briežkalns - sitaminstrumentu mūziķis.
Jubilāri pasaulē
1856. gadā Vudro Vilsons - ASV 28.prezidents un Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1924.gadā).
1879. gadā Billijs Mičels - amerikāņu militārās aviācijas pionieris (miris 1936.gadā).
1882. gadā Artūrs Edingtons - britu astronoms un fiziķis (miris 1944.gadā).
1888. gadā Frīdrihs Vilhelms Murnau - vācu kinorežisors (miris 1931.gadā).
1903. gadā Ērls Kenets Hainss - amerikāņu džeza pianists (miris 1983.gadā).
1903. gadā Jānošs fon Noimans - ungāru matemātiķis (miris 1957.gadā).
1922. gadā Stens Lī - amerikāņu komiksu autors ("Spider-Man", "The Fantastic Four", "The X-Men", "Iron Man", "The Hulk", "Thor", "Daredevil", "Doctor Strange" un citu komiksu līdzautors, miris 2018. gadā).
1924. gadā Miltons Obote - bijušais Ugandas prezidents (miris 2005.gadā).
1929. gadā Terijs Savčuks - kanādiešu hokeja vārtsargs (miris 1970.gadā).
1934. gadā Megija Smita - britu aktrise.
1944. gadā Kerijs Malliss - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.
1953. gadā Rišārs Klaidermans - franču pianists.
Liepājā uzstājās pasaulslavenais klavieru virtuozs Ričards Klaideramans
5.februārī Liepājā ar vienīgo koncertu Latvijā uzstājās pasaulslavenais klavieru virtuozs Ričards Klaideramans. Mākslinieks koncertēja kopā ar stīgu orķestra pavadošo sastāvu.
1954. gadā Denzels Vašingtons - amerikāņu aktieris, divkārtējs "Oskara" balvas laureāts un triju "Zelta globusu" ieguvējs.
1955. gadā Liu Sjaobo - ķīniešu rakstnieks un tiesību aktīvists, Nobela miera prēmijas laureāts.
1960. gadā Rejs Burks - kanādiešu hokejists, piecreiz atzīts par sezonas labāko NHL aizsargu.
1969. gadā Linuss Tūrvaldss - somu programmētājs, operētājsistēmas kodola "Linux" izstrādātājs.
1972. gadā Patriks Rafters - austrāliešu tenisists un modelis, divkārtējs ASV atklātā čempionāta uzvarētājs.
1974. gadā Robs Nīdermaiers - kanādiešu hokejists.
1978. gadā Džons Ledžends - amerikāņu mūziķis.
Krisijas Tīgenas un Džona Ledženda brīvdienas Sardīnijā
Modeles Krisijas Tīgenas un mūziķa Džona Ledženda brīvdienas Sardīnijā.
1979. gadā Džeimss Bleiks - amerikāņu tenisists.
1979. gadā Nūmi Rapasa - zviedru aktrise.
1981. gadā Sjenna Millere - britu aktrise.
1989. gadā Salvadors Sobrals - portugāļu mūziķis, 2017. gada Eirovīzijas uzvarētājs.
Eirovīzijas 2017 uzvarētājs Salvadors Sobrals un viņa emocijas
Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā uzvarēja portugāļu dziedātājs Salvadors Sobrals ar dziesmu "Amar Pelos Dois".
Notikumi Latvijā
1369. gadā Romā mirst Rīgas arhibīskaps Fromholds no Fifhūzenas.
1965. gadā atklāj Latvijas PSR pirmo sabiedriskās ēdināšanas kombinātu "Vefietis".
1999. gadā Rīgā svinīgi tiek atklāts atjaunotais Melngalvju nams.
2000. gadā Viļņā, Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijā, tiek parakstīti Latvijas un Lietuvas valsts robežas atjaunošanas (redemarkācijas) dokumenti, vienlaikus ar to juridiski tiek pabeigts Latvijas un Lietuvas valsts robežas atjaunošanas process, kas ilga septiņus gadus.
2001. gadā Rīgas apgabaltiesā tiek pabeigta sprieduma nolasīšana "Bankas Baltija" krimināllietā. Bijušajam "Bankas Baltija" uzraudzības padomes priekšsēdētājam Aleksandram Laventam, kurš apsūdzēts kaitniecībā, bankas ļaunprātīgā novešanā līdz bankrotam, grāmatvedības datu sagrozīšanā, fiktīvu uzņēmumu veidošanā kredītu saņemšanai un par līdzekļu piesavināšanos lielos apmēros, tiesa piespriež brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem ar mantas konfiskāciju, soda izciešanu sākot slēgta tipa cietumā. Tālim Freimanim, kurš apsūdzēts gatavībā īstenot noziedzīgu bankas politiku, lai varētu turpināt saņemt labu algu un dažādas papildpiemaksas, tiesa piespriež brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem ar mantas konfiskāciju, bet Alvim Līdumam, kurš apsūdzēts par to, ka ar viņa palīdzību "Banka Baltija" izsniegusi kredītu "Latvenergo", lai tam piegādātu mazutu, bet uzreiz pēc vienošanās ar bankas vadītāju Laventu izsniegtā kredīta summu Līdums pārskaitījis Laventa firmai "Finhold", - brīvības atņemšanu uz trim gadiem un trim mēnešiem, atbrīvojot viņu tiesas zālē kā sodu izcietušu.
2004. gadā uz Rīgu tiek atvestas un godāšanai izliktas svēto sirdsskaidro mocekļu lielkņazes Elizabetes Teodora meitas un mūķenes Barbaras svētās relikvijas.
2005. gadā Siguldā notiek pirmā Latvijas ziemas olimpiāde, kurā 11 ziemas sporta veidos sacenšas 600 sportisti no visas Latvijas.
2006. gadā par Jūrmalas "Gada cilvēku 2006" atzīst mūžībā aizgājušo aktieri Eduardu Pāvulu.
Notikumi pasaulē
1065. gadā tiek iesvētīta Vestminsteres abatija.
1612. gadā Galileo Galilejs kļūst par pirmo astronomu, kas pamanījis planētu Neptūns, kaut arī viņš to kataloģizē kā fiksētu zvaigzni.
1836. gadā Spānija atzīst Meksikas neatkarību.
1846. gadā Aiova kļūst par 29. ASV štatu.
1869. gadā amerikānis Viljams Sempls patentē košļājamo gumiju.
1879. gadā Dandī pilsētā Skotijā sabrūkot tiltam, kad tam pāri brauc vilciens, iet bojā 75 cilvēki.
1895. gadā Parīzes "Grand Cafe" notiek pirmā komerciālā kino filmas demonstrēšana. Filmas autori ir brāļi Lumjēri.
1908. gadā spēcīga zemestrīce un cunami vilnis pilnībā noposta Sicīlijas otro lielāko pilsētu Mesīnu. Bojā iet vairāk nekā 82 000 cilvēku.
1923. gadā 91 gada vecumā Parīzē mirst franču inženieris Aleksandrs Gustavs Eifels.
1937. gadā 62 gadu vecumā mirst franču komponists Moriss Ravēls.
1947. gadā 78 gadu vecumā mirst bijušais Itālijas karalis Viktors Emanuēls III, kurš vadīja Itāliju no 1900. līdz 1946.gadam, kad viņš atkāpās no troņa par labu savam dēlam Umberto II. Trīs nedēļas vēlāk Itālijas monarhija beidza pastāvēt, jo itāļu tauta referendumā nobalsoja par republikas izveidošanu.
1948. gadā vairāku mēnešu nemieri un vardarbība Ēģiptē saasinās ar premjerministra Nokraši Paša nogalināšanu atentātā.
1949. gadā Ungārijā stājas spēkā dekrēts par visu rūpniecisko un tirdzniecības objektu nacionalizēšanu.
1968. gadā pēc uzbrukuma Izraēlas lidmašīnai Izraēlas spēki bombardē Beirūtas starptautisko lidostu, iznīcinot 13 civilās lidmašīnas.
1972. gadā Palestīniešu kaujinieku grupējums "Melnais septembris" sagrābj Izraēlas vēstniecību Bangkokā un sagūsta sešus ķīlniekus. Nākamajā dienā ķīlnieki tiek atbrīvoti, bet kaujinieki izlido uz Kairu.
1973. gadā krievu valodā Parīzē tiek publicēts padomju disidenta Aleksandra Solžeņicina "literārās izmeklēšanas" rezultāts - darbs "Gulaga arhipelāgs, 1918-1956", kurā raksturota Padomju Savienībā valdošā policejiskas valsts sistēma.
1974. gadā vidēji spēcīga zemestrīce sagrauj ciematus Pakistānas Karakorama kalnos, kā rezultātā iet bojā aptuveni 5200 cilvēki un vēl vairāk nekā 16 000 tiek ievainoti.
1985. gadā pēc četru mēnešu sarunām ar Sīrijas starpniecību Libānas musulmaņu un kristiešu kaujinieki vienojas par pamieru.
1989. gadā Čehoslovākijas parlaments par tā priekšsēdētāju ievēl Aleksandru Dubčeku, ļaujot viņam atgriezties darbā valsts iestādē pirmo reizi kopš padomju tanki apspieda viņa vadīto 1968.gada "Prāgas pavasara" liberalizācijas kustību.
1989. gadā Lietuvas amatpersonas oficiāli ievieš Padomju Savienībā pirmo daudzpartiju sistēmu.
1993. gadā Bulgārijas amatpersonas liek Krievijas ultranacionālistu līderim Vladimiram Žirinovskim 24 stundu laikā pamest Bulgāriju par prezidenta Žeļu Žeļeva aizvainošanu.
1999. gadā Saparmurats Nijazovs jeb Turkmenbaši tiek pasludināts par Turkmenistānas prezidentu uz mūžu.
1999. gadā Portugāle un Indonēzija atjauno diplomātiskās attiecības.
2000. gadā Ķīna atļauj tiešu satiksmi ar Taivānu, negribīgi piekrītot Taipejas plānam ierobežotas satiksmes atjaunošanai.
2001. gadā Eiropas Savienība publicē to organizāciju un kustību sarakstu, ko tā uzskata par teroristiskām, īpaši izceļot radikālos basku separātistus, kā arī Ziemeļīrijas un Tuvo Austrumu grupējumus.
2004. gadā Ukrainas liberālais opozīcijas līderis Viktors Juščenko "oranžās revolūcijas" kulminācijā uzvar atkārtotās prezidenta vēlēšanās, pārspējot premjerministru Viktoru Janukoviču.
2005. gadā Eiropas Savienība palaiž savu pirmo navigācijas satelītu sistēmai "Galileo", lai konkurētu ar ASV globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS).
