5. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Pasaules vēsturē šī diena iegājusi ar to, ka 1766. gadā pirmo izsoli Londonā sarīko izsoļu nams "Christie's", 1941. gadā Otrajā pasaules karā Lielbritānija piesaka karu Somijai, Ungārijai un Rumānijai, bet 1991. gadā Latvija kļūst par Pasaules Veselības organizācijas dalībvalsti.
Jubilāri Latvijā
1931. gadā Ilmārs Dzenis - trimdas dziedātājs un dziesmu autors.
1948. gadā Andris Virtmanis - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors.
1948. gadā Aleksandrs Šostaks - matemātiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
1950. gadā Juris Podnieks - operators, režisors un kinoproducents (miris 1992. gadā).
1956. gadā Esmeralda Ermale - Dailes teātra aktrise.
1967. gadā Viesturs Meijers - šaha lielmeistars.
1972. gadā Raimonds Tiguls - mūziķis.
1973. gadā Lauris Lizbovskis - sporta žurnālists.
Jubilāri pasaulē
1443. gadā Jūlijs II - Romas pāvests (miris 1513.gadā).
1782. gadā Mārtins Van Berens - 8. ASV prezidents (miris 1862.gadā).
1803. gadā Fjodors Tjučevs - krievu dzejnieks (miris 1873.gadā).
1867. gadā Jozefs Pilsudskis - poļu revolucionārs un politiķis (miris 1935.gadā).
1868. gadā Arnolds Sommerfelds - vācu fiziķis (miris 1951.gadā).
1879. gadā Klaids Sesna - amerikāņu lidmašīnu ražotājs (miris 1954.gadā).
1890. gadā Frics Langs - Austrijā dzimis kinorežisors (miris 1976.gadā).
1896. gadā Karls Franks Kori - Austrijā dzimis bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1984.gadā).
1901. gadā Volts Disnejs - amerikāņu animators (miris 1966.gadā).
1901. gadā Verners Heizenbergs - vācu fiziķis un kvantu matemātikas pamatlicējs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1976.gadā).
1903. gadā Sesils Franks Pauels - britu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1969.gadā).
1932. gadā Šeldons Lī Glašovs - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.
1932. gadā Ričards Veins Penimens jeb Little Richard - amerikāņu mūziķis.
1938. gadā Dž. Dž. Keils - amerikāņu mūziķis.
1946. gadā Hosē Karrerass - spāņu tenors.
1963. gadā Edijs Edvards - britu tramplīnlēcējs.
1965. gadā Džonijs Rzezniks - amerikāņu mūziķis ("Goo Goo Dolls").
1966. gadā Patrīcija Kāsa - franču dziedātāja.
1975. gadā Ronijs O'Salivans - britu snūkera spēlētājs, pieckārtējais pasaules čempions.
1978. gadā Olli Jokinens - somu hokejists.
1979. gadā Niks Stāls - amerikāņu aktieris.
1982. gadā Edijs Karijs - amerikāņu basketbolists, 2012. gada NBA čempions.
1993. gadā Ross Bārklijs - angļu futbolists.
1995. gadā Antonī Marsiāls - franču futbolists, 2016. gada Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.
Notikumi Latvijā
1918. gadā Sarkanie spēki sāk iebrukumu Latvijā.
1918. gadā Latvijas Tautas padome apstiprina "Pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu", ar kuriem tika likti pamati policijas struktūru veidošanai Latvijas Republikā. Pieminot šo notikumu, 5. decembris Latvijā tiek atzīmēts kā Policijas diena. Policija tika likvidēta 1940. gadā, kad Latvijas teritoriju okupēja Padomju Savienība.
1919. gadā Igaunija Tartu uzsāk separātas miera sarunas ar Krieviju.
1963. gadā šajā dienā, agrā rīta stundā 22 gadus vecais Rīgas Aviācijas institūta pirmā kursa students Bruno Javoišs uzkāpa ap 100 metrus augstajā Rīgas radiotornī pie radio loka un izkāra tajā piecus metrus garu un trīs metrus platu pašdarinātu sarkanbaltsarkano Latvijas karogu. VDK darbinieki Javoišu jau gaidīja lejā pie torņa, smagi piekāva, taču karogs tornī turpināja plīvot visu dienu, jo nebija tik viegli atrast speciālistu, kas to noņemtu. Pārdrošajam jaunietim toreiz piesprieda septiņus gadus Mordovijas soda nometnēs.
1990. gadā LR Augstākā padome pieņem likumu "Par akciju sabiedrībām".
1990. gadā naktī Bauskas rajona Codes Budku kapos, Tukuma rajona Džūkstē, Jaunpils Saulīšu kalnā un Cēsu rajona Mores pagastā uzspridzina pieminekļi latviešu leģionāriem. Iespējams, sprādziens inspirēts ar PSRS aizsardzības ministra Dmitrija Jazova pavēli, kas pieļauj armijas iejaukšanos civilajās lietās, tostarp nosakot, kādus pieminekļus atstāt republikas teritorijā.
1991. gadā Latvija kļūst par Pasaules Veselības organizācijas dalībvalsti.
1996. gadā darbu sāk Latvijas Republikas Satversmes tiesa.
1998. gadā Jelgavā tiek atklāts Latvijas Veterinārās izglītības centrs. Tā ir pirmā mācību iestāde Latvijā, kurā Latvijas veterinārārstiem tiek dota iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju.
2000. gadā Rīgā tiek atklāts pirmais "Porsche" autosalons un aksesuāru un rezerves daļu tirdzniecības vieta.
2002. gadā visas Latvijas reģionālās attīstības aģentūras Zemkopības ministrijā paraksta līgumu par Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmas sākšanu.
2002. gadā bojātas apkures sistēmas dēļ izceļas ugunsgrēks 1896. gadā celtajā Cesvaines pilī, kas ir viena no spožākajām Tjūdoru neorenesanses stila celtnēm Latvijā. Ugunsgrēkā pilnībā izdeg pils bēniņi un trešais stāvs, nedaudz tiek bojāts arī pils otrais stāvs.
Notikumi pasaulē
771. gadā Kārlis Lielais kļūst par franku karali.
1360. gadā Francijā pirmo reizi tiek laista apgrozībā naudas vienība franks.
1496. gadā Portugāles karalis Manuels I pavēl izraidīt no valsts visus "ķecerus".
1560. gadā mirst Francijas karalis Fransuā II un viņa vietā pie varas nāk Šarls IX.
1766. gadā pirmo izsoli Londonā sarīko izsoļu nams "Christie's".
1791. gadā 35 gadu vecumā mirst austriešu komponists Volfgangs Amadejs Mocarts.
1848. gadā ASV prezidents Džeimss Polks uzrunā Kongresā apstiprina, ka Kalifornijā atrasts zelts, kas izraisa "Kalifornijas zelta drudzi", kad aptuveni 300 000 cilvēku no Amerikas un ārzemēm dodas meklēt zeltu Kalifornijā.
1917. gadā Vācijas un Krievijas delegāti Brestā-Ļitovskā paraksta pamiera līgumu par Krievijas izstāšanos no Pirmā pasaules kara. 21. decembrī Brestā-Ļitovskā sākās miera sarunas.
1926. gadā 86 gadu vecumā mirst franču gleznotājs un viens no impresionisma pamatlicējiem Klods-Oskars Monē.
1926. gadā pirmizrādi piedzīvo Sergeja Eizenšteina filma "Bruņukuģis Potjomkins".
1932. gadā Vācijā dzimušais šveiciešu fiziķis Alberts Einšteins saņem ASV vīzu.
1933. gadā ratificēts ASV konstitūcijas 21.labojums, atceļot alkohola aizliegumu.
1936. gadā Padomju Savienībā tiek iekļauta Kirgīzijas republika.
1941. gadā Otrajā pasaules karā Lielbritānija piesaka karu Somijai, Ungārijai un Rumānijai.
1945. gadā no Floridas gaisa spēku bāzes paceļas pieci ASV jūras spēku bumbvedēji "Avenger" ar 14 amerikāņu lidotājiem. Lidmašīnas pēc tam vairs nav manītas, un nav arī atrastas kādas pēdas, kas apliecinātu to avarēšanu. Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas pazudušas "Bermudu trijstūrī".
1952. gadā virs Londonas paceļas miglas vāli, kas kopā ar gaisa piesārņojumu tuvākajās nedēļās un mēnešos prasa vismaz 12 000 cilvēku dzīvības.
1955. gadā Mārtina Lutera Kinga vadībā aizsākas Montgomerijas autobusu boikots, melnādainajiem amerikāņiem uzsākot protestus pret rasu segregāciju sabiedriskajā transportā. Boikotu izraisīja afroamerikāņu šuvējas Rouzas Pārksas apcietināšana 1.decembrī par apsēšanos autobusā baltajiem paredzētajā zonā. Protesti turpinājās aptuveni gadu līdz ASV Augstākā tiesa atzina, ka rasu segregācija sabiedriskajā transportā ir nekonstitucionāla.
1957. gadā Indonēzijas valdība liek izraidīt visus nīderlandiešus.
1965. gadā generālis Šarls de Golls neiegūst pārliecinošu balsu vairākumu Francijas vēlēšanu pirmajā kārtā, kas liek viņam otrajā vēlēšanu kārtā sacensties ar kreiso pārstāvi Fransuā Miterānu.
1974. gadā britu televīzija BBC pārraida "Monty Python's Flying Circus" pēdējo sēriju "Party Political Broadcast".
1977. gadā Ēģipte sarauj attiecības ar Sīriju, Lībiju, Alžīriju, Irāku un Dienvidjemenu, kas iebilst pret tās centieniem noslēgt mieru ar Izraēlu.
1978. gadā Padomju Savienība paraksta "draudzības līgumu" ar Afganistānu.
1985. gadā Lielbritānija paziņo par izstāšanos no UNESCO, apsūdzot aģentūru neobjektīvā attieksmē pret Rietumvalstīm un naudas līdzekļu izšķērdībā.
1990. gadā pēc diviem nošķirtībā pavadītiem gadiem sabiedrībā pirmo reizi parādās britu rakstnieks Salmans Rušdi, kurš slēpās saistībā ar Irānas garīdznieku izdoto fatvu viņa nogalināšanai par "islāma zaimošanu".
1995. gadā par NATO ģenerālsekretāru tiek iecelts Spānijas ārlietu ministrs Havjers Solana.
2001. gadā Afganistānas frakcijas paraksta vienošanos par jaunās valdības izveidošanu puštunu līdera Hamida Karzai vadībā.
2001. gadā izsoļu nama "Sotheby's" bijušais priekšsēdētājs Alfrēds Taubmans tiesā atzīts par vainīgu sazvērestībā ar konkurējošo izsoļu namu "Christie's", lai fiksētu cenas.
2003. gadā pašnāvnieku sarīkotā sprādzienā pasažieru vilcienā Krievijas dienvidu pilsētā Esentuki iet bojā 46 cilvēki un vēl vairāk nekā 160 tiek ievainoti.
2005. gadā Lielbritānijā stājas spēkā Civilo partnerattiecību likums, kas ļauj viena dzimuma pāriem reģistrēt savas attiecības.
2006. gadā Fidži militāristi bez asinsizliešanas sagrābj varu valstī. Tas Fidži ir jau ceturtais valsts apvērsums 20 gadu laikā.
2007. gadā mirst viens no ietekmīgākajiem 20.gadsimta komponistiem un elektroniskās mūzikas pionieris Karlhaincs Štokhauzens.
2012. gadā 104 gadu vecumā mirst slavenais brazīliešu arhitekts Oskars Nīmeiers, kurš kļuvis slavens ar saviem futūristiskajiem projektiem.
2013. gadā Johannesburgā 95 gadu vecumā mūžībā aiziet leģendārais cīnītājs pret aparteīdu, bijušais Dienvidāfrikas Republikas prezidents un Nobela Miera prēmijas laureāts Nelsons Mandela.