9. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1972. gadā Vita Matīse - burātāja.

1966. gadā Māris Kupčs - diriģents.

1958. gadā Valdis Muktupāvels - muzikologs.

1957. gadā Einars Semanis - diplomāts, Latvijas vēstnieks Lietuvā.

1942. gadā Guntis Grīnbergs - SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" Projektu vadības un būvuzraudzības pārvaldes vadītājs.

1937. gadā Miks Zvirbulis - kinooperators.

1936. gadā Mihails Tāls - šahists (miris 1992. gadā).

Jubilāri pasaulē

1974. gadā Alesandro del Pjero - itāliešu futbolists, Pasaules kausa ieguvējs 2006. gadā, Eiropas čempionāta sudraba medaļnieks.

1972. gadā Ēriks Deins - amerikāņu televīzijas un kino aktieris.

1971. gadā Deivids Divāls - amerikāņu golfa spēlētājs.

1955. gadā Fernandi Meirellišs - brazīliešu kinorežisors.

1954. gadā Deniss Stratons - britu mūziķis ("Iron Maiden").

1951. gadā Lū Ferinjo - amerikāņu aktieris un fitnesa treneris.

1952. gadā Džeks Šostaks - kanādiešu biologs, Nobela prēmijas laureāts medicīnā un fizioloģijā.

1948. gadā Luišs Felipe Skolari - brazīliešu futbola treneris, viņa vadībā Brazīlijas izlase 2002. gadā izcīnīja Pasaules kausu.

1941. gadā Toms Fogertijs - amerikāņu mūziķis ("Creedence Clearwater Revival", miris 1990.gadā).

1936. gadā Merija Traversa - amerikāņu dziedātāja ("Peter, Paul and Mary", mirusi 2009.gadā)

1934. gadā Ingvars Kārlsons - zviedru politiķis.

1929. gadā Imre Kertešs - ungāru rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts.

1923. gadā Dorotija Dendridža - pirmā "Oskara" balvai nominētā afroamerikāņu aktrise (mirusi 1965.gadā).

1918. gadā Tomass Fīrbijs - amerikāņu pilots, kurš Otrajā pasaules karā nometa atombumbu uz Hirosimu, Japānā (miris 2000.gadā).

1918. gadā Spiro Egnjū - ASV 39.viceprezidents (miris 1996.gadā).

1897. gadā Ronalds Džordžs Vreifords Norrišs - britu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1978.gadā).

1889. gadā Žans Monē - franču internacionālists, viens no Eiropas Kopienas arhitektiem (miris 1979.gadā).

1885. gadā Veļimirs Hļebņikovs - krievu rakstnieks (miris 1922.gadā).

1880. gadā Sers Džils Džilberts Skots - angļu arhitekts (miris 1960.gadā).

1877. gadā Allama Ikbals - indiešu izcelsmes Pakistānas dzejnieks (miris 1938.gadā).

1841. gadā Edvards VII - Lielbritānijas karalis (miris 1910.gadā).

1818. gadā Ivans Turgeņevs - krievu rakstnieks (miris 1883.gadā).

1522. gadā Martins Hemnics - vācu teologs (miris 1586.gadā)

Notikumi Latvijā

2001. gadā Velsas princis Čārlzs vizītes Latvijā laikā viesojas Daugavpilī un Daugavpils rajonā.

2000. gadā Latvija no Itālijas pārņem prezidentūru Eiropas Padomē. Latvija pirmo reizi kļūst par Eiropas Padomes (EP) prezidējošo valsti. Līdz 2001.gada maijam Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš vada EP Ministru komiteju.

1999. gadā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pie Ministru kabineta rīko piketu, kura mērķis ir panākt Izglītības likuma nodrošināšanai atbilstošu finansējumu 2000.gada budžetā.

1999. gadā Latvijas satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs un Baltkrievijas satiksmes ministrs Aleksandrs Lukašovs Minskā paraksta starpvaldību nolīgumu par Latvijas ostu izmantošanu Baltkrievijas kravu tranzītam.

1999. gadā Rīgas apgabaltiesa lielākajai daļai no apsūdzētajiem OMON krimināllietā piespriež prokuratūras pieprasītos sodus. Nevienam netiek piespriesta reāla brīvības atņemšana.

1998. gadā apmēram 40 cilvēki pulcējas pie Matīsa cietuma, lai izteiktu savu atbalstu bijušajam sarkanajam partizānam Vasilijam Kononovam, kurš atrodas apcietinājumā, jo pret viņu izvirzīta apsūdzība genocīdā. Piketā pie cietuma piedalās Rīgas domes deputāte Tatjana Ždanoka, jaunieši no krievu aprindās pazīstamās kustības, kas sevi dēvē par "ļimonoviešiem", kā arī Alfrēds Rubiks, kurš pauž pārliecību, ka Kononovs ir apsūdzēts nepatiesi.

1990. gadā Jūrmalā OMON uzbrūk municipālajai policijai partijas komitejas ēkas pārņemšanas laikā.

1906. gadā izdod tā saukto Stolipina agrāro likumu, kura mērķis ir radīt individuālas viensētu saimniecības. Likums attiecas arī uz Vitebskas guberņas sastāvā esošo Latgali.

Notikumi pasaulē

2014. gadā simboliskā balsojumā Katalonijā vairākums nobalso par atdalīšanos no Spānijas.

2005. gadā trīs spridzinātāji pašnāvnieki uzspridzinās trijās starptautiskās viesnīcās Jordānas galvaspilsētā Ammānā, nogalinot 60 cilvēkus.

2005. gadā no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā misijā tiek palaista Eiropas pirmā kosmiskā zonde "Venus Express". 1,3 tonnas smagās zondes uzdevums ir Venēras izpēte un informācijas vākšana par globālo sasilšanu.

2004. gadā tiek izlaista bezmaksas interneta pārlūkprogramma "Firefox 1.0", kas kļūst par "Microsoft Internet Explorer" galveno konkurentu.

2004. gadā "Microsoft Corporation" izlaiž videospēli "Halo 2", kas pārspēj daudzus videospēļu rekordus, pirmajā nedēļā pēc nonākšanas veikalu plauktos ienesot 125 miljonus dolāru.

2002. gadā Izraēlas spēkiem Rietumkrasta pilsētā Dženinā izdodas nogalināt ilgi meklēto teroristiskā grupējuma "Islāma džihāds" līderi Ijadu Savalhu.

1999. gadā Kuba paziņo, ka iesniegs tiesā prasību pret ASV, pieprasot vairāk nekā 100 miljardus dolāru par zaudējumiem, kas Kubai nodarīti Vašingtonas 40 gadus ilgā ekonomiskā embargo dēļ.

1995. gadā palestīniešu atbrīvošanās armijas līderis Jasirs Arafats pirmo reizi apmeklē Izraēlu un pārsteidz pasauli ar izteikto līdzjūtību nogalinātā Izraēlas premjerministra Ichaka Rabina atraitnei Leai.

1993. gadā pasaulslavenais 1566.gadā osmaņu būvētais Mostaras tilts pēc vairākas dienas ilgas bombardēšanas sagrūst un iegāžas Neretvas upē. Tiltu, kas atradās Bosnijas dienvidrietumos, gadsimtu gaitā šķērsojusi virkne iebrucēju armiju.

1990. gadā Nepālas karalis Birendra izsludina jaunu konstitūciju, kas atjauno daudzpartiju demokrātiju šajā Himalaju karalistē un atceļ neierobežoto karaļa varu.

1989. gadā tūkstošiem austrumvāciešu gan kājām, gan automašīnās sāk ierasties Rietumberlīnē, kad pirms dažām stundām Austrumvācija nolemj atvērt savu robežu ar Rietumvāciju.

1985. gadā 22 gadus vecais krievu šahists Garijs Kasparovs uzvar Anatoliju Karpovu, kļūstot par jaunāko pasaules čempionu šahā.

1970. gadā 79 gadu vecumā mirst Francijas pretošanās cīņu leģenda un Francijas prezidents Šarls de Golls.

1967. gadā no Kenedija kosmosa centra sekmīgi tiek palaista pirmā raķete "Saturn V" ar bezpilota kosmosa kuģi "Apollo 4".

1965. gadā elektroenerģijas padeves pārrāvums pilnībā aptumšo Ņujorku un lielas ASV ziemeļaustrumu štatu un Kanādas daļas, radot problēmas 30 miljoniem cilvēku.

1963. gadā gāzes eksplozijā Omutas ogļraktuvēs Japānā iet bojā 448 ogļrači un vēl 470 tiek ievainoti. Tajā pašā dienā 161 cilvēks zaudē dzīvību, kad pasažieru vilciens ceļā uz Tokiju saduras ar preču vilcienu.

1961. gadā leģendārais grupas "The Beatles" producents Braiens Epšteins kā ierakstu veikala īpašnieks dodas uz Liverpūles naktsklubu "Cavern" paklausīties "bītlu" muzicēšanu. Pēc diviem mēnešiem viņš kļūst par grupas producentu un 1962.gadā palīdz "The Beatles" noslēgt pirmo ierakstu līgumu.

1960. gadā par "Ford Motor Co." prezidentu kļūst Roberts Maknamara, kurš ir pirmais autoražotāja vadītājs, kas nav Fordu ģimenes loceklis. Mēnesi vēlāk viņš šo amatu atstāj, lai pievienotos jaunievēlētā ASV prezidenta Džona F. Kenedija administrācijai.

1953. gadā pēc pamatīgas uzdzīves dzejas lasījumu turnejas laikā Amerikā, Ņujorkā mirst velsiešu dzejnieks Dilans Tomass.

1953. gadā Kambodža iegūst neatkarību no Francijas.

1953. gadā mirst Saūda Arābijas karalis Ibn Saūds, kurš 1932.gadā dibināja Saūda Arābijas karaļvalsti.

1952. gadā 52 gadu vecumā mirst Haims Veicmans, kurš 1948.gadā kļuva par tikko dibinātās Izraēlas pirmo prezidentu.

1938. gadā pēc Vācijas amatpersonas nogalināšanas Parīzē visā Vācijā sākas nacistu inspirēti pret ebrejiem vērsti nemieri, kuros tiek grauti ebreju veikali, dedzinātas sinagogas un daudzi ebreji tiek nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm. Šie notikumi iegājuši vēsturē kā "Kristāla nakts" (Kristallnacht) un ir pirmā plaša mēroga fiziskā vardarbība pret ebrejiem.

1937. gadā mirst Ramsejs Makdonalds, kurš 1924.gadā kļuva par pirmo Lielbritānijas leiboristu premjerministru.

1937. gadā Japānas karaspēks pārņem savā kontrolē Šanhaju Ķīnā.

1923. gadā Vācijas policija un valdības karaspēks sagrauj Ādolfa Hitlera mēģinājumu Minhenē sākt tā dēvēto alus puču.

1921. gadā Albertam Einšteinam tiek piešķirta Nobela prēmija fizikā par viņa darbu ar fotoelektrisko efektu.

1918. gadā pēc Vācijas revolūcijas tiesības uz troni zaudē Vācijas ķeizars Vilhelms II un tiek proklamēta Veimāras Republika.

1906. gadā Teodors Rūzvelts kļūst par pirmo ASV prezidentu, kas dodas ārpus valsts oficiālā vizītē, dodoties novērtēt progresu Panamas kanāla būvniecībā.

1888. gadā mītiskais masu slepkava Džeks Uzšķērdējs Londonā nogalina savu pēdējo zināmo upuri Mēriju Džeinu Kelliju.

1887. gadā ASV iegūst tiesības uz Pērlharboru Havaju salās.

1799. gadā Napoleons Bonaparts vada valsts apvērsumu Francijā, pats kļūdams par vienu no trim konsuliem tā sauktajā konsulāta valdībā.

1492. gadā par Florences valdniekiem kļūst Mediči ģimene.

1282. gadā Romas pāvests Martins IV izslēdz no baznīcas Aragonas karali Pedro III.

694. gadā Austrumgotu karalis Egica apsūdz mūsdienu Ziemeļspānijas ebrejus palīdzībā musulmaņiem, piespriežot visiem ebrejiem doties verdzībā.