Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Apsveicam Lieni Greifāni - viņai tak dzimšanas diena! (Foto: no "Instagram")

5. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
2020. gada 5. oktobrī 02:30 2020. gada 5. oktobrī 02:30
  Jauns.lv / LETA
Dzimšanas diena šodien dziedātājai Lienei Greifānei, vieglatlētam Normundam Pūpolam, rakstniecei Ingai Ābelei, tekstilmāksliniecei Ritai Eglītei... Pieminēšanas vērts, ka pirms 26 gadiem Ministru kabinets aizliedza trīs prokomunistiskas organizācijas - Latvijas Komunistu savienību, Veterānu tiesību aizsardzības savienību un Krievijas pilsoņu asociāciju.

Jubilāri Latvijā

1985. gadā Liene Greifāne - dziedātāja.

1984. gadā Normunds Pūpols - vieglatlēts.

1972. gadā Inga Ābele – latviešu rakstniece.

1953. gadā Viesturs Neimanis - bijušais AS "Parex banka" padomes loceklis, SIA "Euro-Auto" īpašnieku SIA "EA Partners" līdzīpašnieks.

1944. gadā Valdis Kampars - RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns, akadēmiķis.

1943. gadā Jurijs Ivanovs - Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Daugavpils filiāles docents.

1941. gadā Rita Eglīte - tekstilmāksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļas katedras profesore.

1928. gadā Veronika Grāvīte - zvērināta advokāte.

Jubilāri pasaulē

1983. gadā Nikija Hiltone - viesnīcu tīkla "Hilton" bijušo īpašnieku mantiniece.

1983. gadā Džese Eizenbergs - amerikāņu aktieris.

1976. gadā Ramzans Kadirovs - Čečenijas prezidents.

1975. gadā Keita Vinsleta - angļu aktrise.

1974. gadā Kolins Melojs - amerikāņu dziedātājs ("The Decemberists").

1972. gadā Grānts Hils - amerikāņu basketbolists.

1970. gadā Džosija Biseta - amerikāņu aktrise.

1967. gadā Gajs Pīrss - angļu aktieris.

1965. gadā Patriks Ruā - kanādiešu hokejists.

1965. gadā Mario Lemjē - kanādiešu hokejists.

1962. gadā Maikls Andreti - amerikāņu autosportists.

1960. gadā Denjels Boldvins - amerikāņu aktieris.

1951. gadā Bobs Geldofs - īru mūziķis.

1950. gadā Edijs Klārks - angļu ģitārists ("Motorhead").

1947. gadā Braiens Džonsons - amerikāņu dziedātājs (AC/DC).

1938. gadā Terēza Heinca Kerija - amerikāņu filantrope, senatora Džona Kerija sieva.

1936. gadā Vāclavs Havels - Čehijas prezidents, rakstnieks, dramaturgs un cilvēktiesību aizstāvis (miris 2011.gadā).

1930. gadā Reinhards Zeltens - vācu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1929. gadā Ričards Gordons - amerikāņu astronauts.

1902. gadā Reimons Alberts Kroks - amerikāņu uzņēmējs, kurš pārvērta nelielo uzņēmumu "McDonald's" globālā tīklā (miris 1984.gadā).

1887. gadā Renē Kasēns - franču tiesnesis, Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 1976.gadā).

1882. gadā Roberts Godārds - amerikāņu raķešu zinātnieks (miris 1945.gadā).

1879. gadā Frānsiss Peitons Rouzs - amerikāņu patologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1970.gadā).

1864. gadā Luī Limjērs - franču kino pionieris (miris 1948.gadā).

1829. gadā Česters Artūrs - ASV 12.prezidents (miris 1886.gadā).

1713. gadā Denī Didro - franču filozofs un rakstnieks (miris 1784.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā uz pirmo sēdi sanāk Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāna izstrādes darba grupa.

2004. gadā Rīgas apgabaltiesa pasludina pirmo spriedumu tā dēvētajā trīs miljonu krimināllietā, kas bija saistīta ar naudas izkrāpšanu no valstij piederošās energokompānijas "Latvenergo". Tiesa attaisno visus apsūdzētos - bijušo "Latvenergo" prezidentu Edgaru Birkānu, bijušo viceprezidentu Kārli Purni un bijušo finanšu direktoru Ivaru Liuziniku, kā arī advokātu Armantu Čapkeviču. Pēc gada Augstākā tiesa (AT) šajā lietā apsūdzētos "Latvenergo" darbiniekus atzina par vainīgiem, bet advokāts Čapkevičs atkal tika attaisnots. Galīgo spriedumu 2006.gada 28.februārī pieņēma Senāts, kas nemainīja AT lemto.

2004. gadā Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā atklāj Ukraiņu informācijas centru.

2002. gadā Latvijā notiek 8.Saeimas vēlēšanas. Vēlēšanās vislielāko iedzīvotāju atbalstu iegūst Einara Repšes vadītā partija "Jaunais laiks", tai seko politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", Tautas partija, Latvijas Pirmā partija, Zaļo un zemnieku savienība un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. 5% barjeru iekļūšanai 8.Saeimā nepārvar 5., 6. un 7.Saeimas varas partija - savienība "Latvijas ceļš", kā arī Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. 8. Saeimā bija 17 pastāvīgās komisijas, 13 apakškomisijas un viena izmeklēšanas komisija. 8. Saeimas priekšsēdētāja bija Ingrīda Ūdre.

2001. gadā Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Kuveitas vēstnieks Latvijā Faisals Raseda Algaiss paraksta Latvijas Republikas un Kuveitas valsts valdību līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, kas ir pirmais līgums starp abu valstu valdībām.

2000. gadā Saeima pieņem likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", kas paredz izveidot vienotu valsts sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un noteikt tiesiskās attiecības šādu pakalpojumu sniegšanā. 12.oktobrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pieņem lēmumu nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā šo likumu. 19.oktobrī Saeima bez izmaiņām pieņem otrreizējai caurlūkošanai nosūtīto likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

1999. gadā beidzas parakstu vākšanas kampaņa, lai ierosinātu referendumu par Saeimas pieņemto grozījumu likumā "Par valsts pensijām" atcelšanu. Centrālā vēlēšanu komisija paziņo, ka ir savākti vairāk nekā nepieciešamie 10% balsstiesīgo iedzīvotāju parakstu.

1993. gadā Ministru kabinets aizliedz trīs prokomunistiskas organizācijas - Latvijas Komunistu savienību, Veterānu tiesību aizsardzības savienību un Krievijas pilsoņu asociāciju.

1802. gadā Vidzemes guberņā izsludina Aleksandra I pavēli par naturālās nodevas - staciņa turpmāko maksāšanu naudā. Zemnieki galvasnaudas maksājumus uztvēra kā viņu atbrīvošanu no muižnieka atkarības un ieskaitīšanu valsts zemniekos, un tāpēc atteicās pildīt muižas klaušas. Lai piespiestu zemniekus ievērot veco kārtību, uz Valmieras draudzi, kur zemnieki uzstājās visaktīvāk, tika nosūtīta zemes tiesa un 120 grenadieri. Dažus nemieru cēlājus kalpus nopēra, bet dažus saimniekus ieslodzīja. Tas izsauca zemniekos vēl lielāku neapmierinātību un Kaugurmuižā salasījās ap 3000 apkārtējo zemnieku. Nemieru apspiešanai grenadieriem no Cēsīm palīgā ieradās papildspēki, kuru rīcībā bija pat četri lielgabali. 10.oktobrī daži grenadieri neizturēja sasprindzinājumu un no šautenēm atklāja uguni - divi zemnieki zaudēja dzīvību. Satrauktais pūlis sāka virzīties uz priekšu, darbā tika laisti arī lielgabali - krita 10 cilvēki. Pēc Kauguru nemieriem muižnieku patvaļa nedaudz tika ierobežota ar Vidzemes zemnieku likumu.

1199. gadā pāvests Inocents III izdod krusta kara bullu ar aicinājumu krusta kara uzsākšanai Livonijā (Latvijas teritorijā), un jau 1200.gadā pieci kuģi ar krusta karotājiem bija pietuvojušies Latvijas teritorijai, lai uzsāktu krusta gājienu pret Latvijas teritorijā dzīvojošajām ciltīm.

Notikumi pasaulē

2011. gadā 56 gadu vecumā no vēža mirst informāciju tehnoloģiju giganta "Apple" līdzdibinātājs Stīvs Džobss.

2005. gadā viesuļvētras "Stens" izraisīts milzīgs zemes nogruvums aprok desmitiem māju Gvatemalas maiju indiāņu apdzīvotajās vietās, nogalinot aptuveni 2000 cilvēku.

2003. gadā prezidenta vēlēšanās Čečenijā uzvar Kremļa atbalstītais Ahmads Kadirovs, kurš 2004.gada maijā tiek nogalināts.

2002. gadā pēdējie Ruandas karavīri pamet Kongo Demokrātisko Republiku.

2001. gadā 94 gadu vecumā mirst Emīlija Šindlere, kas palīdzēja savam vīram Oskaram Šindleram no nacistu nāves nometnēm izglābt simtiem ebreju.

2001. gadā par Sibīrijas mēra uzbrukumu ASV pirmo upuri kļūst Roberts Stīvenss.

2000. gadā demonstranti iebrūk Dienvidslāvijas parlamenta ēkā Belgradā, un opozīcijas līderis Vojislavs Koštuņica milzīgam protestētāju pūlim paziņo par prezidenta Slobodana Miloševiča sakaušanu.

1998. gadā ASV Pārstāvju palātas Tieslietu komiteja apstiprina oficiālas impīčmenta procedūras uzsākšanu pret ASV prezidentu Bilu Klintonu sakarā ar Monikas Levinskas afēru.

1995. gadā ASV sūtnis Ričards Holbruks panāk pamiera vienošanos starp karojošajām pusēm Bosnijā.

1994. gadā netālu no Ženēvas pēc masu pašnāvības tiek atrastas 48 apokaliptiskā Saules tempļa ordeņa sektas locekļu mirstīgās atliekas.

1991. gadā tūlīt pēc pacelšanās nogāžoties Indonēzijas militārā transporta lidmašīnai, iet bojā 137 cilvēki.

1991. gadā tiek izlaista pirmā oficiālā operētājsistēmas "Linux" versija "0.02".

1989. gadā trimdā dzīvojošais Tibetas garīgais līderis Dalailama saņem Nobela Miera prēmiju.

1986. gadā britu laikraksts "The Sunday Times" atklāj Izraēlas kodolnoslēpumus pēc kodolzinātnieka Mordaheja Vanunu sniegtās informācijas.

1983. gadā Polijas arodbiedrības "Solidaritāte" līderim Leham Valensam tiek piešķirta Nobela Miera prēmija.

1981. gadā ASV piešķir goda pilsonību zviedru diplomātam Raulam Vallenbergam.

1974. gadā amerikānis Deivids Kunsts pabeidz gājienu apkārt pasaulei. Viņa ceļojums ilga četrus gadus, kājāmejot pārvarot 23 250 kilometrus, un Kunstam tā laikā nācās nomainīt 21 pāri kurpju.

1969. gadā tiek demonstrēta "Monty Python's Flying Circus" pirmā epizode.

1964. gadā pa tuneli zem Berlīnes sienas uz Rietumvāciju aizbēg 57 austrumvācu bēgļi, veicot lielāko masveida pārbēgšanu kopš sienas uzbūvēšanas 1961.gadā.

1962. gadā britu grupa "The Beatles" izdod Lielbritānijā savu pirmo singlu "Love Me Do".

1962. gadā uz ekrāniem iznāk pirmā filma no sērijas par britu slepeno aģentu 007 Džeimsu Bondu - "Dr. No".

1948. gadā ļoti spēcīgā zemestrīcē mūsdienu Turkmenistānas galvaspilsētā Ašgabatā un tās tuvienē iet bojā apmēram 176 000 cilvēku.

1947. gadā ASV prezidents Harijs Trūmens sniedz pirmo televīzijā pārraidīto uzrunu Baltajā namā.

1945. gadā sešus mēnešus ilgais Holivudas studiju dekoratoru streiks pāraug asiņainos nemieros pie "Warner Brothers'" studijas vārtiem.

1930. gadā savā pirmajā lidojumā no Francijas uz Indiju avarē britu gaisa kuģis "R101", bojā ejot 48 cilvēkiem.

1914. gadā Pirmā pasaules kara sākumā izceļas viena no pirmajām gaisa kaujām starp Francijas un Vācijas lidmašīnām.

1910. gadā Portugāle pēc sacelšanās pret karali Manuelu II pasludina republikas izveidošanu.

1908. gadā Bulgārija pasludina neatkarību no Osmaņu impērijas.

1905. gadā amerikāņu aviators Vilbērs Raits ar lidmašīnu "Wright Flyer III" 39 minūtēs nolido 38 kilometrus, kas līdz 1908.gadam ir nolidotā attāluma pasaules rekords.

1886. gadā pēc zelta atrašanas tiek dibināta DĀR pilsēta Johannesburga.

1864. gadā spēcīgs ciklons gandrīz pilnībā noposta Indijas pilsētu Kalkutu (Kolkatu) un bojā iet 60 000 cilvēku.

1793. gadā Francijas revolūcijas laikā baznīcas vara tiek nodalīta no Francijas valsts pārvaldes.

1789. gadā Parīzes sievietes dodas gājienā uz Versaļu, lai protestētu pret karaļa Luī XVI atteikšanos izsludināt likumu par feodālisma atcelšanu. Karalim ar galmu nākas pārcelties uz Parīzi.

1665. gadā Vācijā tiek nodibināta Ķīles universitāte.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Krievija joprojām apjukusi par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā 9
Divas mūzikas leģendas: Madonna un Bejonsa kopā piedalījušās provokatīvā fotosesijā
FOTO: skatītāji ierodas uz Igo dzimšanas dienas koncertu Dzintaru koncertzālē
Pievienot komentāru