27. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1939. gadā Anna Seile - vides zinātniece, politiķe (mirusi 2019. gadā).

1968. gadā Ivars Pētersons - kantrī mūziķis.

Jubilāri pasaulē

1389. gadā Kosimo de Mediči - Florences valdnieks (miris 1464.gadā).

1601. gadā Luijs XIII - Francijas karalis (miris 1643.gadā).

1871. gadā Gracija Deleda - itāļu rakstniece, Nobela prēmijas laureāte (mirusi 1936.gadā).

1947. gadā Diks Advokāts - nīderlandiešu futbolists un treneris.

1947. gadā Mārvins Lī Adejs - amerikāņu mūziķis ("Meat Loaf").

1958. gadā Irvins Velšs - skotu rakstnieks, lugu un scenāriju autors.

1965. gadā Stīvs Kerrs - amerikāņu basketbolists, pieckārtējs NBA čempions, tagad treneris.

1972. gadā Gvineta Paltrova - amerikāņu aktrise.

1976. gadā Frančesko Toti - itāliešu futbolists, Pasaules kausa ieguvējs 2006. gadā, 2000. gada Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1077. gadā Andruss Verniks - igauņu vieglatlēts, 2005. gada pasaules čempions šķēpa mešanā.

1978. gadā Anija Loraka - ukraiņu dziedātāja.

1979. gadā Šindži Ono - japāņu futbolists.

1982. gadā Lil Wayne - amerikāņu reperis.

1984. gadā Avrila Laviņja - kanādiešu dziedātāja.

1991. gadā Simona Halepa - rumāņu tenisiste, bijusi pasaules ranga līdere.

1992. gadā Granits Džaka - šveiciešu futbolists, U-17 Pasaules kausa ieguvējs 2009. gadā.

Notikumi Latvijā

1208. gadā igauņu karapulki, lai atmaksātu Tālavas valdniekam Tālivaldim par Otepes pils izpostīšanu, aplenc viņa pili Beverīnu, tādējādi no šā gada līdz pat 1212. gadam aizsākot Tālavas un dažu Igaunijas pilsētvalstu karu. Indriķa hronikā rakstīts, ka Beverīnas uzbrukuma laikā tā atvairīšanai liela nozīme bijusi tālaviešu dziedāšanai un mūzikas spēlēšanai cīņu laikā. Igauņi nevarēja ieņemt Beverīnu arī 1211. gadā, taču Krievu meslu vācēji 1216. gadā Beverīnu nodedzināja.

1756. gadā Septiņgadu kara apstākļos no Rīgas aizliedz labības eksportu.

1780. gadā Rīgā, Kaļķu ielā 24, tiek izveidota viena no pirmajām kafejnīcām - "Kafijas nams".

1783. gadā sākas plašākie Vidzemes zemnieku nemieri galvasnaudas ieviešanas dēļ, kurus nosauca par Galvasnaudas nemieriem.

1967. gadā arheoloģiskajos izrakumos Aizkrauklē un Daugmalē tiek atrasti kaula priekšmeti, kas līdzinās slidām. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka Latvijā slidošana jau bija pazīstama laika posmā no 10. - 12.gadsimtam.

1995. gadā skvērā starp Brīvības, Lielvārdes un Zemitāna ielu, Rīgā atklāja tēlnieku Guntas Zemītes, Ivara Feldberga un akmeņkaļa Jāņa Metuzāla kopīgi darināto pieminekli Latvijas atbrīvošanas cīņu varonim, Ziemeļlatvijas armijas komandierim Jorģim Zemitānam.

2003. gadā atklāj un iesvēta Lestenes Brāļu kapus, kuros atdusas Otrajā pasaules karā kritušie Latviešu leģiona karavīri.

2007. gadā pēc 28 gadu prombūtnes Rīgas Zooloģiskajā dārzā atgriežas žirafes; zoodārzā no Polijas tiek atvesti divi šīs sugas dzīvnieki - Piks un Periskops.

2012. gadā viņsaulē aiziet komponists Uldis Stabulnieks (dzimis 1945. gadā).

Notikumi pasaulē

1331. gadā Polijas karalistes spēki iesaistās Plovces kaujā ar teitoņu ordeni. Kaut arī kaujas iznākums ir neizteiksmīgs un neviena no pusēm nav uzskatāma par uzvarētāju, jaunajai Polijas karalistei tā bija būtiska kauja, apliecinot spēju un vēlmi stāties pretī spēcīgajai teitoņu armijai.

1590. gadā tikai 13 dienas pēc ievēlēšanas mirst Romas katoļu pāvests Urbāns VII, kļūstot par visīsāko laiku kalpojušo Romas katoļu pāvestu.

1605. gadā Polijas un Lietuvas ūnijas spēki Kirholmas kaujā smagi sakauj Zviedrijas armiju. Kirholmas kauja bija viena no lielākajām Polijas-Zviedrijas karā, kas ilga no 1600.-1611.gadam, kaut arī tās rezultāts izšķīrās 20 minūšu laikā, pateicoties poļu un lietuviešu kavalērijai.

1822. gadā franču zinātnieks Žans-Fransuā Šampoljons paziņo, ka viņš atšifrējis uzrakstus uz Rozetas akmens.

1825. gadā Lielbritānijā tiek atklāts Stoktonas un Dārlingtonas dzelzceļš, pa kuru sāk kursēt pasaulē pirmais lokomotīves vilktais pasažieru vilciens.

1937. gadā Indonēzijā tiek nošauts pēdējais Bali tīģeris, kas piederēja pie vienas no trim Indonēzijā dzīvojošajām tīģeru apakšsugām. Indonēzijas Javas tīģeri arī ir izmiruši, bet Sumatras tīģeri ir kritiski apdraudēti.

1939. gadā Polija padodas nacistiskās Vācijas armijai pēc trīs diennakšu nepārtrauktas bombardēšanas Otrajā pasaules karā.

1964. gadā pēc desmit mēnešu ilgas izmeklēšanas Vorena komisija izdod ziņojumu ar slēdzienu, ka ASV prezidentu Džonu F. Kenediju noslepkavoja Lī Hārvijs Osvalds, rīkojoties vienatnē.

1993. gadā pēc Gruzijas spēku aiziešanas no Abhāzijas galvaspilsētas Suhumi pilsētā iebrūk abhāzu separātistu, Kaukāza brīvprātīgo un Krievijas specvienību kaujinieki, kaut arī Krievija saskaņā ar miera līgumu solīja Suhumi aizstāvību pēc gruzīnu spēku aiziešanas. Abhāzi ar sabiedrotajiem Suhumi sarīko nežēlīgu masveida slaktiņu, brutāli nogalinot gruzīnus un izvarojot sievietes. Suhumi slaktiņā tika nogalināti aptuveni 1000 cilvēku, arī pilsētā dzīvojošie abhāzi, kas mēģināja slēpt savus gruzīnu kaimiņus vai pietiekami aktīvi nepiedalījās gruzīnu slepkavošanā.

2001. gadā kāds bruņots šveicietis ielaužas Šveices valdības namā un nogalina vismaz 14 cilvēkus un pats pēc tam nošaujas.

2008. gadā ķīniešu astronauts Džai Džigans veic izgājienu kosmosā, kļūstot par pirmo ķīnieti, kas uzturējies atklātā kosmosā.

2013. gadā ANO Drošības padome pieņem rezolūciju, liekot Sīrijai iznīcināt ķīmisko ieroču arsenālu un nosodot augustā notikušo ķīmisko ieroču uzbrukumu Damaskas pievārtē.