14. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1859. gadā Jānis Čakste - jurists, politiķis, Tautas padomes priekšsēdētājs, Satversmes sapulces priekšsēdētājs, Latvijas Valsts pirmais prezidents (miris 1927. gadā).

1939. gadā Reinis Ādmīdiņš - publicists, literatūrkritiķis, Latvijas Radio literatūras un mākslas programmu vadītājs (miris 2010. gada 17.oktobrī)

1979. gadā Jūlija Ļaha - aktrise.

Jubilāri pasaulē

1737. gadā Johans Mihaels Haidns - austriešu komponists (miris 1806.gadā).

1769. gadā Aleksandrs fon Humbolts - vācu naturālists un pētnieks (miris 1859.gadā).

1849. gadā Ivans Pavlovs - krievu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā un medicīnā (miris 1936.gadā).

1914. gadā Lida Bārova - čehu aktrise (mirusi 2000.gadā).

1947. gadā Sems Nīls - Jaunzēlandes aktieris.

1956. gadā Rejs Vilkinss - angļu futbolists un treneris (miris 2018. gadā).

1959. gadā Mertens Harkets - norvēģu dziedātājs ("A-ha").

1965. gadā Dmitrijs Medvedevs - Krievijas politiķis.

1970. gadā Frančesko Kasagrande - itāliešu riteņbraucējs.

1970. gadā Kregs Montoja - amerikāņu mūziķis ("Everclear").

1973. gadā Nass - amerikāņu reperis.

1973. gadā Endrū Linkolns - angļu aktieris ("The Walking Dead").

1974. gadā Hišams el Guerūžs - Marokas vieglatlēts.

1978. gadā Karmena Kasa - Igaunijas supermodele.

1979. gadā Ivica Oličs - horvātu futbolists.

1983. gadā Eimija Vainhausa - angļu mūziķe (mirusi 2011. gadā).

1988. gadā Martēns Furkads - franču biatlonists, pieckārtējs olimpiskais un trīspadsmitkārtējs pasaules čempions.

1989. gadā Džese Džeimss - amerikāņu aktieris.

1990. gadā Duglašs Košta - brazīliešu futbolists.

Notikumi Latvijā

1973. gadā tiek nodibināts Gaujas Nacionālais parks. Parka teritorija aizņem 91 390 hektārus Amatas, Beverīnas, Cēsu, Inčukalna, Krimuldas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Sējas, Siguldas un Kocēnu novados.

2000. gadā Rīgā norisinās otrā starptautiskā prokuroru sanāksme Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā izdarīto noziegumu izmeklēšanai. Sanāksmē piedalās Lielbritānijas, Amerikas Savienoto Valstu, Austrālijas, Izraēlas, Kanādas, Latvijas un Vācijas pārstāvji.

Notikumi pasaulē

1752. gadā Britu impērija pieņem gregoriāņu kalendāru, "izlaižot" 11 dienas.

1812. gadā nedēļu pēc uzvaras asiņainajā Borodinas kaujā Napoleona armija ieiet Maskavā, no kuras atkāpusies Krievijas armija un evakuēti visi iedzīvotāji. Drīzumā krievu patrioti Maskavā sarīko masveida ugunsgrēkus, padarot Napoleona armijai neiespējamu uzturēšanos pilsētā.

1911. gadā Krievijas premjerministrs Pjotrs Stolipins tiek nāvējoši ievainots slepkavas uzbrukumā kādā Kijevas teātrī. Stolipins mirst pēc četrām dienām.

1938. gadā pirmo lidojumu veic Vācijas cepelīns "LZ130 Graf Zeppelin".

1939. gadā testa lidojumu veic pirmais sekmīgi izstrādātais helikopters, ukraiņa Igora Sikorska radītais VS-300.

1975. gadā bez darba palicis skolotājs Amsterdamā ar nazi sabojā nenovērtējamo Rembranta gleznu "Naktssardze".

1984. gadā Džo Kitingers kļūst par pirmo cilvēku, kam izdevies šķērsot Atlantijas okeānu gaisa balonā.

2000. gadā augsta ranga Ķīnas parlamenta amatpersonai Čenam Kedzjem tiek izpildīts nāvessods par kukuļņemšanu piecu miljonu ASV dolāru apmērā. Viņš ir pirmā augstākā ranga amatpersona, kam izpildīts nāvessods kopš 1949. gada.

2003. gadā Igaunijas iedzīvotāji referendumā apstiprina valsts iestāšanos Eiropas Savienībā.

2006. gadā atentātā tiek nogalināts Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Kozlovs, kurš stingri cīnījās pret naudas atmazgāšanu Krievijas banku sistēmā.

2009. gadā viņsaulē aiziet aktieris Patriks Sveizijs (dzimis 1952. gadā).