8. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1981. gadā Māris Ļaksa - basketbolists.

1965. gadā Āris Žīgurs - AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs un galvenais izpilddirektors.

1954. gadā Aivars Troska - Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs.

1952. gadā Juris Skujāns - Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors, profesors.

1948. gadā Aleksandrs Ivanovs - vēsturnieks.

Jubilāri pasaulē

1989. gadā Avicii - dāņu mūziķis un dīdžejs (miris 2018. gadā).

1986. gadā Žuau Moutiņu - portugāļu futbolists, 2016. gada Eiropas čempions, 2019. gada Nāciju līgas uzvarētājs.

1984. gadā Vitālijs Petrovs - autobraucējs, pirmais krievs, kas startējis F1 sacīkstēs.

1981. gadā Mortens Gamsts Pedešens - norvēģu futbolists.

1979. gadā Pinka - amerikāņu dziedātāja.

1976. gadā Sjengs Šalkens - nīderlandiešu tenisists.

1975. gadā Jeļena Ļihovceva - krievu tenisiste.

1971. gadā Deivids Arkets - amerikāņu aktieris ("Kliedziens").

1971. gadā Martins Frīmens - angļu aktieris ("Šerloks", "Hobits").

1970. gadā Niko Keisa - amerikāņu mūziķe ("The New Pornographers").

1970. gadā Latrels Sprīvels - amerikāņu basketbolists.

1969. gadā Eusebio di Frančesko - itāliešu futbolists un futbola treneris.

1960. gadā Eimija Manna - amerikāņu mūziķe.

1946. gadā Azizs Sančars - Turcijā dzimis ASV zinātnieks, Nobela prēmijas ķīmijā laureāts.

1945. gadā Rons Pigpens Makernens - amerikāņu mūziķis ("Grateful Dead", miris 1973.gadā).

1925. gadā Pīters Sellerss - angļu aktieris (miris 1980.gadā).

1922. gadā Lindons Larušs - amerikāņu ekonomists un politiķis (miris 1980.gadā).

1918. gadā Dereks Harolds Ričards Bārtons - britu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1998.gadā).

1901. gadā Henriks Frenšs Fervords - Dienvidāfrikas premjerministrs un aparteīda sistēmas radītājs (miris 1966.gadā).

1852. gadā Gvangmu - Korejas imperators (miris 1919.gadā).

1841. gadā Antonins Dvoržāks - čehu komponists (miris 1904.gadā).

1830. gadā Frederiks Mistrals - franču dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1914.gadā).

1783. gadā Nikolajs Grundvigs - dāņu rakstnieks un filozofs (miris 1872.gadā).

1621. gadā Luī II de Burbons - franču ģenerālis (miris 1648.gadā).

1588. gadā Marēns Mersēns - franču matemātiķis, filozofs un mūzikas teorētiķis, dēvēts par "akustikas tēvu" (miris 1648.gadā).

1207. gadā Sanšu II - Portugāles karalis (miris 1248.gadā)

1157. gadā Ričards I - Anglijas karalis (miris 1199.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tiekas ar Latvijas alpīnistiem, kuri vasarā uzkāpa Pamira kalnu virsotnē "Padomju Latvija" un pārdēvēja to par Latvijas smaili. Alpīnistu komanda ar prezidenti dalās iespaidos par virsotnes "Latvija" sasniegšanu pirms 45 gadiem, kad tai padomju režīma dēļ bija lemts saņemt "Padomju Latvijas" vārdu, kā arī tikko Pamira kalnu grēdā piedzīvoto, kas bija redzams prezidentei dāvātajās fotogrāfijās.

2004. gadā Brīvdabas muzejā tiek sagaidīts divmiljonais tūrists. Tas izrādījies viens no 40 amerikāņiem, kuri ceļojumā pa visām Baltijas valstīm uz trīs dienām ieradušies Latvijā. Divmiljonais tūrists noteikts, rīkojot speciālu viktorīnu, kurā visiem 40 Latvijas viesiem tika uzdoti dažādi jautājumi. No pareizo atbilžu autoriem izlozēts viens - divmiljonais tūrists - Beverlija Eitkena.

2002. gadā Latvijas motokrosa blakusvāģu ekipāža Kristers Serģis un Artis Rasmanis, uzvarot pasaules čempionāta 12.posma - Beļģijas "Grand Prix" izcīņas - pirmajā braucienā, kļūst par pieckārtējiem pasaules čempioniem.

1999. gada vakarā rūpnīcas "Alfa" teritorijā, Rīgā, Brīvības ielā 372, notiek ievērojama ķīmiska avārija. 24 ar hloru pildītiem baloniem tiek norauti ventiļi, kā rezultātā notiek hlora noplūde. Hlors izgaro lielos apmēros.

1999. gadā Latvijas Nacionālā opera (LNO) pārtrauc biļešu pārdošanu, jo Valsts ieņēmumu dienesta Centra rajona nodaļa ir uzlikusi "inkaso" LNO kontam bankā, respektīvi, aizliegusi veikt izmaksas, lai tādējādi piedzītu parādus valsts budžetam. LNO nodokļu parādi sasniedz Ls 1,7 miljonus.

1998. gadā Strasbūrā Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē Georgs Andrejevs Latvijas vārdā paraksta Eiropas Terorisma apkarošanas konvenciju, kuras mērķis ir veicināt to personu izdošanu, kuras vainojamas īpaši smagos noziegumos - gaisa pirātismā, cilvēku nolaupīšanā, ķīlnieku sagūstīšanā, bumbu, raķešu, granātu vai citu sprāgstvielu izmantošanā terora un citos aktos, kas apdraud kādas personas tiesības uz neaizskaramību vai brīvību.

1944. gadā notiek Latvijas Centrālās Padomes pēdējā sēde Latvijā, kurā Pauls Kalniņš paraksta deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu.

Notikumi pasaulē

2004. gadā piezemēšanās laikā neatveras kosmosa kapsulas "Genesis" izpletnis un tā ietriecas zemē. Kaut arī lidaparāts sadursmē tika pilnībā iznīcināts, zinātniekiem izdevās iegūt "Genesis" trīs gadus vāktās Saules daļiņas.

2003. gadā 101 gada vecumā mirst vācu režisore Lenija Rīfenštāle, kas bija slavena ar nacistu ēras un Ādolfu Hitleru slavinošām filmām.

2001. gadā Indijas režisore Mira Naira kļūst par pirmo sievieti un pirmo indieti, kas saņem Venēcijas filmu festivāla galveno balvu "Zelta lauvu" par viņas filmu "Monsoon Wedding".

2000. gadā notiek plašākā pasaules valstu līderu sanāksme vēsturē, kad ANO mītnē pulcējas vairāk nekā 150 karaļi, prezidenti un premjerministri. Konference vienojas sniegt ANO nepieciešamos līdzekļus, lai pastiprinātu miera uzturēšanas operācijas un cīnītos pret nabadzību.

2000. gadā Albānija pievienojas Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

1991. gadā Maķedonijas iedzīvotāji pārliecinoši referendumā nobalso par atdalīšanos no Dienvidslāvijas, lai kļūtu par neatkarīgu valsti.

1986. gadā notiek Opras Vinfrijas šova pirmā pārraide.

1986. gadā nemiernieki veic nesekmīgu atentātu pret Čīles prezidentu Augusto Pinočetu. Uzbrukumā tiek nogalināti pieci prezidenta miesassargi un vēl 11 ievainoti, taču Pinočets paliek neskarts.

1979. gadā ASV dzimusī aktrise Žana Sebēra tiek atrasta mirusi savā automašīnā Parīzē.

1974. gadā ASV prezidents Džeralds Fords piešķir Votergeitas skandāla rezultātā no amata aizgājušajam prezidentam Ričardam Niksonam beznosacījumu apžēlošanu visos federālajos noziegumos, kurus viņš varētu būt pastrādājis savu prezidenta pilnvaru laikā.

1967. gadā Ugandā stājas spēkā jauna konstitūcija, kas valsti padara par republiku.

1966. gadā tiek pārraidīta populārā televīzijas seriāla "Star Trek" pirmā epizode "The Man Trap".

1951. gadā 48 nācijas Sanfrancisko paraksta miera līgumu ar Japānu, oficiāli atzīstot Klusā okeāna kara beigas.

1949. gadā 85 gadu vecumā mirst vācu komponists Rihards Štrauss.

1945. gadā Korejas pussalas dienvidos ierodas ASV spēki atbildē uz padomju spēku izvietošanos pussalas ziemeļos.

1945. gadā Japānas premjerministrs Hideki Todzo, kurš vadīja valsti gandrīz visa Otrā pasaules kara laikā, mēģina izdarīt pašnāvību, lai nebūtu jāstājas kara tribunāla priekšā. Pašnāvības mēģinājums neizdodas un viņš vēlāk tiek notiesāts par kara noziegumiem un pakārts.

1943. gadā ASV ģenerālis Dvaits Eizenhauers paziņo par Itālijas beznosacījumu padošanos.

1941. gadā, vācu spēkiem nobloķējot pēdējos sauszemes ceļus, sākas Ļeņingradas aplenkums, kas ilga līdz 1944.gada 18.janvārim un prasīja 1,1 miljonu cilvēku dzīvības.

1930. gadā kompānija 3M piedāvā pārdošanā caurspīdīgo līmlenti "Scotch".

1926. gadā Vācija tiek uzņemta Nāciju Līgā.

1900. gadā viesuļvētra un paisuma vilnis ASV Teksasas štata pilsētā Galvestonā nogalina vismaz 8000 cilvēku.

1888. gadā Anglijā notiek pirmie seši Futbola līgas mači.

1888. gadā Londonā tiek atrasts Džeka Uzšķērdēja otrā upura Ennijas Čepmenas līķis.

1831. gadā par Lielbritānijas karali tiek kronēts Viljams IV.

1664. gadā Nīderlandiešu kolonija Jaunā Amsterdama nonāk britu rokās, kas to 1669.gadā pārdēvē par Ņujorku.

1636. gadā Masačūsetsas līča kolonijas Lielā tiesa nobalso par pirmās koledžas izveidošanu teritorijā, kas vēlāk kļūs par ASV. Mūsdienās šī koledža ir pazīstama kā Hārvarda universitāte.

1514. gadā vienā no lielākajām kaujām gadsimtā, Oršas kaujā baltkrievu un poļu spēki sakauj krievu armiju.

1504. gadā Francijā tiek atklāta Mikelandželo skulptūra Dāvids.

1380. gadā Krievijas karaspēks Kuļikovas kaujā pieveic mongoļu-tatāru spēkus, apturot to tālāku ekspansiju.

1331. gadā Stefans Dušans pasludina sevi par Serbijas karali.
70. gadā Tita vadītie romiešu spēki izlaupa Jeruzalemi.