20. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1939. gadā Jānis Kreicbergs - fotomākslinieks.

1951. gadā Armands Bisenieks - SIA "Armands Bisenieks arhitekti" dibinātājs, īpašnieks un galvenais arhitekts.

1952. gadā Iveta Brauna - Nacionālā teātra aktrise, spēlējusi sievišķīgas un šarmantas varones, kā arī piedalījusies vairākās muzikālās izrādēs (mirusi 2003. gadā).

1970. gadā Ilona Jurševska - Sociālās integrācijas valsts aģentūras direktore, bijusī labklājības ministre.

1980. gadā Vilnis Ķirsis – Rīgas domes deputāts.

1982. gadā Mārtiņš Gailītis – mūziķis ("Double Faced Eels").

1992. gadā Deniss Rakels - futbolists.

Jubilāri pasaulē

1779. gadā Jenss Jākobs Bercēliuss - zviedru ķīmiķis, viens no modernās ķīmijas tēviem (miris 1848. gadā).

1833. gadā Bendžamins Harisons - 23. ASV prezidents (miris 1901.gadā).

1847. gadā Boļeslavs Pruss - poļu rakstnieks (miris 1912.gadā).

1901. gadā Salvatore Kvazimodo - itāliešu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1968.gadā).

1913. gadā Rodžers Volkots Sperijs - amerikāņu neirobiologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1994.gadā).

1916. gadā Pauls Felikss Šmits - igauņu šahists (miris 1984.gadā).

1931. gadā Dons Kings - amerikāņu boksa funkcionārs.

1937. gadā Andrejs Končalovskis - krievu kino režisors, "Emmy" balvas ieguvējs.

1941. gadā Slobodans Miloševičs - kara noziegumos apsūdzētais Serbijas prezidents (miris 2006.gadā).

1942. gadā Īzaks Heiss - amerikāņu dziedātājs un aktieris (miris 2008.gadā).

1944. gadā Rādžīvs Gandijs - indiešu politiķis, bijis Indijas premjerministrs (miris 1991. gadā).

1948. gadā Roberts Plānts - angļu dziedātājs, dziesmu autors un mūziķis ("Led Zeppelin").

1949. gadā Filips Lainots - īru mūziķis ("Thin Lizzy", miris 1986.gadā).

1956. gadā Džoana Alena - amerikāņu aktrise.

1970. gadā Freds Dērsts - angļu dziedātājs ("Limp Bizkit").

1974. gadā Eimija Adamsa - amerikāņu aktrise, divu "Zelta globusu" ieguvēja, sešas reizes bijusi nominēta "Oskaram".

1976. gadā Kriss Drūrijs - amerikāņu hokejists.

1981. gadā Bens Bārnss - britu aktieris un dziedātājs ("Westworld", "The Punisher").

1983. gadā Endrū Gārfīlds - britu/amerikāņu aktieris ("Zirnekļcilvēks").

1983. gadā Jurijs Žirkovs - krievu futbolists, UEFA kausa ieguvējs, 2008. gada Eiropas čempionāta finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs.

1985. gadā Alvaro Negredo - spāņu futbolists, 2012. gada Eiropas čempions.

1992. gadā Demija Lovato - amerikāņu dziedātāja un aktrise, iekļuvusi Ginesa rekordu grāmatā kā šova "X faktors" jaunākā žūrijas locekle.

Notikumi Latvijā

1821. gadā mirusi Doroteja fon Bīrona, Kurzemes hercoga Pētera fon Bīrona dzīvesbiedre, Kurzemes hercogiene. Aktīvi piedalījās hercogistes politiskajā un kultūras dzīvē. No 1793.gada dzīvoja pārsvarā ārzemēs. 1803.gadā nodibināja Berlīnē populāru salonu, ko apmeklēja ievērojami aristokrāti, zinātnieki un literāti.

2000. gadā ar svinīgu dievkalpojumu tiek atklāta pirmā kristietības svētvieta Latvijā un iesvētīta Ikšķiles bīskapa Svētā Meinarda svētvieta. Lai varētu notikt svētvietas iesvētīšana, tiek panākta vienošanās ar VAS "Latvenergo" par ūdens līmeņa samazināšanu Daugavā pie Svētā Meinarda salas tā, lai svētvieta un kādreizējās Ikšķiles baznīcas drupas neatrastos ūdenī.

2002. gadā Rīgā tiek parakstīts Krievijas un Latvijas Iekšlietu ministriju savstarpējās saprašanās memorands migrācijas regulēšanas jomā. Memorandu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas vārdā paraksta Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris, Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas vārdā - Krievijas iekšlietu ministra vietnieks, Federālā migrācijas dienesta priekšnieks Andrejs Čerņenko.

2003. gadā Lietuvas apelācijas tiesa par valūtas kontrabandu apsūdzētajam latviešu riteņbraucējam Jurim Silovam mīkstina sodu un iepriekš piemērotā piecu gadu cietumsoda vietā piespriež naudas sodu 25 000 Lietuvas litu (Ls 4650) apmērā.

Notikumi pasaulē

636. gadā Halida ibn al Valida vadītie arābu spēki atkaro Bizantijas impērijai Sīriju un Palestīnu, aizsākot pirmo lielo musulmaņu iekarojumu vilni un strauju islāma izplatību ārpus Arābijas.

917. gadā Bulgārijas cars Simeons I iebrūk Trāķijā un padzen bizantiešus.

1000. gadā Ungārijas Stefens I dibina kristiešu karaļvalsti Ungāriju.

1920. gadā ASV pilsētā Detroitā darbu sāk pirmā komerciālā radiostacija 8MK.

1940. gadā spāņu komunists Mehiko nāvējoši ievaino krievu revolucionāru Leonu Trocki, kurš nākamajā dienā mirst. Padomju valdība atsakās uzņemties atbildību par šo slepkavību.

1944. gadā ar plašu padomju spēku uzbrukumu Otrajā pasaules karā sākas kaujas par Rumāniju.

1949. gadā jaunā asambleja Ungārijā pieņem padomju stila konstitūciju un pārdēvē valsti par Ungārijas Tautas Republiku.

1961. gadā Austrumvācija sāk uzstādīt pusotru metru augstu mūri gar robežu ar Rietumberlīni, vienlaikus novācot 13.augustā izvietoto dzeloņstiepļu virteni.

1968. gadā Padomju un Varšavas pakta karaspēks - 200 000 karavīru un 5000 tanku - īsi pirms pusnakts šķērso Čehoslovākijas robežu, lai apspiestu "Prāgas pavasara" sacelšanos.

1971. gadā amerikāņu kompāmija "Texas Instruments" laiž klajā pirmo kabatas kalkulatoru, kas darbināms ar baterijām. Jaunā ierīce sver 1,13 kilogramus.

1975. gadā NASA palaiž kosmisko zondi "Viking 1" uz Marsu.

1977. gadā kosmiskajā misijā dodas amerikāņu kuģis "Voyager II", kas turpmāko gadu gaitā pietuvojās Jupiteram, Saturnam, Urānam un Neptūnam.

1980. gadā itāliešu alpīnists Reinholds Mesners kļūst par pirmo cilvēku vēsturē, kurš vienatnē sasniedzis Everesta virsotni.
1988. gadā stājas spēkā 8.augustā ANO panāktais pamiers starp Irānu un Irāku.

1989. gadā vismaz 30 cilvēki iet bojā, kad Temzas upē Lielbritānijā saduras ar jauniešiem pilns izklaides kruīza kuģis un barža.

1991. gadā Igaunijas parlaments pasludina pilnīgu neatkarību no Padomju Savienības pēc 50 gadus ilgas okupācijas.

1993. gadā pēc virknes slepenu sarunu Norvēģijā tiek parakstīti Tuvo Austrumu Oslo miera līgumi, kam nākošajā mēnesī seko publiska ceremonija Vašingtonā.

1995. gadā apmēram 350 cilvēki iet bojā Indijas traģiskākajā vilcienu katastrofā, 200 kilometrus no Deli saduroties diviem pasažieru vilcieniem.

1998. gadā ASV uzsāk bombardēt "Al Qaeda" kaujinieku bāzes Afganistānā un kādu rūpnīcu Sudānā, uzskatot tās par saistītām ar sprādzieniem ASV vēstniecībās Kenijā un Tanzānijā.

2008. gadā Madrides lidostā no skrejceļa noskrien Spānijas aviokompānijas "Spanair" lidmašīna. Aviokatastrofā uz vietas iet bojā 146 cilvēki, un astoņi cilvēki no gūtajām traumām nomirst slimīcā. Kopumā izdzīvo tikai 18 cilvēki.