"Ellē visi katli pilni, nav vairs brīvu vietu!” brīdina šamanis un "Ekstrasensu cīņu" dalībnieks Ivo Puriņš

Kā viņš pats sevi piesaka

Maiju kalendāra ilggadējais priesteris, iniciētais Sauļu salicējs, baltu zīmju tulks, šamanis, Objektīvās laika asociācijas dibinātājs un dienas beigās vienkāršs vīrs. 2012. gada beigās saņēmis no maiju vecajiem misiju – stāstīt Vecās pasaules iedzīvotājiem par 5. tolteku atklāsmi un izplatīt šīs zināšanas Latvijā un visā pasaulē. Ivo kā Sauļu salicējam ir tiesības nodot šo zinību kodus saviem mācekļiem Latvijas teritorijā.

Kas viņš bija agrāk

Līdz 2000. gadam bijis ugunsdzēsējs, strādājis Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, sešus gadus bijis nodaļas komandieris. Tur nostrādājis divpadsmit gadu. „Man bija īsts vīru darbs ar ierastu relaksāciju brīvdienās.”

Kā un kāpēc dzīve mainījās

„1994. gadā man gadījās iepazīties ar magiem. Viņi manī kaut ko saskatīja un pievērsa pastiprinātu uzmanību, bet es tam nepievērsu īpašu vērību. Viņi piedāvāja mani mācīt, un es tam piekritu, jo man bija interesanti ar viņiem tusēt. Pēc gada viņi no manas dzīves aizgāja. Tolaik dzīvoju diezgan vaļīgi – dzēru šņabi un vazājos pa krogiem.

Kādudien aizgāju uz dzīvokli, kurā mēs tikāmies, un piezvanīju pie durvīm. Tās atvēra kaut kāds vīrs pidžamā ar klēpja sunīti rokās un pateica, ka tādi cilvēki, kurus es meklēju, nekad tur nav dzīvojuši. Fantastika! Tā magi pazuda, un es viņus aizmirsu. Strādāju tālāk savā ugunsdzēsības daļā un baudīju dzīvi.

Bet tad pienāca brīdis, kad pārkāpu darba iekšējās kārtības noteikumus un mani izmeta no darba. Gāju pa Brīvības ielu un nomākts domāju, ko darīt. Gāju garām zīlēšanas salonam "Kaliostro" un nolēmu ieiet. Atcerējos, ka magi man taču kaut ko tomēr iemācīja, varbūt šeit tas noder.” Pēc tam kad izturējis saimnieces pārbaudījumus, salonā nostrādājis sešus gadus – zīlējis ar Taro kārtīm. „Pieņemot salonā pirmos simts klientus, es lūdzu Dievu. Pirms katras pieņemšanas stāvēju pie spoguļa un skaitīju Tēvreizi. Es lūdzu, lai man neļauj nodarīt pāri klientiem, sniedzot nepatiesu informāciju. Es atzinos Dievam, ka esmu muļķis, un lūdzu, lai dod man prātu. Tā arī mācījos.”

Kāpēc maiji?

Puriņš stāsta, ka 2000. gadu sākumā trīs reizes devies uz Centrālameriku – izbraukājis Dienvidmeksiku, Gvatemalu un Hondurasu, lai rastu atbildes uz sevi interesējošiem jautājumiem, lai saprastu, kāpēc aizķēries aiz maiju zīmēm un kāpēc tās viņam neliek mieru. Lai noskaidrotu, kāpēc no Rietumu astroloģijas pārgājis uz maiju sistēmu. „Pirmo reizi devos ar draugiem, pēc tam bija ekspedīcija, kas tika rīkota Starptautiskās parapsiholoģijas un ezoterikas asociācijas prezidenta Valērija Paramonova projektā. Trešajā reizē uz Gvatemalu lidoju konkrēti pie maiju vecajiem. Es jau skaidri zināju, ko gribu sastapt un ko vēlos noskaidrot.”

Ivo vairs neizmanto Gregoriāņu kalendāru. „Piemēram, es zinu, ka šodien ir trešdiena, bet nezinu datumu. Toties labi zinu, ka šodien ir Tekpatl acteku valodā. Es zinu, ka šodien ir deviņu dienu nedalāmās nedēļas ceturtā diena. Bet, lai noskaidrotu šodienas datumu pēc Gregoriāņu kalendāra, man jāskatās savā piezīmju grāmatiņā.”

Ivo uzskata, ka tās zināšanas, ar kurām strādājuši maiju šamaņi, ir daudz efektīvākas par astroloģiju. „Kas ir astroloģiskā karte? Tā ir mūsu slimības vēsture, kas uzrāda, uz ko mēs refleksējam. Tā rāda, kā esam spiesti atstrādāt savu karmu. Es to visu saucu par greizo spoguļu karalisti. Visa pasaule ir enerģija. Dziļāk ieejot maiju zināšanās un saņemot vairākas iniciācijas, sapratu, ka viņi izmantojuši zināšanas, kas faktiski strādā kvantu fizikas jēdzienos. Maģija un kvantu fizika – tās ir blakus. Brīnumu pasaule ir tepat līdzās, nekur nav jābrauc, vienīgi jāmaina mūsu apziņa un uztvere. Klasiskā Rietumu astroloģija uzlūko pasauli caur 12 pašrefleksijas spoguļiem. Katra zodiaka zīme ir kā spogulis, kurā mēs lūkojamies. Katra planēta ir kā magnēts, kas pievelk mūsu uzmanību konkrētai dzīves sfērai, un mēs sakām: „Jā, es esmu tajā spogulī, es esmu tāds.” Bet konkrētā planēta šo spoguli izkropļo, padara to subjektīvu. Tāpēc var teikt, ka dzīvojam starp greizajiem spoguļiem. Ja pieslēdzamies tām enerģijām jeb Dieva aspektiem, par ko runā maiju kalendārs, mūsu dzīve izmainās.”

Ģimenes cilvēks

Laika stalkers nav viens, viņam ir ģimene – sieva Sņežana un 13 gadu veca meita. 2014. gadā intervijā žurnālam "Patiesā Dzīve" Ivo stāstīja: „Es neteikšu, ka sievai ir viegli ar mani. Viņa augusi klasiskā inteliģentu ģimenē, tēvs bija armijas cilvēks, māte – ārste. Sievas ģimenē bija stingri priekšstati par šīs dzīves kārtību. Arī sievas agrākā dzīve bija reglamentēta, viņa strādāja par izmeklētāju. Tagad viņa ir prom no šīs sociālās nosacītības, un var teikt, ka mūsu vienīgā saikne ar sociumu ir mūsu meita, jo viņa apmeklē skolu.” Ivo piebildis, ka jūtas pateicīgs savai dzīvesbiedrei. „Viņa ir tā, kas man neļauj izlaisties vai pāršaut pār strīpu. Bez viņas es nebūtu sasniedzis to, ko esmu sasniedzis. Pateicoties viņai, esmu Sauļu salicējs.”

No kā viņš dzīvo un ko saka par naudu

Ivo teic, ka pēc rakstura ir pragmatisks cilvēks. „Es neticu subjektīvām sajūtām, ticu tikai tam, ko var redzēt un pataustīt. Laika stalkeri, kas ir vieni no tolteku zināšanu nesējiem, ir ārkārtīgi praktiski. Viņi netic nekam, kas nedarbojas praktiskajā realitātē. Piemēram, lai arī nestrādāju, es brīnišķīgi dzīvoju un man nav jāuztraucas par iztikas līdzekļiem. Kas vispār ir nauda? Tā ir materiālā enerģija – enerģijas rupjākā forma. Ja es darbojos ar enerģijām, tad ir neiedomājami, ka man trūktu naudas. Man ir tik, cik nepieciešams konkrētajā brīdī. Nekādu problēmu. Bet, lai tev šo enerģiju nenogrieztu, tu nedrīksti ņemt vairāk, nekā tev ir vajadzīgs.”

Viņš atzīst, ka baltie cilvēki ir pārāk alkatīgi, kas traucē dzīvot. „Indiāņi saka, ka nav nekā stulbāka par balto cilvēku. Baltais cilvēks aiziet uz medībām un nošauj tik pīļu, cik vien var nošaut. Viņš nošauj sešas pīles, bet apēst var tikai vienu. Kad viņš dosies medībās nākamajā un aiznākamajā dienā, nebūs vairs nevienas pīles, jo Dieva piešķirto limitu viņš izsmēla jau pirmajā dienā. Un, šādi rīkodamies, baltais cilvēks riskē nomirt badā. Lai arī pats esmu baltais, pilnībā piekrītu indiāņiem. Baltais cilvēks salīdzinājumā ar indiāni ir pilnīgs idiots. Viņš dzīvo pēc nožēlojamiem principiem, viņu vada nenormāla alkatība. Baltajam cilvēkam vajag visu uzreiz, turklāt vairāk nekā citiem. Viņam ir totāls pacietības trūkums. Uzstājīga vēlme dominēt un pierādīt citiem savu personīgo svarīgumu. Vēlme uzkāpt citiem uz galvas. Kad tas neiznāk, krīt pretējā grāvī. Rodas žēlums pret sevi un depresija. Pilnīgs sviests. Uzskatu, ka tā dzīvot ir absurdi.”

Kā veiksies "Ekstrasensu cīņās"

Ivo populārā šova "Ekstrasensu cīņas" veidotāji izvēlējās magu atlasē, ko pirms gada pirmo reizi rīkoja Rīgā. Filmēšana noritēja no augusta, bet TNT ēterā Krievijā šovs bija skatāms jau rudenī. Tāpēc nav noslēpums, ka latvietis par šova uzvarētāju nekļūs. Pats Ivo, apstiprinādams, ka projektā viss notiek pa īstam un tas patiešām pulcē lietpratējus, ne aktierus, jau komentējis, kāpēc tā. „Lai pastāstītu kaut ko, man vajag zināt datumus. Šovā man tos nedeva. Es par to pat uztaisīju skandālu – sašutis jautāju, kāpēc nedod datumus, jo es strādāju tieši ar tiem. Esmu dienu salicējs. Šova veidotāji mani ignorēja, jo visiem noteikumi esot vienādi, tāpēc man datumus nedeva,” žurnālam "Privātā Dzīve" paudis Puriņš.

Pandēmijas laikā pieredz Spāniju

Pavasarī Ivo pārsteidza ar to, ka ar vienu no pēdējiem avioreisiem apzināti iespruka Spānijā, lai pieredzētu situāciju un vietējos cilvēkus. Feisbukā sekotāji vai ik dienu varēja ielūkoties latvieša ieslodzījumam četrās sienās Spānijā. Kamēr mēs ik dienu varējām brīvi apmeklēt veikalus un pārvietoties, Ivo no savas istabas raidīja Taro kāršu likšanu, prātošanu par dzīvi, nemieru ar to, ka jābūt izolētam un jāvalkā maska, kā arī virkni savādu vēstījumu, kuru tapšanā ne viens vien komentētājs vainoja pārlieku daudz vīna lietošanu. Laika stalkers neslēpa, ka Spānijā viss pieriebies. Kad gribēja ar līdzīgi domājošajiem tiešraidēs apspriesties no mājas pagalma, viņš nereti saņēma kaimiņu lamas, jo traucēja spāņu naktsmieru.

Spānijas pieredzēšana latvietim beidzās ar to, ka kādā jaukā dienā viņš nospļāvās par ierobežojumiem, ņēma kājas pār pleciem vārda tiešā nozīmē un devās uz Latvijas pusi. Var saprast, ka tika izmantots gan velosipēds, gan kājas, gan visbeidzot arī lidmašīna, līdz sveiks un vesels viņš atgriezās dzimtenē.

„Čuvaki no elles”

Viens no dīvainākajiem videovēstījumiem, kāds sekotājus sasniedza, Ivo esot iesprostojumā Spānijā, bija it kā no viņa „čomiem” – „dēmoniem”. „Man tikko atnāca zvans no elles, no maniem čuvakiem dēmoniem, viņi mani lūdz: „Ivo, tu esi čoms, nodod cilvēkiem vēsti!” Kādu? „Nodod viņiem, ka mums vairs nav vietas, kur likt, visi katli pilni, nav vairs brīvu vietu!” Džeki ar ragiem strādā melnās miesās, nespēj vairs grēciniekus vārīt! „Ja jūs vēl nenākat pie prāta, mums nebūs vairs katlos vietas. Jau tā kalēji strādā, papildu katlus taisa, bet vienalga visus atvārīt no grēkiem nevarēsim. Nu pasaki cilvēkiem, ir pēdējais moments saprast, kaut kādā mērā, bļins, nebeidzas neviens pēc tam, kad iziet no šīs realitātes…” aizgūtnēm smiedamies, savā Spānijas istabiņā klāstīja Puriņš, tā arī lielāko daļu sekotāju atstādams nesaprašanā, ko īsti viņš gribēja pateikt.

Pirms pandēmijas intervijā, jautāts, kas pēc tolteku tradīcijas ir elle, viņš atklāja: „Tā ir dvēseles tīrīšanas vieta. Lai tur nokļūtu, dzīvē jāsavāc diezgan daudz mēslu. Dvēsele ir neiznīcināma, taču tā ir izjaucama. Ellē tā tiek izjaukta un iztīrīta – kā autoservisā izjauc, iztīra un no jauna saliek automašīnu.”

Latvijas attīrīšanas rituāli

Vasaras saulgriežos (arī šogad) Puriņš organizē rituālu, kas veltīts Latvijai. Piemēram, 2013. gadā Bolderājā viņa rīkotā rituāla mērķis bija palīdzēt Latvijai atbrīvoties no meliem. „Pēc pāris dienām vienai meitenei piezvanīja mamma un jautāja: „Vai tu zini, kas notiek? Prezidenta pils deg!” Un tas notika laikā, kad mēs rīkojām Latvijas attīrīšanas rituālu! Tā diez vai var būt nejaušība. Jo bija arī citas zīmes. Piemēram, sākot rituālu, bija apmācies un smidzināja lietus. Kad aizkūrām rituālo ugunskuru, virs galvas mākoņos izveidojās kā ar nazi izgriezts caurums, un lietus pārstāja līt. Rituāls nav nekāda rotaļa, tas reāli strādā.” Ivo ir pārliecināts, ka Latvija ir spēka vieta. „Ne velti igauņi teic, ka latvieši ir burvji un vilkači – viņiem zābakos ir seši pirksti. Pateicoties mūsu aktivitātēm, latvieši kā tauta jau ir uzņemta indiāņu cilšu padomē.”

Ko domā par ārpuszemes spēkiem

„Starp citu, Tumsas puse nemaz nav abstrakts jēdziens! Pastāv Ārpuszemes spēki, kuru interesēs ir cilvēkus paverdzināt un slaukt no tiem enerģiju. Tieši viņu mīļākā barība ir baiļu un ciešanu emanācijas, ko cilvēkam var izraisīt. Un vajag pacensties saprast, ka īstais ļaunums nav Zemes astrālajā plānā mītošajos dēmonos un mošķīšos (pat tie pašlaik spēlē cilvēces pusē). Ļaunums ir tie spēki, kuri patlaban vēlas izslēgt „Balto un Melno” spēli uz šīs unikālās, duālās planētas. Un padarīt mūs par STATUS QUO civilizāciju.”

Par pasauli

Šī pasaule ir spēle. „Bet spēle nav tikai izklaide, tā ir arī apmācība. Ja runājam par izklaidi – tie ir starpbrīži spēles starplaikos. Protams, ja mēs mainām attieksmi, arī spēli var uztvert kā izklaidi. Šīs pasaules ļaudis dalās divās kategorijās. Kamēr cilvēks nesaprot, ka šeit ir spēle, viņš jūtas kā skolā, kur smagi jāmācās. Un skolotāji liek darīt nepatīkamas lietas. Taču, kad cilvēks beidzot saprot, ka dzīve ir spēle, viņš atskārš, ka šeit var spēlēties. Un tas ir ļoti prikolīgi! Vieni šajā dzīves skolā smagi mācās, otri viegli spēlējas.”

Par apokalipsi

„Tā cīņa norisinās smalkā plānā, notiek cilvēku sadalīšanās atsevišķās nometnēs. Mēs atrodamies nozīmīgā un vēsturiskā bifurkācijas punktā, kad tālākā attīstība sadalās vairākos iespējamos ceļos. Šis posms ilgst četrdesmit gadu – no 2012. līdz 2052. gadam. Šajos gados arī izšķirsies, kāda grāmata par cilvēces vēsturi tiks rakstīta tālāk. Varbūt tā būs melodrāma, varbūt trilleris. Varbūt tur tiks rakstīts par kosmiskajiem ceļojumiem vai par to, ka viss atkal sākas no nulles.  

Ir augstāki spēki, kas uzmana un kontrolē šo spēli, lai tā neiziet ārpus rāmjiem. Bifurkācijas posmā augstāko spēku pārstāvji met kauliņus par planētas turpmāko nākotni, savukārt mēs ar savām domām un uzvedību varam iespaidot šo kauliņu krišanu. Mēs dzīvojam neparastā laikā, mēs varam iespaidot cilvēces nākotni.”

Par nāvi

„Kad nomirstam, mūsu astrālais ķermenis deviņās dienās atdalās no fiziskā. Savukārt astrālais ķermenis, kurā glabājas emocijas, pārdzīvojumi, piesaistes, dzīvo vēl četrdesmit dienas. Šīs četrdesmit dienas tolteku tradīcijā sauc par karavīra pēdējo deju. Šajā laika posmā cilvēks retrospektīvi iziet cauri visai savai dzīvei. Pēc četrdesmit dienām arī astrālais ķermenis sadalās. Tālāk mēs ejam caur Vārtiem, kur no mūsu mentālā ķermeņa tiek paņemts nospiedums – kompaktdiskā tiek ielikta mūsu pieredze, proti, viss, ko dzīves laikā esam iemācījušies un apguvuši. Katrs mūsu solis, katra vismazākā nianse tiek iekopēta kompaktdiskā, kas tiek noglabāts Visuma bibliotēkā. Neviens izdarīts darbs nekur nepazūd, viss tiek ierakstīts, un šie ieraksti veido globālo Visuma bibliotēku. Kad no cilvēka tiek paņemts mentālais nospiedums, viņš dodas tālāk un nokļūst kopējā dvēseļu traukā, no kurienes dvēsele vēlāk tiek nosūtīta uz jaunu ķermeni.”

Par savu dzīves mērķi

Jautāts par savas dzīves mērķi, Ivo atbild: „Nodzīvot tā, lai dzīves beigās, kā krievi saka, ņe bilo mučiķeļno boļno za bezceļno prožituju žizņ (nebūtu mokoši sāpīgi par bezjēdzīgi nodzīvotu dzīvi – tulk. no krievu val.). Es skaidri zinu, ka manis paveiktais šajā dzīvē būs cieši saistīts ar to statusu, kādā piedzimšu nākamajā dzīvē. Un es vēlos, lai šis statuss būtu pēc iespējas labāks, tāpēc man vēl daudz kas jāpaveic. Daudzi tver savu eksistenci ļoti šauri – tikai vienas dzīves robežās. Es pat brīnos, kā ļaudis vispār spēj dzīvot ar tādu izpratni. Manuprāt, tāda dzīve ir nožēlojama un briesmīga. Daudzi neapzinās, ka šī dzīve ir tikai viena sērija nebeidzamajā seriālā. Daudzi to nesaprot, un, samaitājot šo sēriju, viņi sabojā arī nākamās.”