12. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1956. gadā Baiba Plaude - zvērināta advokāte.

1956. gadā Pauls Berkolds - operdziedātājs.

1951. gadā Silvija Pablaka - Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja vietniece.

1951. gadā Mihails Kļaviņš - zvērināts advokāts.

1950. gadā Daina Kārkliņa - Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne, profesore.

1942. gadā Aina Krauče - Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore.

1938. gadā Edvīns Vanags - Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedras akadēmiskais profesors.

1937. gadā Pēteris Paulis Bolšaitis - Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (OMB) valdes priekšsēdētājs.

1937. gadā Ināra Ieviņa - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

1928. gadā Vilens Tolpežņikovs - krievu izcelsmes Latvijas ārsts un politiķis (miris 2008. gadā).

Jubilāri pasaulē

1997. gadā Malala Jusafza - pakistāniešu izglītības tiesību aktīviste, Nobela Miera prēmijas laureāte.

1996. gadā Džordans Romero - amerikāņu alpīnists, kas 22.gada 2010.gadā kļuva par jaunāko cilvēku, kas uzkāpis Everestā. Tobrīd viņš bija 13 gadus desmit mēnešus un desmit dienas vecs.

1985. gadā Ēmils Hegle Svensens - norvēģu biatlonists, četrkārtējs olimpiskais un divpadsmitkārtējs pasaules čempions.

1984. gadā Gerets Geitss - britu dziedātājs.

1982. gadā Antonio Kasāno - itāliešu futbolists, 2012. gada Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1978. gadā Toupers Greiss - amerikāņu aktieris.

1978. gadā Mišela Rodigesa - amerikāņu aktrise.

1976. gadā Anna Frīla - britu aktrise.

1976. gadā Dens Boils - kanādiešu hokejists, Stenlija kausa ieguvējs un olimpiskais čempions.

1973. gadā Kristians Vjēri - itāliešu futbolists.

1972. gadā Treviss Bests - amerikāņu basketbolists.

1969. gadā Džese Pintado - amerikāņu ģitārists ("Napalm Death", miris 2006.gadā).

1962. gadā Dens Mērfijs - amerikāņu ģitārists ("Soul Asylum").

1952. gadā Ēriks Adamss - amerikāņu dziedātājs ("Manowar").

1950. gadā Ēriks Kars - amerikāņu bundzinieks ("Kiss", miris 1991.gadā).

1943. gadā Kristina Makvī - britu dziedātāja ("Fleetwood Mac").

1943. gadā Valters Mērčs - amerikāņu kinorežisors.

1937. gadā Bils Kosbijs - amerikāņu komiķis un aktieris, "Zelta globusu", "Grammy" un "Emmy" ieguvējs, apsūdzēts par seksuāla rakstura pārkāpumiem.

1937. gadā Lionels Žospēns - bijušais Francijas premjerministrs.

1935. gadā Satoši Omura - japāņu zinātnieks, Nobela prēmijas medicīnā laureāts.

1933. gadā Donalds E.Vestleiks - amerikāņu rakstnieks (miris 2008.gadā).

1928. gadā Eliass Džeimss Kourijs - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1913. gadā Villiss Lembs - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2008.gadā).

1904. gadā Pablo Neruda - čīliešu dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1973.gadā).

1895. gadā Oskars Hammeršteins II - amerikāņu dziesmu autors un mūziklu režisors (miris 1960.gadā).

1884. gadā Amedeo Modiljāni - itāliešu gleznotājs un skulptors (miris 1920.gadā).

1880. gadā Tods Braunings - amerikāņu kinorežisors (miris 1962.gadā).

1854. gadā Džordžs Īstmens - amerikāņu izgudrotājs, "Eastman Kodak" dibinātājs (miris 1932.gadā).

1849. gadā Viljams Oslers - kanādiešu mediķis un rakstnieks (miris 1919.gadā).

1828. gadā Nikolajs Černiševskis - krievu filozofs (miris 1889.gadā).

1824. gadā Eižēns Budēns - franču gleznotājs (miris 1898.gadā).

1817. gadā Henrijs Toro - amerikāņu rakstnieks un filozofs (miris 1862.gadā).

1596. gadā Mihails I - Krievijas cars (miris 1645.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Rīgas dome nepietiekamā skolēnu skaita dēļ likvidē Rīgas 44.vidusskolu.

2002. gadā Daugavpilī notiek Latgales inteliģences 1.konference.

1999. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aicina Tautas partijas pārstāvi Andri Šķēli veidot jauno valdību. Ministru kabinets top, vienojoties trim partijām - Tautas partijai, apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un savienībai "Latvijas ceļš".

1918. gadā Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome tās ārlietu nodaļas priekšsēdētāja Jāņa Goldmaņa un sekretāra Jāņa Seska personā pilnvaro Zigfrīdu Meierovicu pārstāvēt LPNP ārzemēs.

1903. gadā izveido Rīgas namīpašnieku biedrību, kuras mērķis ir atvieglot namīpašumu uzturēšanu kārtībā un palīdzēt namīpašniekiem risināt citas ar saviem nekustamajiem īpašumiem sasitītas problēmas. Šī dibinātā biedrība kalpoja par latviešu namīpašnieku organizatorisko centru pilsētu domes vēlēšanās.

1895. gadā pirmo reizi tiek publicēta Rūdolfa Blaumaņa literārā pasaka "Velniņi", kura jau nedaudz vēlāk kļūst par populāru lasāmvielu.

1812. gadā, noticot baumām par Napoleona karaspēka tuvošanos, gubernators Magnuss fon Esens pavēl aizdedzināt Rīgā visu Pēterburgas (tagad Vidzemes) priekšpilsētu un daļu Maskavas (tagad Latgales) priekšpilsētu. Pavisam nodeg ap 700 namu, aptuveni 7000 cilvēku paliek bez pajumtes.

1794. gadā Kurzemes landtāgs, beidzot darbu, lūdz Katrīnu II uzņemties protektorātu pār Kurzemi.

Notikumi pasaulē

2006. gadā Libānas kaujinieku grupējums "Hezbollah" uzbrukumā Izraēlas armijas postenim nolaupa divus izraēliešu karavīrus un nogalina vēl astoņus, izraisot mēnesi ilgu karu ar Izraēlu.

2005. gadā princis Alberts II tiek kronēts par Monako monarhu.

2005. gadā 36 gadu vecumā Ķīnas zoodārzā mirst pasaulē vecākā nebrīvē dzimusī panda Mei Mei.

2003. gadā 95 gadus vecumā mirst leģendārais amerikāņu saksofonists un džeza komponists Benijs Kārters.

2002. gadā Kanādas Ontario provinces tiesa nolemj, ka provinces valdībai jāreģistrē geju un lesbiešu laulības.

2000. gadā Japānas "Snow Brand Milk Products Co Ltd" slēdz savu 21 rūpnīcu, kad vairāk nekā 14 500 cilvēku saindējās, lietojot kompānijas Osakas ražotnes pienu.

1999. gadā Taivāna atsakās no "vienas Ķīnas" politikas, kas bija drošības politikas pamatā vairākas desmitgades.

1999. gadā Pasaules tirdzniecības organizācija liek Eiropas Savienībai samaksāt ANO 116,8 miljonu dolāru kompensāciju par noteikto ģenētiski modificētās liellopu gaļas aizliegumu.

1998. gadā Pasaules kausa izcīņas futbolā finālmačā Francija ar rezultātu 3:0 sagrauj Brazīliju.

1997. gadā Kubas valdība apstiprina, ka nomaļā Bolīvijas ciematā atrastas leģendārā partizāna Ernesto Če Gevaras mirstīgās atliekas.

1996. gadā Lielbritānijas princis Čārlzs un princese Diāna vienojas par šķiršanās noteikumiem, izbeidzot savu 15 gadus ilgo laulību.

1993. gadā Hokaido piekrasti Japānā satricina 7,8 balles pēc Rihtera skalas spēcīga zemestrīce, kas prasa 202 cilvēku dzīvības.

1990. gadā Krievijas politiķis Boriss Jeļcins izstājas no Padomju Savienības Komunistiskās partijas.

1975. gadā Santome un Prinsipi pasludina neatkarību no Portugāles.

1967. gadā ASV Ņūdžersijas štata pilsētā Ņūarkā sākas četras dienas ilgie rasu nemieri, kuru gaitā dzīvību zaudē 27 cilvēki.

1943. gadā Otrajā pasaules karā Prohorovkas kaujā Vācijas un padomju spēki piedalās visu laiku lielākajā tanku kaujā.

1933. gadā ASV Kongress apstiprina pirmo ar likumu noteikto federālo minimālo algu - 33 centi stundā.

1920. gadā oficiāli tiek atklāts Panamas kanāls.

1918. gadā Japānā uzsprāgstot karakuģim "Kawachi" iet bojā 621 cilvēks.

1910. gadā aviators un kompānijas "Rolls-Royce" līdzdibinātājs Čārlzs Stjuarts Rollss kļūst par Lielbritānijas pirmo aviācijas upuri, kad viņš iet bojā sava divplākšņa "Wright" katastrofā.

1906. gadā tiek pilnīgi attaisnots un atjaunots savā militārajā pakāpē Francijas artilērijas virsnieks Alfreds Dreifūss, kurš pēc nepatiesām apsūdzībām 1894.gadā notiesāts par nodevību. Ebreju izcelsmes virsnieka nepatiesā notiesāšana uz gadu desmitiem bija sašķēlusi Francijas sabiedrību.

1892. gadā Monblāna kalnu ezers negaidīti izraisa šļūdoni un applūdina ieleju, nogalinot aptuveni 200 Senžervē iedzīvotāju un atpūtnieku.

1812. gadā ASV iebrūk Kanādā.

1806. gadā sešpadsmit Vācijas impērijas pavalstis atstāj Svētās Romas impēriju un Napoleona vadībā izveido Reinas Konfederāciju.

1580. gadā tiek izdota Ostrogas Bībele - pirmā Bībele slāvu valodās.

1573. gadā pēc septiņu mēnešu aplenkuma Spānijas karaspēks ieņem Hārlemu.

1543. gadā Anglijas karalis Henrijs VIII salaulājas ar savu sesto un pēdējo sievu Katrīnu Paru.

1191. gadā pēc divu gadu aplenkuma padodas Saladīna garnizons Akrā un Monferatas Konrāds paceļ uz pilsētas mūriem un torņiem Jeruzalemes karaļa un Trešā krusta gājiena līderu - Anglijas karaļa Ričarda I, Francijas Filipa II un Austrijas Leopolda V - karogus.