foto: Publicitātes
4. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Sveicam dzimšanas dienā dziedātāju Antru Stafecku!
Slavenības
2020. gada 4. jūnijs, 03:29

4. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

4. jūnijs pasaules vēsturē iegājis ar to, ka 1783. gadā brāļi Montgolfjē demonstrē savu karstā gaisa balonu, kas nolido desmit minūtes, pārvarot divus kilometrus, bet 1937. gadā Oklahomas pilsētā tiek ieviesti pirmie lielveikala iepirkumu ratiņi.

Jubilāri Latvijā

1938. gadā Jānis Pokulis - Latgales pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs.

1943. gadā Ilgvars Batrags - arhitekts.

1991. gadā Antra Stafecka – dziedātāja.

Antra Stafecka dziedātājas Pink tēlā šovā „Izklausies redzēts”

gallery icon
21

Jubilāri pasaulē

1738. gadā Džordžs III - Lielbritānijas karalis (miris 1820.gadā).

1867. gadā Karls Manerheims - Somijas prezidents (miris 1951.gadā).

1925. gadā Antonio Pučadess - spāņu futbolists (miris 2013. gadā).

1930. gadā Viktors Tihonovs - krievu hokejists un treneris (miris 2014. gadā).

1944. gadā Mišele Fillpsa - amerikāņu dziedātāja ("The Mamas & the Papas").

1971. gadā Noa Vails - amerikāņu aktieris.

1975. gadā Andželina Džolija - amerikāņu aktrise.

Andželina Džolija Svētā Miķeļa un Svētā Jura ordeņa 200 gadu svinībās

Holivudas zvaigzne Andželina Džolija Svētā Paula katedrālē Londonā Svētā Miķeļa un Svētā Jura ordeņa 200 gadu svinībās.

gallery icon
32

1975. gadā Rasels Brends - britu komiķis un aktieris.

Raselam Brendam smieklīga copīte un koķeta kompanjone

gallery icon
22

1985. gadā Ana Karolina Restona - brazīliešu modele.

1985. gadā Bara Refaeli - izraēliešu modele.

Bara Rafaeli zīmola "Agent Provocateur" apakšveļā

Izraēliešu modele Bara Rafaeli pozē britu zīmola „Agent Provocateur” apakšveļā no 2016. gada pavasara/vasaras kolekcijas.

gallery icon
8

1985. gadā Lukašs Podolskis - vācu futbolists, 2014. gada Pasaules kausa ieguvējs, 2008. gada Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1991. gadā Lorenco Insinje - itāliešu futbolists.

Notikumi Latvijā

1865. gadā pēc cara valdības iniciatīvas tiek atcelti miesassodi saimniekiem un atņemtas tiesības muižas policijai, muižniekiem un saimniekiem sodīt ar miesassodu laukstrādniekus un kalpus.   

1904. gadā notiek Latviešu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) 1.kongress. Tā delegāti pārstāv vairāk nekā 2500 partijas biedru.

1990. gadā Latvijas Augstākās Padomes par iekšlietu ministru apstiprina Aloizu Vazni. Bijušais ministrs Bruno Šteinbriks, kuru atbalsta PSRS iekšlietu ministrs V.Bakatins un Rīgas pilsētas iekšlietu pārvalde, kavē A.Važņa stāšanos amatā. Visos Latvijas rajonos iekšlietu nodaļas atbalsta likumīgo varu, Rīgā - gandrīz puse milicijas personālsastāva.

1996. gadā Ministru kabinets pieņem noteikumus "Par tirdzniecību Latvijas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos", kas paredz, ka juridiskām personām no 1996.gada 1.jūnija tirgojoties ir jālieto elektroniskie kases aparāti. Rīgas Centrāltirgū un Vidzemes tirgū sākas beztermiņa streiks.

2002. gadā Ministru kabinets pieņem lēmumu atbalstīt Eirovīzijas 48.dziesmu konkursa fināla rīkošanu Latvijā 2003.gadā. Tiesības rīkot konkursa finālu Latvija ieguva pēc dziedātājas Marijas Naumovas uzvaras Eirovīzijas 47.dziesmu konkursā Tallinā.

2002. gadā Rīgas dzelzceļa stacijas būvlaukumā notiek svinīgs pasākums par godu jaunā stacijas pulksteņa pamatu ielikšanai. Jaunais Stacijas laukuma pulkstenis tiek atklāts 2003.gada 4.septembrī.

Notikumi pasaulē

1783. gadā Montgolfjē brāļi demonstrē savu karstā gaisa balonu, kas nolido desmit minūtes, pārvarot divus kilometrus.

1878. gadā Osmaņu impērija cedē Kipru Lielbritānijai.

1913. gadā britu sieviešu balsstiesību aktīviste Emīlija Deivisone Dērbijas hipodromā izskrien karaļa zirga priekšā. No gūtajiem ievainojumiem viņa nomira četras dienas vēlāk.

1917. gadā pirmo reizi tiek pasniegtas Pulicera balvas.

1919. gadā ASV Kongress apstiprina un nosūta ratificēšanai štatiem ASV konstitūcijas 19.labojumu, kas piešķir balsošanas tiesības sievietēm.

1920. gadā Pirmajā pasaules karā uzvarējušās valstis (ASV, Lielbritānija, Francija, Itālija, Japāna u.c.) un Ungārija paraksta Trianonas miera līgumu, saskaņā ar kuru Ungārija zaudē 71% tās teritorijas un 63% tās iedzīvotāju.

1937. gadā Oklahomas pilsētā tiek ieviesti pirmie lielveikala iepirkumu ratiņi.

1939. gadā Floridas štats pēc ASV prezidenta Frenklina Rūzvelta rīkojuma liedz piestāt krastā tvaikonim "St. Louis" ar 963 ebreju bēgļiem, kurus jau agrāk atteicās uzņemt Kuba. Kuģa pasažieri bija spiesti atgriezties Eiropā, kur lielākā daļa no viņiem gāja bojā nacistu koncentrācijas nometnēs.

1944. gadā Sabiedroto spēki atbrīvo Romu no nacistiem.

1944. gadā ASV jūras spēku vienība sagrābj vācu zemūdeni "U-505". Tā ir pirmā reize, kad kāds ASV flotes kuģis jūrā sagrābis kādu ienaidnieku kuģi kopš 19.gadsimta.

1961. gadā padomju līderis Ņikita Hruščovs piedāvā ASV prezidentam Džonam Kenedijam sarīkot miera konferenci, lai Berlīni padarītu par brīvu pilsētu.

1988. gadā ar sprāgstvielām piekrautam vilcienam uzsprāgstot Krievijas pilsētā Arzamasā, iet boja 91 cilvēks.

1989. gadā pirmajās daudzpartiju vēlēšanās Polijā pārliecinoši uzvar kustība "Solidaritāte", atņemot varu komunistiem.

1989. gadā no divu pārpildītu pasažieru vilcienu radītām dzirkstelēm pie Sibīrijas pilsētas Ašas eksplodē blakus sliedēm esošais sašķidrinātās gāzes vads, no kā bija noplūdusi gāze. Sprādzienā bojā gāja 575 cilvēki un vēl 623 tika ievainoti, Ašas katastrofai kļūstot par traģiskāko dzelzceļa negadījumu Padomju Savienības vēsturē. Sprādziena jauda līdzinājusies 10 kilotonnām TNT, kas ir gandrīz tik pat spēcīgs kā Hirosimas kodolsprādziens.

1989. gadā Tjaņaņmeņas laukumā tiek nogalināti simtiem ķīniešu studentu, Ķīnas armijai vardarbīgi apspiežot studentu vadīto demokrātijas piekritēju demonstrācijas, kas sākās 15.aprīlī.

2002. gadā Japāna ratificē Kioto protokolu par globālo sasilšanu.