Latvijas mūziķi, pieprasot valsts atbalstu, apvienojas skaņdarbā "Klusums"
Līdz šim lielākais skaits Latvijas mūziķu apvienojies vienā kopējā notikumā – dziesmas “Klusums” izdošanā. Tās iedvesmas avots ir mūziķu pārrunu neesamība ar valdību par atbalstu neakadēmiskās mūzikas nozarei. Dziesma “Klusums” simbolizē nesagaidīto atbildi.
Dons, Aminata, Gustavo jeb Arstarulsmirus, Samanta Tīna, Intars Busulis, Normunds Pauniņš, Markus Riva, Juris Kaukulis, puiši no "Carnival Youth", Miks Dukurs un daudzi citi mūzikas industrijas pārstāvji vienojušies kopīgā klusēšanā.
"Pulcēšanās ierobežojumi un publisko pasākumu aizliegumi ir paralizējuši mūziķu darbu. Neiedziļinoties nozares saimnieciskās darbības specifikā, ir nospiesta STOP poga tagadnes un nākotnes Latvijas kultūras mantojuma veidošanai. Šobrīd bez finansiālā valsts atbalsta tiek radīta plaisa starp līdzšinējo, veiksmīgo mūzikas nozares attīstību un nākotnes perspektīvām," teikts "Latvijas Mūzikas attīstības biedrības" / "Latvijas Mūzikas eksports" paziņojumā.
Divu minūšu garo klusumu, jo tieši tā skan jaunais veikums, pavada video, kurā redzami Latvijas mūziķi klusējot. Aiz katra no viņiem paliek neredzamā industrijas daļa, kas veido mūzikas nozares ekosistēmu un nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības daļu - koncertvietas, tehniskā nodrošinājuma kompānijas, gaismotāji, skaņotāji, pasākumu producenti un vēl daudzi citi, kuru darbs šobrīd ir apstājies. Daudzi, kuru izdzīvošana un tālākā eksistēšana ir uz riska sliekšņa.
Video var arī izlasīt mūziķu vēstījumu:
mēs esam tas, ko dungo tu
kam dzīvo līdzi
ko uzliec tad, kad skumji
vai, kad līksmi
kas palīdz, strādājot
un neļauj aizmigt, braucot mājās
mēs esam tie, kas vieno svētkos
un sajūtās
un diezgan bieži
uz mūsu fona runas saka politiķi
bet viņu darbi šobrīd klusē
nav klusums radio un TV
nav klusums lielveikalos
bet neskan atbilde
kā turpināties mūzikai
jo stīgas maksā naudu
bet nopelnīt mums neļauj
ar atrunām un druskām ir par maz
mēs nepārtiksim viens no otra
bet pieprasīsim īstu atbalstu
un idejas, kā strādāt
jo esam pelnījuši to
par īstiem nodokļiem un īstu darbu
dziedātāji izdevēji ģitāristi komponisti apskaņotāji dīdžeji gaismotāji rīkotāji bundzinieki
instrumentu pārdevēji menedžeri pianisti orķestranti producenti diriģenti
ir nolikti uz pārāk ilgas pauzes.
pacel savu balsi
pieprasi
Iniciatīvas virzītājs ir biedrība "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība" / "Latvijas Mūzikas eksports", kas apvieno Latvijas mūziķus un veic darbības Latvijas mūzikas industrijas attīstībai jau astoņu gadu garumā. Biedrība aprīļa beigās nosūtīja vēstuli valdībai, kurā tika izklāstīta situācijas nopietnība un sniegti konkrēti priekšlikumi, kas palīdzētu neakadēmiskās mūzikas nozarei pārvarēt COVID-19 izraisīto krīzi, taču līdz šim brīdim no Valdības puses nav sekojusi nekāda atbildes reakcija. Biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke pauž bažas: "Bez tūlītējas rīcības, iespējams, mēs nespēsim atgūties vēl daudzus gadus. Latvija zaudēs daudz izcilu mūziķu, nebūs daudzveidības pārstāvētajos muzikālajos žanros un sniegumos. Jaunuzceltās koncertzāles stāvēs tukšas un darbu zaudēs liels skaits kultūras un izklaides industrijas darbinieku. Mūzikas nozares pārstāvji nav kāda mītiska parādība, tā ir tautsaimniecības nozare, kas nodrošina darba vietas, maksā nodokļus, dod pienesumu valsts ekonomikai, veido mūsu nacionālo identitāti un nes Latvijas vārdu pasaulē."
"Pulcēšanās ierobežojumi un publisko pasākumu aizliegumi, kas ļauj ierobežot pandēmijas izplatīšanos, ir apturējuši arī neakadēmiskās mūzikas nozares asinsriti. Bez tūlītējas rīcības šīs krīzes negatīvās sekas skars daudz vairāk nekā mūsu valsts ekonomiku. Mēs, iespējams, nespēsim atgūties no šī "kultūras šoka" vēl daudzus gadus, zaudējot Latvijas un Eiropas kultūras izjūtas bagātību un daudzveidību," ir daļa no vēstules, ko parakstījuši 397 Latvijas mūziķi un tā adresēta Latvijas Republikas valdībai, lūdzot rast finansējumu un atbalsta instrumentus, lai novērstu mūzikas nozares sabrukumu.
