28. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1984. gadā Raimonds Gabrāns - basketbolists.

1983. gadā Kaspars Majors - trombonists.

1964. gadā Viesturs Vārdaunis - mežradznieks.

1959. gadā Dainis Kūla - olimpiskais čempions šķēpmešanā.

1959. gadā Ēriks Škapars - politiķis.

1957. gadā Juris Kalnciems - pianists.

1953. gadā Māra Dankbāre - zvērināta advokāte.

1944. gadā Ojārs Bušs - Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktora vietnieks.

1938. gadā Ivars Silārs - bijušais Latvijas vēstnieks Izraēlā.

1931. gadā Jānis Volkolākovs - Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, profesors.

1923. gadā Vera Singajevska - aktrise (mirusi 2014. gadā).

1912. gadā Jānis Ikaunieks - astronoms (miris 1969. gadā).

1896. gadā Romans Suta - latviešu mākslinieks (gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs, keramiķis, interjerists, arī mākslas kritiķis un pedagogs). Sarakstījis pirmo ārzemēs izdoto grāmatu par latviešu mākslu. (miris 1944.gadā.)

Jubilāri pasaulē

1981. gadā Džesika Alba - amerikāņu aktrise.

1980. gadā Džošs Hovards - amerikāņu basketbolists.

1974. gadā Penelope Krusa - spāņu aktrise.

1973. gadā Horhe Garsija - amerikāņu aktieris.

1971. gadā Bridžeta Moinehena - amerikāņu aktrise.

1970. gadā Diego Simeone - argentīniešu futbolists, tagad treneris.

1970. gadā Niklass Lidstrēms - zviedru hokejists, viens no visu laiku izcilākajiem hokeja aizsargiem, četru Stenlija kausu ieguvējs.

1968. gadā Hovards Pols Donalds - britu mūziķis ("Take That").

1960. gadā Valters Dzenga - itāliešu futbolists, tagad treneris, viens no visu laiku labākajiem futbola vārtsargiem.

1953. gadā Kima Gordone - amerikāņu mūziķe ("Sonic Youth").

1952. gadā Mērija Makdonela - amerikāņu aktrise.

1950. gadā Džejs Leno - amerikāņu komiķis un TV šova vadītājs.

1948. gadā Terijs Prečets - angļu rakstnieks (miris 2015.gadā).

1941. gadā Berijs Šārpless - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1941. gadā Anna-Mārgreta - Zviedrijā dzimusi amerikāņu aktrise un dziedātāja.

1937. gadā Sadams Huseins - bijušais Irākas prezidents (miris 2006.gadā).

1926. gadā Hārpera Lī - amerikāņu rakstniece.

1924. gadā Donats Baņonis - lietuviešu aktieris.

1924. gadā Kennets Kaunda - bijušais Zambijas prezidents.

1916. gadā Ferručo Lamborgīni - itāļu autoražotājs (miris 1993.gadā).

1908. gadā Oskars Šindlers - austriešu uzņēmējs, kurš Otrā pasaules kara laikā izglāba vairāk nekā 1000 ebreju (miris 1974.gadā).

1906. gadā Kurts Gēdels - austriešu matemātiķis un filozofs (miris 1978.gadā).

1900. gadā Heinrihs Millers - nacistiskās Vācijas politiskās policijas "Gestapo" priekšnieks (pazudis bez vēsts 1945.gadā).

1889. gadā Antoniu di Oliveira Salazars - Portugāles diktators (miris 1970.gadā).

1868. gadā Georgijs Voronojs - ukraiņu matemātiķis (miris 1908.gadā).

1838. gadā Tobiass Mihaels Karels Asers - holandiešu jurists, Nobela prēmijas laureāts (miris 1913.gadā).

1758. gadā Džeims Monro - ASV 5.prezidents (miris 1831.gadā).

1442. gadā Edvards IV - Anglijas karalis (miris 1483.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā sākas pirmā Latvijas skolotāju mentoru konference.

2006. gadā oficiālā vizītē Latvijā viesojas Ukrainas prezidents Viktors Jušcenko ar kundzi.

2005. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar Francijas ārlietu ministru Mišelu Barnjē un Eiropas Komisijas viceprezidentu Franko Fratini piedalās konferencē Lillē, Francijā, cenšoties pārliecināt Francijas iedzīvotājus referendumā balsot pozitīvi par Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu.

2004. gadā bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, kura prasību atjaunot viņu amatā tiesa atzina par pamatotu, pieņem finanšu ministra Oskara Spurdziņa piedāvājumu ieņemt Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieka amatu. Pēc Sončika atlaišanas par VID ģenerāldirektoru konkursa ceļā kļuvušais Kārlis Ketners, vienojoties ar Spurdziņu, turpmāk strādā par FM Budžeta departamenta direktoru. Savukārt VID vadītāja amatam atkal tiek rīkots konkurss. 13.jūlijā Ministru kabinets VID ģenerāldirektora amatā apstiprina bijušo VID Akcīzes preču pārvaldes direktoru Dzintaru Jakānu.

2003. gadā Latviju oficiālā vizītē apmeklē Itālijas aizsardzības ministrs Antonio Martino.

2001. gadā Staicelē tiek parakstīta starptautiska vienošanās par Eiropas Stārķu pilsētu organizācijas (ESPO) dibināšanu. Vienošanās paredz, ka ESPO ir starptautiska organizācija, kas apvieno Eiropas pilsētas, kuru ģerboņos ir stārķis.

2000. gadā veselības nedēļas laikā Rīgā, VEF Kultūras pilī, notiek Eiropā pirmais Jaunatnes veselības kongress.

1999. gadā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mediķu vienība vienlaikus ar Lietuvas mediķu vienību ar NATO spēku transporta lidmašīnu no Rīgas dodas uz Albāniju, lai piedalītos NATO vadītajā humānajā misijā Kosovas albāņu bēgļu nometnēs.

1998. gadā tiek nolaupīti trīs uzņēmuma "Latvijas tilti" darbinieki, kas veic tilta remontdarbus Jandaru ciematā, Ingušijā.

1998. gadā satiksmes ministrs Vilis Krištopans un Šveices Konfederācijas Satiksmes pārvaldes direktors Makss Frīdlī paraksta nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu. Nolīgums paredz veidot juridisko bāzi reglamentētai pārvadājumu veikšanai ar autotransportu starp Latviju un Šveici.

1998. gadā Ministru kabinets apstiprina ANO Drošības padomes rezolūcijas "Pret Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas teroristiskajiem grupējumiem" izpildi Latvijas Republikā.

1995. gadā akadēmiķis Jānis Stradiņš atsakās no Triju Zvaigžņu ordeņa.

1995. gadā Saeima pieņem likumu par to bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības.

1995. gadā Latvijas Centrālais depozitārijs iegūst oficiālo vērtspapīru depozitārija statusu, uzvarot Finanšu ministrijas izsludinātajā depozitāriju konkursā.

1987. gadā nodibināts Latvijas Kultūras fonds.

1939. gadā Ausma Pormale (pseidonīms - Pārsla Romvalde) - dzejniece (mirusi 1979.gadā).

Notikumi pasaulē

2005. gadā Irākas parlaments apstiprina ministru kabinetu, izveidojot valstī pirmo demokrātiski ievēlēto valdību vairāk nekā 50 gadu laikā.

2002. gadā 85 gadu vecumā mirst lelles Bārbijas izgudrotāja Ruta Hendlere.

2002. gadā helikoptera avārijā iet bojā Krasnojarskas novada gubernators un atvaļinātais ģenerālis Aleksandrs Ļebeds, kurš spēlēja būtisku lomu 1991.gada puča izjaukšanā.

2001. gadā kosmosā ar Krievijas raķeti dodas pirmais kosmosa tūrists, amerikānis Deniss Tito, kurš par šo ceļojumu samaksāja 20 miljonus ASV dolāru.

1998. gadā britu pētnieks Deivids Hemplmens-Adamss sasniedz ģeogrāfisko Ziemeļpolu, kļūstot par pirmo cilvēku, kas sasniedzis Zemes magnētiskos un ģeogrāfiskos polus.

1996. gadā kāds garīgi nestabils vīrietis Tasmānijā sarīko asinspirti, nogalinot 35 cilvēkus un 37 smagi ievainojot.

1994. gadā bijušais CIP virsnieks Oldrihs Eimss un viņa sieva Rozārija atzīst savu vainu spiegošanā Maskavas labā. Eimsam tika piespriests mūža ieslodzījums.

1992. gadā Afganistānas valdība oficiāli nodod varu islāmistu kaujiniekiem, izbeidzot 14 gadus ilgo pilsoņu karu.

1989. gadā Argentīnā hiperinflācijas dēļ beidzas skaidrā nauda.

1980. gadā no amata atkāpjas ASV valsts sekretārs Sairuss Venss, kurš neatbalstīja neveiksmīgo misiju Irānā sagrābto amerikāņu ķīlnieku atbrīvošanai.

1977. gadā Vācijas pilsētā Štutgartē noslēdzas gandrīz divus gadus ilgais tiesas process pret teroristiskā grupējuma "Sarkanās armijas frakcija" (RAF) trim līderiem, kuri tiek atzīti par vainīgiem četros pantos par slepkavību un vairāk nekā 30 pantos par slepkavības mēģinājumu. Visiem trijiem tiek piespriests Vācijā vissmagākais iespējamais spriedums - mūža ieslodzījums.

1969. gadā Francijas prezidents Šarls de Golls atkāpjas no amata pēc tam, kad velētāji referendumā noraida būtiskas valdības reformas.

1965. gadā pēc Dominikanas Republikas valdības gāšanas apvērsumā valstī izsēžas ASV jūras kājnieki.

1952. gadā pēc sava lūguma no augstākā sabiedroto spēku komandiera Eiropā amata tiek atbrīvots Dvaits Eizenhauers, kura vietā stājas ģenerālis Metjū Ridžvejs.

1952. gadā Japāna atgūst savu suverenitāti un neatkarību, stājoties spēkā 1951.gadā Sanfrancisko parakstītajam miera līgumam.

1947. gadā Tūrs Heijerdāls kopā ar piecu cilvēku komandu uz plosta "Kon-Tiki" izkuģo no Peru, lai pierādītu, ka peruāņi varēja apmesties Polinēzijā.

1945. gadā partizāni nošauj pie Komo ezera sagūstīto bēguļojošo itāļu diktatoru Benito Musolīni, kurš pārģērbies par vācu karavīru, kopā ar savu mīļāko Klāru Petači mēģināja aizbēgt uz Austriju. Pēc nāvessoda izpildīšanas Musolīni, Petači un dažu viņa tuvāko līdzgaitnieku līķi tika nogādāti Milānā un Loreto laukumā publiski pakārti aiz kājām.

1944. gadā ASV spēku militāro mācību laikā, apgūstot izsēšanos Normandijā, amerikāņu karakuģiem pie Anglijas krastiem uzbrūk Vācijas torpēdu kuģi, nogalinot 750 amerikāņu karavīrus.

1936. gadā mirst Ēģiptes karalis Fauds I un viņa vietā amatā stājas viņa dēls Faruks I.

1932. gadā tiek paziņots par cilvēkiem paredzētas vakcīnas izstrādāšanu pret vīrushepatītu.

1920. gadā Azerbaidžāna tiek pievienota Padomju Savienībai.

1796. gadā Sardīnijas karalis Vitorio Amedeo III padodas Napoleonam Bonapartam, kurš gūst iespēju paplašināt Francijas teritoriju gar Vidusjūras krastu.

1792. gadā Francija iebrūk Austrijas Nīderlandē (mūsdienu Beļģijā), aizsākot Franču revolūcijas karu.

1192. gadā šiītu musulmaņu sektas hašašinu kaujinieki divas dienas pēc ievēlēšanas nogalina Jeruzalemes karali Konrādu I.