2. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1933. gadā Artūrs Balklavs - Grīnhofs - zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijas direktors, profesors, LU Astronomijas institūta direktors (miris 2005. gada 13. aprīlī).

1939. gadā Maija Einfelde - komponiste.

1952. gadā Indulis Emsis - bijušais 9.Saeimas priekšsēdētājs, bijušais Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdētājs, SIA "Eiroprojekts" konsultants.

1957. gadā Lidija Skreija - zvērināta advokāte.

1959. gadā Jānis Šipkēvics - AS "Radio SWH" vadītājs un līdzīpašnieks.

1960. gadā Aleksandrs Osipkovs - SIA "Magnat Group" valdes priekšsēdētājs.

1964. gadā Iveta Šulca - Latvijas vēstniece Ēģiptē.

1968. gadā Linda Kaņepe - zvērināta advokāte.

1969. gadā Uldis Bušs - "DnB NORD Markets" vadītājs.

Jubilāri pasaulē

1642. gadā Mehmeds IV - Osmaņu impērijas sultāns (miris 1693.gadā).

1822. gadā Rūdolfs Klausijs - vācu fiziķis, viens no termodinamikas zinātnes dibinātājiem (miris 1888.gadā).

1896. gadā Dziga Vertovs - krievu dokumentālā kino režisors, viens no dokumentālā kino pamatlicējiem un teorētiķiem (miris 1954.gadā).

1905. gadā Maikls Tipets - angļu komponists (miris 1998.gadā).

1920. gadā Aizeks Azimovs - Krievijā dzimis amerikāņu rakstnieks un bioķīmiķis (miris 1992.gadā).

1961. gadā Tods Heinss - amerikāņu kinorežisors.

1964. gadā Pernels Vitekers - amerikāņu bokseris.

1967. gadā Tija Karere - amerikāņu aktrise.

1968. gadā Kuba Gudings juniors - amerikāņu aktieris.

1969. gadā Tomijs Morisons - amerikāņu bokseris (miris 2013. gadā).

1969. gadā Roberts Švehla - slovāku hokejists.

1969. gadā Kristija Tērlingtona - amerikāņu modele.

1976. gadā Danilo di Luka - itāļu riteņbraucējs.

1978. gadā Kjartans Sveinsons - īslandiešu taustiņinstrumentālists ("Sigur Ros")

1981. gadā Maksi Rodrigess - argentīniešu futbolists.

1981. gadā Kērks Hinričs - amerikāņu basketbolists.

1983. gadā Keita Bosvorta - amerikāņu aktrise.

Notikumi Latvijā

1919. gadā Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste un viņa biedrs Gustavs Zemgals ar angļu kara kuģi "Princess Margaret" Latvijas interešu aizstāvēšanai dodas uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu.

1942. gadā Otrā pasaules kara laikā Audriņu ciematā vāciešu karavīri izlaupīja un nodedzināja 42 mājas un saimniecības ēkas, 215 iedzīvotājus, ieskaitot bērnus un sirmgalvjus, arestēja un nošāva pie Ančupāna kalniem, bet 4.janvārī Rēzeknes tirgus laukumā publiski nošāva 30 ciemata vīriešus. Pēc kara gados Audriņu ciemats uzbūvēts no jauna.

1991. gadā bruņoti OMON kaujinieki ieņem Preses namu. Tipogrāfijas un redakciju darbiniekiem atņem dienesta apliecības, viņus un darba telpas pārmeklē.

1999. gadā Latvijā bija jāsāk darboties īrestiesām, taču nepietiekamā finansējuma dēļ tās tiek izveidotas tikai dažās pilsētās. Lai regulētu radušos situāciju, Saeima pieņēma normatīvos aktus, kas apturēja likuma "Par īrestiesām" darbību.

1999. gadā akciju sabiedrība "Latvijas Unibanka" sāk veikt norēķinus jaunajā Eiropas kopējā valūtā - eiro.

2003. gadā darbu sāk Latvijas Komercbanku asociācijas ombuds jeb tiesībsargs, kuram iedzīvotāji var iesniegt sūdzības par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem.

2003. gadā Ministru prezidents Einars Repše pēc kultūras ministres Ingunas Rībenas ieteikuma Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra amatā ieceļ Edgaru Jaunupu. Septembrī viņš iesniedza premjeram atlūgumu un tika atbrīvots no šā amata.

2007. gadā Latvijas Tiesu interneta portālā sāk publicēt administratīvo tiesu spriedumus.

Notikumi pasaulē

533. gadā kardināls Merkurijs kļūst par Romas katoļu pāvestu Jāni II. Viņš ir pirmais kardināls, kas pēc kļūšanas par pāvestu pieņem jaunu vārdu.

1492. gadā spāņu konkistadori ieņem pēdējo mauru cietoksni - Granadu.

1757. gadā Lielbritānijas spēki sagrābj Indijas pilsētu Kalkutu.

1793. gadā Krievija un Prūsija sadala savā starpā Poliju.

1833. gadā Lielbritānija sagrābj savā kontrolē Folklenda salas Atlantijas okeāna dienvidos.

1915. gadā Krievijas spēki Pirmajā pasaules karā pēc piecas dienas ilgas kaujas Sarikamā smagi sakauj Ahmeta Pašas vadītos turkus, kas zaudēja 77 000 vīru no sava 95 000 lielā karaspēka.

1929. gadā Kanāda un ASV vienojas par plānu Niagāras ūdenskrituma aizsardzībai.

1942. gadā Japānas spēki Otrā pasaules kara laikā sagrābj Manilu.

1946. gadā, nespējot pēc Otrā pasaules kara atjaunot savu varu valstī, no varas atsakās Albānijas karalis Zogs, gan saglabājot savas tiesības uz troni.

1955. gadā atentātā tiek nogalināts Panamas prezidents Hosē Antonio Remons.

1959. gadā padomju Savienība palaiž pirmo lidaparātu uz Mēnesi. Bezpilota lidaparāts "Luna 1" nolidoja gar Mēnesi 7400 kilometru attālumā.

1971. gadā futbola spēles laikā Glāzgovā sabrūkot stadiona tribīnēm iet bojā 66 skatītāji.

1979. gadā angļu mūziķis Sids Višess stājas tiesas priekšā sakarā ar apsūdzībām savas draudzenes Nensijas Spangenas slepkavībā. Tiesas process tā arī nebeidzās, jo 2.februārī Višess tika atrasts miris no narkotiku pārdozēšanas. Viņš bija 21 gadu vecs.

1991. gadā PSRS iekšlietu ministrijas karaspēks ieņem Lietuvas kompartijas Centrālās komitejas ēku un Viļņas preses namu.

1995. gadā zinātnieki ar Havaju salās bāzētā Keka teleskopa palīdzību atklāj vistālāko pamanīto galaktiku. Tā atrodas aptuveni 15 miljardu gaismas gadu attālumā un tai dots nosaukums "8C 1435+63 ".

1998. gadā Krievijā apgrozībā nonāk jauni rubļi, lai cīnītos pret inflāciju un veicinātu uzticību nacionālajai valūtai.

2001. gadā pirmie Taivānas kuģi pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma piestāj ostā kontinentālās Ķīnas Fudzjaņas provincē.

2004. gadā ASV kosmosa zonde "Stardust" pēc vairāku dienu lidojuma komētas "Wild 2" astē uzņem komētas attēlus un savāc kosmisko putekļu paraugus.

2006. gadā savā pirmajā dienā ANO ģenerālsekretāra amatā korejietis Bans Gimuns atsakās no tradicionālās Apvienoto Nāciju opozīcijas pret nāvessoda piemērošanu, paziņojot, ka katra valsts var pieņemt savu lēmumu.

2006. gadā iebrūkot slidotavas jumtam Vācijas Alpu kūrortpilsētā Reihenhallā iet bojā 15 cilvēki.

2009. gadā 115 gadu vecumā nomirst uz to brīdi pasaulē vecākā persona - portugāliete Marija di Žezuša.

2016. gadā Saūda Arābijā ar nāvi soda pazīstamo šiītu garīdznieku un aktīvistu šeihu Nimru an Nimru. Saūda Arābija pat to izpelnās plašu starptautisko nosodījumu, bet vissmagāk cieš tās attiecības ar Irānu.