6. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1976. gadā Agita Cerusa-Arista - flautiste.

1952. gadā Velta Holcmane - arhitekte.

1951. gadā Gunta Veismane - bijusī Latvijas Valsts kancelejas direktore.

1951. gadā Aldis Kārkliņš - Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta direktors, profesors.

1950. gadā Juris Celmiņš - izglītības un politiskais darbinieks, vēsturnieks.

1950. gadā Rita Šmagre-Žīgure - mākslas zinātniece.

1950. gadā Nikolajs Stepanovs - bijušais Gulbenes novada domes priekšsēdētājs.

1937. gadā Skaidrīte Cihovska - keramiķe.

Jubilāri pasaulē

1985. gadā Kriss Hamfrīzss - amerikāņu basketbolists.

1984. gadā Pireta Jervisa - igauņu dziedātāja ("Vanilla Ninja").

1964. gadā Andrejs Zvjagincevs - krievu režisors, Kannu kinofestivāla triju balvu ieguvējs, Cēzara balvas ieguvējs.

1962. gadā Aksls Rouzs - amerikāņu mūziķis ("Guns N' Roses").

1952. gadā Rikardo Lavolpe - argentīniešu futbola treneris.

1950. gadā Natālija Kola - amerikāņu dziedātāja, deviņu "Grammy" balvu laureāte (mirusi 2015. gadā).

1949. gadā Džims Šeridans - īru kinorežisors.

1945. gadā Bobs Mārlijs - jamaikiešu mūziķis (miris 1981. gadā).

1932. gadā Kamilo Sjienfuegoss - kubiešu revolucionārs (miris 1959. gadā).

1932. gadā Fransuā Trifo - franču kinorežisors (miris 1984. gadā).

1931. gadā Rips Torns - amerikāņu aktieris (miris 2019. gadā).

1929. gadā Kolins Mērdoks - jaunzēlandiešu farmaceits, vienreizējās šļirces izgudrotājs (miris 2008. gadā).

1917. gadā Ža Ža Gabora - ungāru izcelsmes amerikāņu aktrise (mirusi 2016.gadā).

1912. gadā Eva Brauna - Ādolfa Hitlera mīļākā (mirusi 1945. gadā).

1911. gadā Ronalds Reigans - ASV 40.prezidents (miris 2004.gadā).

1905. gadā Vladislavs Gomulka - Polijas komunistiskais līderis (miris 1982. gadā).

1895. gadā Mazulis Rūts - amerikāņu beisbolists (miris 1948. gadā).

1732. gadā Čārlzs Lī - Amerikas revolūcijas līderis (miris 1782. gadā).

1665. gadā Anglijas karaliene Anna (mirusi 1714. gadā).

1664. gadā Mustafs II - Osmaņu impērijas sultāns (miris 1703. gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Aizsardzības ministrijā notiek pulkvežleitnanta Andra Jākobsona inaugurācijas ceremonija sakarā ar viņa iecelšanu par Latvijas 1.ranga aizsardzības atašeju Gruzijā, Azerbaidžānā un Turcijā.

2007. gadā Valmierā notiek pirmā Ministru kabineta izbraukuma sēde.

2006. gadā Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" sadarbībā ar "Microsoft Latvia" atklāj datorklasi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

2005. gadā "Lielā folkloras gada balva 2004" nominācijā Dižā balva tiek pasniegta folkloras draugu kopas "Skandinieki" vadītājam Dainim Staltam. Kopumā pasniedz 26 "Lielās folkloras gada balvas 2004" 11 nominācijās.

2004. gadā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas regulatoru pārstāvji Rīgā notiekošajā Baltijas valstu Elektronisko komunikāciju un pasta regulatoru sanāksmē vienojas turpmāk sadarboties labvēlīgas ekonomiskās vides veicināšanai un elektronisko komunikāciju un pasta sektora attīstībai savās valstīs.

2004. gadā Saeimas Ārlietu komisijas ārkārtas sēdē no amata tiek atcelta komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un viņas vietā ievēlēts Tautas partijas pārstāvis Rihards Pīks. Šo sēdi bija aicinājis sasaukt vairākums komisijas deputātu, tāpēc Vaiderei kā komisijas vadītājai tas bija jāizdara 48 stundu laikā. Tomēr Vaidere komisijas sēdi nesasauca, tāpēc to izdarīja Saeimas sekretārs Jānis Reirs. Par komisijas vadītāja nomaiņu balsoja visi septiņi atnākušie deputāti.

2004. gadā 26 kartupeļu audzētāji vienojas par kopīgu darbību, apvienojoties lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā, kas nosaukta kartupeļu šķirnes "Agrija" vārdā. Par kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāju tiek ievēlēts SIA "Aloja Agro" izpilddirektors Vilnis Strazds.

2003. gadā uzņēmumi, kuri darbojas atjaunojamo bioloģisko enerģētisko resursu ražošanas nozarē, nodibina Latvijas bioenerģijas asociāciju "Latbio". Par asociācijas valdes priekšsēdētāju tiek ievēlēts bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vladimirs Makarovs.

2003. gadā par godu augstākās lauksaimniecības izglītības Latvijā 140 gadu jubilejai Latvijas Lauksaimniecības universitātē notiek konference "Lauksaimniecības zinātne praksei".

2003. gadā Saeima pieņem lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militāro mediķu vienību piedalīšanos operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes kontingenta sastāvā.

2002. gadā Latviju oficiālā vizītē apmeklē Ukrainas ārlietu ministrs Anatolijs Zlenko.

2002. gadā Latvijas vēstniecība Viļņā iesniedz Lietuvas Ārlietu ministrijai notu, paužot bažas par nepārtrauktajiem uzbrukumiem Latvijas kravas automašīnām uz Lietuvas ceļiem.

2001. gadā tiek nodibināta sabiedriskā organizācija "Hokeja halles atbalsta fonds". Jaunā sabiedriskā organizācija nodarbojas ar līdzekļu piesaisti jaunas ledus halles būvniecībai Rīgā. Atbalsta fonda galvenais uzdevums ir popularizēt jaunās ledus halles projektu un piesaistīt tam finanses.

2001. gadā pirmo reizi kopš 1995.gada tiesu reformas Latvijā Augstākā tiesa dodas izbraukuma sēdē uz Liepāju, lai izskatītu genocīdā apsūdzētā Jevgeņija Savenko apelācijas sūdzību.

2001. gadā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Zemnieku savienība paraksta vienošanos par sadarbību izglītības un zinātnes attīstības un strādājošo sociālo jautājumu risināšanā.

2001. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedz akreditācijas vēstuli Latvijas vēstniekam Turcijā Ivaram Punduram.

1999. gadā 70 Baltijas bataljona karavīri dodas uz Dāniju, lai piedalītos pirmsmisijas mācībās.

1997. gadā stājas spēkā nolīgums "Par attiecībām zivsaimniecībā starp Latvijas Republiku un Eiropas Savienību", kas parafēts 1996.gada aprīlī un parakstīts 1996.gada decembrī Briselē.

1997. gadā Tallinā notiek Baltijas Ministru padomes tikšanās, kuras laikā Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle, Lietuvas premjerministrs Ģedimins Vagnoris un Igaunijas valdības vadītājs Tīts Vehi paraksta rezolūcijas, kas paredz uzlabot transporta tranzīta iespējas caur Baltijas valstīm un attīstīt sadarbību vienota informācijas tīkla izveidē.

1997. gadā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā noslēdzas pirmā Latvijas nacionālā izstāde "Latvija '97".

1996. gadā "Banka Baltija" izmaksā pirmās noguldījumu kompensācijas 120 personām. Kopumā kompensācijās tiek izmaksāti aptuveni Ls 12 000. Pēc kompensācijām filiālē Rīgā, Kurbada ielā 20, ierodas liels skaits cilvēku, kas rada pūli un arī nekārtības.

1966. gadā mirst rakstnieks Vilis Lācis (dzimis 1904. gadā).

1879. gadā mirst dzejnieks Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (dzimis 1850. gadā).

Notikumi pasaulē

2016. gadā zemestrīcē Taivānā iet bojā 117 cilvēki. Lielākā daļa no upuriem zaudē dzīvību, Tainaņas pilsētā sagrūstot 1989.gadā uzceltam 17 stāvus augstam dzīvokļu kompleksam.

2004. gadā čečenu pašnāvnieku sarīkotā uzbrukumā Maskavas metro tiek nogalināti 40 cilvēki un vēl vairāk nekā 100 ievainoti.

2001. gadā pirmais Ķīnas kuģis dodas tiešā un likumīgā ceļā uz Taivānas ostu pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma.

2001. gadā no rokgrupas "Eagles" tiek atlaists ģitārists Dons Felders.

2000. gadā par Somijas prezidenti tiek ievēlēta Tarja Halonena, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā.

1998. gadā Vašingtonas Nacionālā lidosta tiek pārdēvēta par Ronalda Reigana nacionālo lidostu.

1997. gadā Ekvadoras Kongress atceļ no amata prezidentu Abdalu Bukaramu viņa garīgo spēju zuduma dēļ.

1996. gadā Atlantijas okeānā pie Dominikanas Republikas krastiem avarē aviokompānijas "Birgen Air" lidmašīna "Boeing 757", bojā ejot visiem 189 pasažieriem un apkalpes locekļiem.

1992. gadā Ziemeļvalstu pamatiedzīvotāji sāmi pirmo reizi svin sāmu nacionālo dienu.

1971. gadā amerikāņu astronauts Alans Šepards no Mēness aizsit kosmosā golfa bumbiņu.

1958. gadā Minhenes lidostā trešā pacelšanās mēģinājuma laikā uz apledojušā skrejceļa izslīd un lidostas žogā ietriecas pasažieru lidmašīna ar futbola komandu "Manchester United", tās atbalstītājiem un žurnālistiem. No 43 lidmašīnas pasažieriem avārijā bojā gāja 23 cilvēki, ieskaitot astoņus futbola komandas locekļus.

1952. gadā mirst Lielbritānijas karalis Džordžs VI. Viņa vietā Lielbritānijas tronī kāpj viņa meita Elizabete II.

1922. gadā noslēdzas Vašingtonas konference, kurā ASV, Francija, Japāna, Itālija un Lielbritānija vienojas ierobežot indīgo gāzu un zemūdeņu izmantošanu karadarbībā.

1900. gadā Nīderlandes Senātam ratificējot 1899.gada miera konference dekrētu tiek radīta Hāgas starptautiskā arbitrāžas tiesa.

1840. gadā britu karaļnama pārstāvis un Jaunzēlandes maori paraksta Vaitangi miera līgumu, kas iezīmē Jaunzēlandes nodibināšanu.

1778. gadā ASV un Francija Parīzē paraksta līgumu par draudzību, sadarbību un tirdzniecību, Francijai oficiāli atzīstot jauno Ziemeļamerikas valsti.

1685. gadā pēc Anglijas, Īrijas un skotu karaļa Čārlza II nāves troni manto viņa brālis Džeims II.