Horens Stalbe 48 gadu vecumā pirmoreiz nokļūst Armēnijā, apciemo tēva kapu un satiek māsu

Tas, ka viņa dzīslās rit armēņu asinis, Horenam nav bijis noslēpums kopš bērnības. Ka pienācis īstais brīdis tēvzemi apmeklēt, mūziķis sapratis, saņemot TV3 raidījuma "Zvaigznes ceļo" uzaicinājumu. „Producente Ingrīda Bondare, kad piedāvāja pievienoties, nekā par mani nezināja,” pasmaida Horens, kas Armēnijā gan saticis savu māsu un citus Horenus, gan apmeklējis tēva kapu.

Mantojis tēva vārdu

Šķiet, tādu interviju, kurās Horens stāstītu par savu bērnību un tēva lomu tajā, nemaz īsti nav. Kā savu vienīgo bērnu viņu izaudzinājusi mamma, un tikai no nostāstiem zinājis, ka tēvs ir kāds slavens mākslinieks Armēnijā.

„Viņu draudzība ilga desmit gadu, un tikai tad es piedzimu,” iesāk Horens, kurš mantojis arī tēva vārdu. „Tēvs manā dzīvē bijis tāds kā elks, tēls, jo reāli nekad neesmu viņu saticis, bet ļoti daudz par viņu zinājis. Mamma kopš bērnības daudz par tēvu stāstīja, un tikai to pozitīvo – cik viņš ir labs, burvīgs, talantīgs –, tādējādi nododot man tālāk to mīlestību, kas viņai bija. Varbūt tādā ziņā man ļoti paveicies, jo tie, kas dzīvojuši un uzauguši kopā ar tēvu, uzzinājuši gan viņa labās, gan sliktās īpašības,” atklāj mūziķis, savam bērnības stāstam arī vēlēdamies likt punktu.

Jautājumam, kāpēc nav iznācis satikties, Horens pretī liek tā brīža dzīvi padomju valstī un ģimenes nostāju. Tēvam – zināmam aktierim un režisoram – Armēnijā jau bijusi izveidota ģimene. „Kontaktu ar tēvu uzturēja tikai mamma. Pēdējo reizi viņi pa telefonu runāja, šķiet, kādā 1989. gadā. Pats nebiju drošs, vai mentāli esmu gatavs satikt tēvu. Vienmēr, kad jāsper atbildīgs solis, ir vēl kādi cilvēki, kas tajā iesaistīti. Un ja nu mana rīcība arī uz viņiem atstāj kādu iespaidu... Tāpēc gaidīju 48 gadus, kas ir, kā Dalailama teiktu, dzirkstele mūžības okeānā.”

No kopējiem paziņām pirms gadiem 15 saņēmuši vēsti par Horena tēva nāvi. „Jā, varbūt kā pusaudzis biju par tādu dzīvi bēdīgs, aizvainots, ievainots... kā jebkurš cilvēks jutos. Taču, no otras puses... katram ir savs dzīves ceļš. Tagad, piedaloties Žaklīnas boksa šovā "Izklaides televīzijā", esmu sapratis, kas vieno pasaules izcilākos bokserus Maiku Taisonu, Muhamedu Ali un tā tālāk. Zini, kas? Viņi visi ir izauguši bez tēva.”

Iemāca būt lepnam

Visam dzīvē soli pa solim pienāks savs laiks, arī ceļojumam uz Armēniju – bijis pārliecināts Horens. „Cilvēki bieži mēdz jautāt – kā tas var būt, ka spēlēju regeju, bet nekad neesmu bijis Jamaikā. Es vienmēr atbildu, ka uz Jamaiku braukšu, kad būšu gatavs īpašai misijai, svētceļojumam. Un tas brīdis pienāks. Tāpat ar Armēniju. Ja tā saliekas, ka zvana un piedāvā braukt, saproti, ka ir pienācis īstais brīdis. Armēņu draugi Latvijā teica: tev obligāti ir jābrauc, lai saprastu, kāpēc tu esi tāds, kāds esi.”

Pirmais cilvēks, kas Horenu – pasaules pilsoni bez tautības atzīmes pasē – savulaik iedvesmojis atzīties par savām armēņu saknēm, bijusi režisore Māra Ķimele. „Kad stājos konservatorijā – aktieros, viņa mani ātri atšifrēja, jo bija kādreiz strādājusi kopā ar manu tēvu. Viņa man prasīja: „Tātad tevi sauc Horens?” – „Jā.” Un uzreiz pa taisno jautāja: „Tavs tēvs ir armēnis?” Un tad viņa – pirmais cilvēks pasaulē! – teica: „Par to nav jākautrējas, ar to ir jālepojas!”” atceras mūziķis.

Pārsteidz māsu nesagatavotu

Lai arī, ierodoties Armēnijā, Horens nav vēlējies afišēt savu saistību ar šo zemi, raidījuma radošā komanda nevarēja nepamanīt, cik nozīmīga viņam tā ir. „Kad rīta agrumā, braucot no lidostas, ausīs saule, Horens izmantos mašīnas apstāšanos, lēks laukā un cieši piekļausies armēņu zemei,” vēsta anotācija "Zvaigznes ceļo" sērijai, ko TV3 redzēsim 7. februārī. „Ļoti gaidīju to mirkli, kad varēšu nostāties uz Armēnijas zemes, kas bijis mans sapnis. Tāpēc paldies filmēšanas grupai un Ingrīdai, kas pat nenojauta, kādu lomu manā dzīvē spēlē šis brauciens. Viss bija labāk, nekā varēju iedomāties!” turpina Horens.

Baudot Armēnijas dabu, atpūtas iespējas un cilvēku viesmīlību, ko plaši izrādīs raidījums, Horens īstenoja arī savu plānu satikt radiniekus un aiziet pie tēva kapa.

„Tā bija patīkama satikšanās. Goda konsuls Armēnijā, uzzinot, kas bijis mans tēvs, palīdzēja noorganizēt tikšanos ar māsas un brāļa (brālis jau diemžēl miris) dēliem, kas pierunāja arī satikties ar māsu,” stāsta Horens, kurš, kā izrādās, ir onkulis vēl diviem Horeniem. Māsa par Horena Stalbes esamību neesot neko zinājusi, līdz ar to tikšanās izvērtusies īpaši emocionāla un pārsteiguma pilna. „Nenožēloju ne brīdi, ka gaidīju šos ilgos gadus,” piebilst, Horens, kurš zina teikt, ka arī Losandželosā, kurā ir lielākā armēņu diaspora pasaulē, viņam ir vēl viens brālis, kuru droši vien kādreiz satiks.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet šīs nedēļas žurnālā "Kas Jauns"!