Saimniekšova Ilmārs apprecējis izvēlēto līgaviņu Beāti
Par precētu vīru kļuvis TV raidījumā "Saimnieks meklē sievu" šosezon iepazītais Ilmārs - viņš mijis gredzenu ar šovā izvēlēto līgaviņu Beāti.
Ilmārs Brīvnieks sociālās saziņas tīklā "Facebook" ievietojis foto no kāzu dienas, bet viņa mīļotā Beāte Moļņika tagad pieņēmusi vīra uzvārdu.
Viss mainījies par 180 grādiem
Kā novēroja šova skatītāji, Ilmārs bijis ne tikai iekārojamākais, bet arī cimperlīgākais šova saimnieks – gan licis meitenes uz svariem un trenkājis pa treniņiem, neslēpjot, ka izredzētajai jābūt teju ar modeles augumu, jo viņam „patīk kauli, bet gaļu var nopirkt tirgū”, gan pieprasījis pedantismu. No absolūta Narcisa Ilmāru, skatītājuprāt, glāba tikai divas labas „būšanas” – tas, ka viņš ir ar bērnu un pieņemtu sievieti ar bērnu un ka nav aizbēdzis no laukiem, bet gan tur attīstījis veiksmīgu biznesu. Beātei izteiktos komplimentus daudzi neuztvēra nopietni, domājot, ka tā visa tāda šova spēlīte vien ir. Tāpēc liels bija pārsteigums, ka tieši Ilmārs izrādījās tas, kas šovu noslēdza ar saderināšanās gredzenu, bildinājumu un saņemtu jāvārdu.
Pirms kāda laika sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" Ilmārs apstiprinājis, ka pēc šova filmēšanas abu attiecības gājušas tikai uz labo pusi. Oktobra pēdējā dienā Beāte pārcēlusies pie mīļotā uz Aloju ar visu iedzīvi. Ņemot vērā, ka saimnieka līgava nāk no Kuldīgas, kur bija ne tikai darba un dzīvesvietas saistības, bet arī dēliņš nupat sācis iet pirmajā klasē, pārvākšanās bijis rūpīgi apsvērts lēmums. „Mainījies ir viss par 180 grādiem! Nu manās mājās vairs nav tā klusuma, kas bija, – vairāk skan bērnu smiekli un otra pusīte blakus. Dzīve ar diviem bērniem ir vēl interesantāka,” par ģimeni priecājas Ilmārs. Viņa un Beātes bērni, kuriem ir divu gadu starpība, nu mācās vienā skolā, un, kad tajā parādās Ilmārs, mazākie mēdz ķerties ap kāju un saukt, ka „saimnieks meklē sievu” atnācis.
Beāte atradusi darbu Alojā, bet tā neesot Ilmāra saimniecība. „Viņa ir gudra un izglītota meitene, lai izpaužas, kādā jomā vēlas. Ko nu lopkopībā, kur dubļi un sūdi līdz ausīm...” pasmaida Ilmārs. Jāpiebilst, ka alojieša rūpals ir gaļas liellopu audzēšana un pārdošana izsolē. Viņš pats ir arī tas, kas lopus kopj un baro.
„Esmu universāls. No rīta – mēslos un gumijniekos, bet vakarā – uzvalkā. Kāda problēma? Nav jau vairs padomju laiki, aug jauni lauksaimnieki, pazīstu daudzus, kas dzīvo labāk nekā pilsētnieki.”
No pirmā acuskata
Šova noslēgumā pāris devās uz Gruziju, lai viens otru tuvāk iepazītu. „Bet tas neko nemainīja, jo to, ka gribētu būt kopā ar Beāti, zināju jau kopš pirmās dienas, kad Dikļu pilī satikāmies,” stāsta Ilmārs, atklājot, ka viņa pirmā saruna ar Beāti bijusi par to, lai saimnieks sūta viņu mājās. „Beātei bija milzīgs satraukums. Kad viņu apķēru, samīļoju un teicu, lai neiet mājās, mani pēkšņi pārņēma foršas un neierastas izjūtas. Tāpēc grūtākais uzdevums kopš šova sākuma bija darīt tā, lai skatītāji nepamana, ka savu izvēli jau esmu izdarījis,” neslēpj Ilmārs, būdams pateicīgs Beātes draudzenēm, kas meiteni projektam pieteikušas.
Ilmārs bilst, ka attiecību jautājumu uztver nopietni, tāpēc nevēlas nevienam neko pierādīt un detalizēti apkārt stāstīt. Vien norāda, ka Beāti nav izvēlējies kā „pagaidu variantu”. „Sabiedrībā populāri ir divi attiecību modeļi. Viens – dzīvo kopā, kasās visu mūžu un neiet prom, jo gaida to īsto; otrs – grib iet prom, bet nav, kur iet, un tā visu mūžu nosēž pie pagaidu varianta. Tāda ir tā mūsu attiecību politika Latvijā. To ne es esmu izdomājis, bet pa šiem pieciem sešiem gadiem, cik esmu bijis brīvs, atklausījies no aizņemtajiem pāriem. Šausmu stāsti!”
Bija vajadzīga reklāma
Ilmārs šovam pieteicies pats. „Katru gadu draugi teica, ka jāiet uz to šovu, nu tā diena pienāca – apnika vienam dzīvot, mēģināju ko dzīvē pamainīt.” Vaicāts, kas sešus gadus traucējis izskatīgam un nodrošinātam vīrietim atrast otro pusīti, saimnieks uzjautrina: „Nāca smiekli, kā internetā komentētāji šova laikā izteica savus minējumus, kāpēc esmu viens.
Viens saka – varbūt viņš ir gejs, otrs – ka „mazs krāniņš”, trešais – ka es spēlēju automātus, un tā tālāk… Taču patiesība ir tāda, ka topā ir lielpilsētas. Ja tu neesi no lielpilsētas, tad…
Īpaši tāpēc, ka lielpilsētās dzīvo daudz lauku meiteņu, un viņas taču neies atgriezties, no kurienes nākušas, ja reiz aizgājušas prom. Viņas nenāks atpakaļ uz mazpilsētu, jo tur, viņuprāt, nav nekādu izaugsmes iespēju. Tas arī ir tas iemesls.”
„Otrs – tās meitenes nemaz nezināja, ka es tāds eksistēju. Kā var zināt, ka Alojā tāds Ilmārs atrodas? Tāpat kā uzņēmējdarbībai, lai to uzsāktu, man bija vajadzīga reklāma,” no racionālās puses spriež saimnieks. Nu reklāmas viņam ir pārpārēm, taču iepazīties vajadzības vairs neesot, un arī soctīklos vairs neraksta tik daudz. „Ja raksta, tad – lai apsveiktu un novēlētu veiksmi. Ir arī pa kādai, kas atraksta, ka man nekas nesanāks. Ir visādi. Bet lielākā daļa cilvēku ir priecīgi, ka esam kopā.”
Par iepriekšējo dzīvi nerunā
Oficiālā laulībā Ilmārs nav bijis, bet par attiecībām, kurās pasaulē pirms deviņiem gadiem nāca meita un kas, kā baumo, beigušās sāpīgi, runāt nevēlas. „Tā ir vēsture,” nosaka Ilmārs, kurš uzņēmies pilna laika prieku un rūpes par bērna audzināšanu, ar bijušo kontaktējoties labi ja „reizi kvartālā”.
Ilmārs neslēpj, ka ar Beāti jau nolikuši kāzu datumu, bet pagaidām to vēlas atstāt noslēpumā. Arī to, kādas kāzas vēlētos, saimniekšova līgavainis nekomentē. Tad jau redzēs, vai sanāks, kā domāts. „Katrā ziņā man spilvenā nav jāraud, par ko es pirms šova baidījos visvairāk!” liktenīgo ekrāna piedzīvojumu rezumē Ilmārs.
