10. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1984. gadā Zane Eglīte - basketboliste.

1944. gadā Andris Bērziņš - Latvijas Valsts 8. prezidents.

1933. gadā Jānis Stradiņš - Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs (miris 2019. gadā).

Jubilāri pasaulē

1987. gadā Gonsalo Igvains - argentīniešu futbolists, 2014. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1985. gadā Čārlijs Adams - skotu futbolists.

1977. gadā Andrea Henkele - vācu biatloniste, divkārtēja olimpiskā un astoņkārtēja pasaules čempione.

1974. gadā Mega Vaita - amerikāņu roka bundziniece ("The White Stripes").

1972. gadā Braiens Molko - Beļģijā dzimis dziedātājs un dziesmu autors ("Placebo").

1969. gadā Robs Bleiks - kanādiešu hokejists, olimpiskais un pasaules čempions, Stenlija kausa ieguvējs.

1960. gadā Kenets Brana - Ziemeļīrijas aktieris, režisors, producents un scenāriju autors.

1957. gadā Maikls Klārks Dankans - amerikāņu aktieris (miris 2012. gadā).

1948. gadā Abu Abass - Palestīniešu atbrīvošanās armijas dibinātājs (miris 2004.gadā).

1934. gadā Hovards Mārtins Temins - amerikāņu ģenētikas speciālists, Nobela prēmijas laureāts (miris 1994.gadā).

1918. gadā Anatolijs Tarasovs - krievu hokejists un hokeja treneris (miris 1995.gadā).

1908. gadā Olivjē Mesiāns - franču komponists un ornitologs (miris 1992.gadā).

1891. gadā Nellija Šahsa - Vācijā dzimusi rakstniece, Nobela prēmijas laureāte (mirusi 1970.gadā).

1884. gadā Zinaīda Serebrjakova - krievu gleznotāja, viena no pirmajām krievu māksliniecēm sievietēm, kas iegāja mākslas vēsturē (mirusi 1967.gadā).

1830. gadā Emīlija Dikinsone - amerikāņu dzejniece (mirusi 1886.gadā).

1824. gadā Džordžs Makdonalds - britu rakstnieks un sludinātājs (miris 1905.gadā).

1822. gadā Sezārs Franks - beļģu komponists un ērģelnieks (miris 1890.gadā).

1821. gadā Nikolajs Ņekrasovs - krievu dzejnieks (miris 1877.gadā).

1394. gadā Džeimss I - Skotijas karalis (miris 1437.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē pasniedz tradicionālās Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvas mākslā un humanitārajās zinātnēs.

2004. gadā par gada Eiropas cilvēku Latvijā atzīst Eiropas Parlamenta deputātu Georgu Andrejevu (LC).

2002. gadā Briselē akreditējas pirmais Latvijas militārais atašejs Beļģijā Raimonds Nitišs. Nitišu akreditācijas vizītē uzņem Beļģijas Bruņoto spēku komandiera vietnieks ģenerālleitnants Žans Marī Žokens.

2002. gadā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis paraksta rīkojumu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra Andra Sarnoviča atstādināšanu no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Disciplinārlieta ierosināta par finanšu nelietderīgu izlietošanu, parakstot vienošanos par zemes nomas līguma laušanu ar SIA "Ķeizarmežs", kurā puses apliecināja, ka vienai pret otru nav nekādu savstarpēju pretenziju, faktiski nosakot SIA "Ķeizarmežs" nesamaksātā nomas parāda atlaišanu. 2003.gada 14.janvārī Ministru kabinets nolēma atlaist IZM valsts sekretāru Andri Sarnoviču, pamatojoties uz Valsts civildienesta pārvaldes dienesta izmeklēšanas rezultātiem un izglītības un zinātnes ministra ieteikumu.

2002. gadā Latviju oficiālā vizītē apmeklē Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze ar delegāciju. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Rīgas pilī tiekoties ar Gruzijas parlamenta vadītāju, apliecina Latvijas gatavību turpināt sniegt Gruzijai palīdzību tās attīstības gaitā.

2001. gadā tiek paziņoti biznesa žurnāla "Kapitāls" un nacionālās ziņu aģentūras LETA rīkotajā aptaujā par "Kapitāla biznesa cilvēku" 2001.gadā atzīta SIA "Spilva" prezidente Lolita Bemhena.

1999. gadā Helsinkos Eiropas Savienības (ES) līderu konferencē tiek pieņemts lēmums sākt ES iestāšanās sarunas ar Latviju un vēl piecām ES kandidātvalstīm. Līdz ar Latviju sākt sarunas uzaicināta Slovākija, Rumānija, Bulgārija, Lietuva un Malta.

1999. gadā Rīgā tiek atklāts Jaunatnes informācijas un mobilitātes centrs.

1998. gadā Rīgā, olimpiskajā "Skonto" hallē, notiek slavenās vijolnieces Vanesas Mejas koncerts.

1998. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis viesojas Japānā. Valsts prezidentam tiekoties ar Japānas premjerministru Keizo Obuči, tika pārrunāta abu valstu savstarpējā sadarbība un tās attīstības iespējas.

1991. gadā LR AP pieņem konstitucionālo likumu "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi".

1989. gadā notiek vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanas.

1988. gadā notiek Latvijas tautu forums, kurā mazākumtautību pārstāvji atbalsta latviešu tautas centienus.

1944. gadā Pēteris Supe "Cinītis" (1920-1946) un viņa kaujinieku grupa Abrenes apriņķī izveido lielāko un labāk organizēto nacionālo partizānu organizāciju - Latvijas Nacionālo partizānu apvienību, kas pastāvēja līdz 40.gadu beigām, savās rindās apvienojot ap 700 vīru.

Notikumi pasaulē

2011. gadā vairāk nekā 50 000 cilvēku pulcējas Maskavas centrā, lai protestētu pret Krievijas parlamenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Arī citās Krievijas pilsētās tūkstošiem cilvēku iziet ielās, pieprasot godīgākas vēlēšanas.

2002. gadā bijušais ASV prezidents Džimmijs Kārters saņem Nobela Miera prēmiju.

2000. gadā bijušais Pakistānas premjerministrs Navazs Šarifs ierodas trimdā Saūda Arābijā, kad viņu atbrīvo no ieslodzījuma militārā puča rīkotāji, kas viņu gāza no varas.

1998. gadā ANO kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai piespriež desmit gadu cietumsodu Bosnijas horvātu paramilitāro spēku komandierim, pirmo reizi izvarošanu klasificējot kā kara noziegumu.

1996. gadā Dienvidāfrikas Republikas prezidents Nelsons Mandela paraksta valsts jauno konstitūciju, kas juridiski nostiprina rasu vienlīdzību, padarot aparteīdu par vēstures kauna traipu.

1995. gadā Izraēlas karaspēks atstāj Jordānas upes rietumkrasta pilsētu Tulkarmu un pirmais palestīniešu spēku kontingents ieiet Hebronā saskaņā ar plānu šo pilsētu nodot palestīniešu pašpārvaldei.

1993. gadā pirmo reizi tiek izdota populārā videospēle "Doom".

1989. gadā Mongolijā tiek dibināta demokrātiska kustība, mierīgā ceļā pasaules otro vecāko komunistisko valsti sākot pārveidot par demokrātisku sabiedrību.

1989. gadā Čehoslovākijā pie varas nāk pirmā valdība kopš 1948.gada, kurā nav komunistu vairākuma.

1986. gadā Nobela Miera prēmiju saņem Rumānijas un Ungārijas ebreju rakstnieks, humānists un politiskais aktīvists Eli Vīzels.

1984. gadā Nobela Miera prēmiju saņem DĀR garīdznieks un aktīvists Desmonds Tutu.

1983. gadā Polijas kustības "Solidaritāte" līderis Lehs Valensa saņem Nobela Miera prēmiju.

1982. gadā 119 pasaules valstis paraksta ANO jūras likuma konvenciju, tomēr to neizdara Lielbritānija un ASV.

1978. gadā Nobela Miera prēmiju kopīgi saņem Izraēlas premjerministrs Menahems Begins un Ēģiptes prezidents Anvars Sadats.

1975. gadā Nobela Miera prēmiju pasniedz krievu aktīvistam Andrejam Saharovam, un to saņem viņa sieva Jeļena Bommere.

1970. gadā Nobela Miera prēmiju saņem lauksaimniecības zinātnieks Normens Borlaugs, kurš tiek dēvēts par Zaļās revolūcijas tēvu.

1968. gadā Japānā notiek vēsturē vislielākā laupīšana, kad "Nihon Shintaku Ginko" transportēšanas laikā Tokijā nolaupa 300 miljonus jenu, izraisot plašāko izmeklēšanu, kāda valstī pieredzēta. Tomēr noziedznieki tā arī netiek atklāti.

1967. gadā aviokatastrofā Viskonsinā iet bojā viens no ietekmīgākajiem pasaules soulmūzikas dziedātājiem Otiss Redings.

1965. gadā savu pirmo koncertu Sanfrancisko sniedz grupa "Grateful Dead".

1953. gadā par savu humanitāro darbu Nobela Miera prēmiju saņem vācietis Alberts Šveicers.

1948. gadā ANO Ģenerālā asambleja apstiprina Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.

1941. gadā Japānas jūras spēku torpēdas nogremdē britu kuģus "HMS Prince of Wales" un "HMS Repulse".

1932. gadā Taizeme kļūst par konstitucionālu monarhiju.

1906. gadā ASV prezidents Teodors Rūzvelts saņem Nobela Miera prēmiju, kļūstot par pirmo amerikāni, kas vispār ieguvis Nobela prēmiju jebkurā kategorijā.

1902. gadā no pretenzijām uz troni oficiāli atsakās Lielbritānijas karalis Edvards VIII, lai iegūtu tiesības apprecēties ar amerikāņu šķirteni Velisu Simpsoni. Tronī kāpj viņa brālis Džordžs VI.

1901. gadā tiek piešķirtas pirmās Nobela prēmijas.

1898. gadā Parīzes līgums oficiāli izbeidz spāņu un amerikāņu karu.

1868. gadā pie Londonas parlamenta ēkas tiek uzstādīts pirmais satiksmes luksofors, naktī lietojot zaļas un sarkanas gāzes lampas.

1817. gadā Misisipi kļūst par 20.ASV štatu.

1520. gadā Martins Luters Vitenbergā publiski sadedzina pāvesta bullas "Exsurge Domine" kopiju.

1508. gadā pāvests Jūlijs II, Francijas karalis Luijs XII, Svētās Romas impērijas imperators Maksimiliāns I un Aragonas Ferdinands II izveido Kambrejas līgu kā aliansi pret Venēciju.