2. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1941. gadā Valda Ligere - zvērināta advokāte.

1945. gadā Andris Kristons - Liepājas Reģionālās slimnīcas filiāles Tuberklozes un plaušu slimību nodaļas ambulatorās daļas vadītājs, pulmonologs.

1952. gadā Enriko Avots - aktieris.

1960. gadā Aigars Jirgens - dzejnieks, žurnālists, politiķis (miris 2005. gadā).

1977. gadā Mārcis Maņjakovs - Latvijas Nacionālā teātra aktieris.

1978. gadā Deniss Čerkovskis - modernās pieccīņas sportists.

1988. gadā Oskars Lepers – TV un radio raidījumu vadītājs.

Jubilāri pasaulē

1082. gadā Huidzons - Ķīnas imperators (miris 1135.gadā).

1699. gadā Žans Batists Šardēns - franču gleznotājs (miris 1779.gadā).

1755. gadā Marija Antuanete - Francijas karaliene (mirusi 1793.gadā).

1795. gadā Džeims Nokss Polks - 11.ASV prezidents (miris 1849.gadā).

1844. gadā Mehmeds V - Osmaņu impērijas sultāns (miris 1918.gadā).

1865. gadā Vorens Hārdings - 29.ASV prezidents (miris 1923.gadā).

1906. gadā Lučīno Viskonti - itāliešu kinorežisors (miris 1976.gadā).

1911. gadā Odisejs Elitis - grieķu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1996.gadā).

1913. gadā Bērts Lankasters - amerikāņu aktieris un producents, "Zelta globusa" ieguvējs, četras reizes nominēts "Oskaram" (miris 1994. gadā). 

1927. gadā Stīvs Ditko - amerikāņu komiksu mākslinieks, "Supermena" līdzautors.

1929. gadā Ričards Teilors - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1938. gadā Sofija - Spānijas karaliene.

1944. gadā Kīts Emersons - britu mūziķis ("Emerson, Lake & Palmer") (miris 2016. gada 11. martā).

1944. gadā Patriss Šero - franču kinorežisors, aktieris un producents.

1946. gadā Alans Džounss - austrāliešu F1 pilots.

1957. gadā Kārters Bofords - amerikāņu bundzinieks ("Dave Matthews Band").

1961. gadā k.d. lang - kanādiešu mūziķe, četru "Grammy" balvu ieguvēja.

1966. gadā Deivids Švimers - amerikāņu aktieris ("Draugi").

1969. gadā Redžinalds Arvizu - amerikāņu basģitārists ("Korn").

1974. gadā Nellijs - amerikāņu reperis.

1974. gadā Ruslans Salejs - baltkrievu hokejists (miris 2011. gadā).

1975. gadā Kriss Valla - amerikāņu mūziķis ("Death Cab for Cutie").

1981. gadā Tatjana Totmjaņina - krievu daiļslidotāja, olimpiskā čempione.

1989. gadā Stevans Jovetičs - Melnkalnes futbolists.

Notikumi Latvijā

1930. gadā ekspluatācijā nodots centrāltirgus, kas bija lielākā celtne Rīgā pēc Pirmā pasaules kara.

1944. gadā Talsos notiek pārrunas starp SS un policijas vadītāju Ostlandē Frīdrihu Jekelnu un Kureļa grupas (latviešu militārais formējums Otrā pasaules kara laikā) vadību.

1990. gadā OMON uzbrūk Preses namam, apšauda policijas mašīnu un terorizē Preses nama darbiniekus

1998. gadā notiek svinīgā 6.Saeimas noslēguma sēde. Tajā Valsts prezidents Guntis Ulmanis atzīmē, ka kopumā 6.Saeimas darbs ir bijis pozitīvs, tā veicinājusi pārmaiņas un ar savu darbību nostiprinājusi demokrātiju Latvijā. Saeimas Kancelejas apkopotie dati liecina, ka 6.Saeimai iesniegti 1337 likumprojekti, no kuriem pieņemti un likuma spēku guvuši 685.

2000. gadā 15 jūras jūdzes no Zviedrijas pilsētas Karlskrūnas, uzskrienot uz klints, avarē Jūras spēku Krasta apsardzes kuģis "Spulga". Vēlāk, mēģinot kuģi transportēt uz ostu remontam, tas nogrimst.

2001. gadā Latvijā plosās stipra vētra. Vēja brāzmu dēļ slēgta Rīgas brīvosta, Liepājas un Ventspils ostā tiek ierobežota kuģu satiksme.

2004. gadā nākamais Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu noraida Latvijas komisāra amata kandidāti Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri (ZZS), kuras vietā Latvijas valdība izvirza diplomātu, bijušo vēstnieku Eiropas Savienībā Andri Piebalgu (LC).

Notikumi pasaulē

1570. gadā Ziemeļjūras paisuma vilnis izposta Holandes piekrasti, prasot vairāk nekā tūkstoti cilvēku dzīvību.

1783. gadā ASV ģenerālis Džordžs Vašingtons Rokijhilā, Ņūdžersijā saka savu "atvadu runu armijai".

1889. gadā Ziemeļdakota un Dienviddakota kļūst par 39. un 40. ASV štatu.

1914. gadā Krievija piesaka karu Osmaņu impērijai.

1917. gadā Lielbritānijas ārlietu ministrs Artūrs Balfūrs iesniedz nodoma deklarāciju, kas pazīstama kā Balfūra deklarācija, par ebreju apmetnes vietas izveidošanu Palestīnā.

1936. gadā britu raidkorporācija BBC atklāj televīziju, kas ir pasaulē pirmā sabiedriskā augstas izšķirtspējas televīzija pasaulē. 1964. gadā telekanāls tika pārdēvēts par BBC1 un turpina darboties vēl joprojām.

1947. gadā amerikāņu izgudrotājs un aviators Hovards Hjūss veic pirmo lidojumu ar savu izstrādāto "Herucles 4" lidmašīnu, kas ir visu laiku lielākā fiksēto spārnu lidmašīna.

1948. gadā Harijs Trūmens uzvar ASV prezidenta vēlēšanās.

1953. gadā Pakistānas parlaments pasludina valsti par Pakistānas Islāma Republiku.

1959. gadā pirmo reizi profesionālā hokeja spēlē vārtsargs izmanto sejas aizsargmasku. Spēles laikā kanādiešu vārtsargam Žakam Plantam sejā trāpa ripa, un viņš pēc brīža atgriežas laukumā ar sejas aizsargmasku.

1962. gadā ASV prezidents Džons Kenedijs paziņo, ka Kubā tiek demontētas krīzi izraisījušās padomju raķetes.

1976. gadā par 39. ASV prezidentu tiek ievēlēts Džimmijs Kārters, kurš vēlēšanās sakāva republikāņu pretinieku Džeraldu Fordu.

1984. gadā Kremlis paziņo, ka 1967. gadā uz ASV aizbēgusī padomju līdera Josifa Staļina meita Svetlana atgriezusies Maskavā. Viņa kopā ar meitu apmetās uz dzīvi Tbilisi, bet divus gadus vēlāk atgriezās ASV.

1988. gadā internetā nonāk pirmais tārpa tipa datorvīruss "Morris", kuru no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta palaida Kornelas universitātes students Roberts Tapans Moriss. Vīruss skāra aptuveni 6000 datoru, kas izmantoja "Unix" sistēmu. Morisam tika piespriests trīs gadu pārbaudes laiks, 400 stundas sabiedrisko darbu un 10 050 dolāru naudas sods.

1995. gadā Argentīnas Augstākā tiesa liek izdot Itālijai bijušo SS kapteini Ērihu Prībki, lai viņu tiesātu par Otrā pasaules kara laika slepkavībām.

1995. gadā Dienvidāfrikas Republikā tiek apcietināts bijušais aizsardzības ministrs Magnuss Malans un vēl desmit augsta ranga bijušās amatpersonas, kas apsūdzētas aparteīda laika slepkavībās.

1998. gadā pēc nedēļu ilgas plosīšanas Centrālamerikā aprimst viesuļvētra "Mičs", kas prasīja aptuveni 9000 cilvēku dzīvības.

2000. gadā Starptautiskajā kosmosa stacijā ierodas pirmā tās apkalpe - krievu kosmonauti Jurijs Gidzenko un Sergejs Krikaļevs un amerikānis Viljams Šepards.

2003. gadā ASV Episkopālā baznīca iesvēta bīskapa kārtā pirmo atklāti homoseksuālo mācītāju Džīnu Robinsonu, izraisot pretrunīgu reakciju anglikāņu kopienā visā pasaulē.

2004. gadā marokāņu izcelsmes vīrietis Amsterdamā nogalina skandalozo nīderlandiešu kinorežisoru Teo van Gogu, kurš uzņēmis vairākas pretrunīgi vērtētas filmas par vardarbību pret sievietēm islāma sabiedrībās.

2005. gadā Ķīnas zinātnieki paziņo, ka viņu rīcībā ir pierādījumi, ka gigantiskais objekts, kas atrodas mūsu galaktikas centrā, ir milzīgs "melnais caurums", kurš ir tikpat plats kā Zemes orbītas rādiuss.