Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Kadrs no filmas "Oļegs". (Foto: Publicitātes)

Smeldzoši un neticami ticami. Filmas "Oļegs" recenzija

Kino
7. oktobrī 09:30 2019. gada 7. oktobrī 09:30
Uldis Landmanis | Žurnāls "Rīgas Viļņi"
Asa, skarba un aizraujoša - Latvijas, Lietuvas un Beļģijas drāma “Oļegs”, sajūsminājusi kritiķus ārpus mūsu valsts robežām, nonākusi pie pašmāju kino mīļotājiem.

Galvenie sižeta elementi un liela daļa pavērsienu ņemti no reāla cilvēka dzīvesstāsta. “Oļegs” ir uz patiesiem notikumiem balstīts skaudrs stāsts par Latvijas nepilsoņa labākas dzīves meklējumiem Beļģijā. Galvenais varonis nokļūst bezcerīgā situācijā, kad viņa dzīvi sāk kontrolēt poļu noziedznieks.

Kā stāsta filmas režisors Juris Kursietis, 2013. gadā viņa paziņa žurnālists Kaspars Odiņš pastāstījis, ka strādājot pie raksta par ārzemniekiem, kuri ierodas strādāt Rietumeiropā. Viņa pētījuma centrā bija viens šāds cilvēks. “Iedvesmas avots manai filmai bija šis patiesais stāsts. Kaspars, ar kuru sadarbojāmies arī pie filmas scenārija, deva man lasīt savas intervijas ar šo vīrieti. Tās arī kļuva par filmas pamatu,” atklāj Kursietis, kas 2015. gadā ar operatoru devies izpētes braucienā uz Beļģiju. “Pirms brauciena mēģināju atrast kādus strādniekus, kuri strādā Beļģijas fabrikās. Man teica, ka Beļģijā tādus neatrast, ka vairums iebraucēju strādā Eiropas institūcijās. Mēs tomēr devāmies uz Beļģiju, kaut gan nekādu kontaktu nebija. Kad bijām nokļuvuši tur, sagadīšanās pēc gaļas fabrikā satikām kādu duci strādnieku no Latvijas. Tas vienkārši risinājās prom no citu acīm...” stāsta Kursietis.

Un, skatoties filmu, var noticēt - jā, tieši tāda ir tā latviešu viesstrādnieku dzīve, kas rit “prom no citu acīm”. Pavisam viegli iedomāties, ka tieši tā arī tur – Beļģijā, Vācijā, Īrijā vai Norvēģijā – dienas vada mūsu izceļojošie tautieši, cenšoties sapelnīt iztikai, mājās palikušo parādu apmaksai vai dzimtenē eiro simtus gaidošajai ģimenei. To visu Kursietis un radošā grupa parāda izcili – rutīnu darba vietā, rutīnu dzīvesvietā... Ar acīm redzamu bezcerību – jo nav ne mazākā pamatojuma pat sapņot, ka kaut kas reiz būs labāk.

Neierasts formāts

“Oļegs” filmēts neierastā 3:4 formātā jeb kvadrāta izskatā, kas spēlfilmās netiek bieži izmantots. Režisors un operators to izvēlējās, jo tas atgādina pases fotogrāfiju, kas ir būtisks brīvības apliecinājums un bieži tiek akcentēts filmā. Šis ierobežotais formāts arī uzsver Oļega emocionālo ieslodzījumu; kadrā ir maz liekas informācijas, tikai viņa seja un emocijas. Emociju gan Oļegam nav daudz – lielākoties viņā valda naiva ticība un cerība, apātija un paļaušanās liktenim.

Tāpat neierastās lomās šajā filmā redzami Jaunā Rīgas teātra aktieri Andris Keišs, Baiba Broka un Ivars Krasts – viņi tēlo paši sevi. Savukārt cita Jaunā Rīgas teātra zvaigzne Guna Zariņa brīnišķi iejūtas sevi jebkuriem līdzekļiem pierādīt alkstošas klaida latvietes tēlā. Ļoti labi nostrādā arī savulaik jau "Melānijas hronikā" izmantotā stratēģija. Galvenajā lomā nav visiem pazīstams pašmāju aktieris, kuru vērojot, varētu teikt – ai, tas tak Skrastiņš... Tā vietā skatītājs, lūkojot lietuvieša Valentīna Novopoļska tēlojumu, itin mierīgi visu filmas laiku domā, ka tieši viesstrādnieka un nepilsoņa Oļega gaitām arī seko.

Izcils filmā ir poļu aktieris Dāvids Ogrodņiks, kas gan dzimtenē ir itin atzīts sava aroda meistars. Un to var redzēt – viņa tēlotais Andžejs ar Oļegu manipulē “pēc pilnas programmas”, spējot vienā mirklī viņā izraisīt pilnīgu bezspēcību un padošanos liktenim, bet skatītājā – neviltotas dusmas. Jā, šī nav nekāda izklaides filma piektdienas vakaram, toties pārdomu un emociju – netrūks. Gandrīz vai nogurdinošs, līdz vēdersāpēm smeldzošs, brīžiem absurds, bet vienlaikus – neticami ticams stāsts par mūsdienu verdzību.

Panākumu lutināta

Pirms nonākšanas pašmāju kinoteātros “Oļegs” tika atrādīts ārzemēs – un ar ļoti labiem panākumiem. Šovasar tā ieguva galvenās balvas divos starptautiskos kinofestivālos: "National Grand Prix" Briseles Starptautiskajā kinofestivālā un "Best Narrative Feature Film Award" Valletas kinofestivālā Maltā. Tāpat filma “Oļegs” bija ļoti reāla kandidāte uz to, lai kā Latvijas pārstāve tiktu virzīta ASV kinoakadēmijas balvai “Oskars”, bet galu galā ekspertu vairākums tomēr vienojās izvirzīt režisora Dāvja Sīmaņa filmu “Tēvs Nakts”.

Un “Oļega” zvaigžņu stunda bija filmas izrādīšana Kannu kinofestivālā – programmā "Directors’ Fortnight". Neatkarīgās Latvijas vēsturē šī ir tikai otrā filma, kas tiek izrādītās Kannās – pērn tur demonstrēja Rolanda Kalniņa filmu “Četri balti krekli”. "Directors’ Fortnight" starptautiska žūrija ik gadu izvērtē filmas, īpaši izceļot un novērtējot izteiksmes brīvību un drosmīgas stāstu izvēles. “Oļegs” ir tiešām emocionāli piesātināta un drosmīga filma – atklāts vēstījums pasaulei par to, kāds ir vienkāršā austrumeiropiešu emigranta liktenis. Dzīve, pilna paļāvības, pazemojumu un padošanās, un tikai liktenīgas nejaušības tajā var iedvest kādu prieka vai cerību stariņu.

“Oļegs” (drāma, Latvija, Lietuva, Beļģija, 2019)

Režisors: Juris Kursietis, lomās: Valentīns Novopoļskis, Dāvids Ogrodņiks, Anna Pruhņaka, Ādams Šiškovskis, Guna Zariņa.

Citi šobrīd lasa

Internetā jūsmo par korpulento sekretāri, kura zobojas par slaidajām “Instagram” modelēm 8
VIDEO: asprātīgs joks ar spaini uzjautrina soctīklu lietotājus
VIDEO: zagļi Brazīlijā mēģināja aptīrīt māju, taču negaidīja šādu īpašnieka reakciju
Tēmas: Labs kino
Pievienot komentāru

Эмигрант из Москвы объявил голодовку: его невменяемую тещу заставляют учить латышский 10

Пугачева надела прозрачный топ и подчеркнула стройность ног высокими гольфами в стильной фотосессии 1