Klusa un burvīga. Filmas "Pēc kāzām" recenzija

2006. gadā dāņu režisore Suzanna Bīra radīja iespaidīgu melodrāmu «Pēc kāzām», kura tika nominēta «Oskara» balvai kā labākā ārzemju filma. Toreiz galvenās lomas atveidoja Mads Mikelsens un Rolfs Lasgārds. Taču šogad Sandensas kino festivālā pirmizrādi piedzīvoja režisora un scenārista Bārta Froindliha versija par saspīlēto dāņu darbu. Kā jau savās recenzijās min kino kritiķi, veidojot kādas filmas rīmeiku, galvenais jautājums ir - kāpēc? Ja jau šī filma ir tik laba, tad kāpēc ir nepieciešams to filmēt vēlreiz? Bet, ja šī filma nav gana laba un tiek veiktas izmaiņas, tad kāpēc vienkārši nerakstīt jaunu scenāriju? Vārdu sakot - ir ļoti plāna robeža, pa kuru režisoram jānostaigā, lai radītu rīmeiku, kas pienes ko jaunu un svaigu, bet reizē neizbojā to, kas bija vislabākais filmas oriģinālajā versijā. Un, lai arī ir grūti novērtēt, vai Froindliham tas ir izdevies, pierādījumi un viedokļi liecina, ka vairāk jā, nekā nē. Filmas lielākais trumpis un pavērsiens ir galveno lomu dzimumu maiņa (gender swap) - Mikelsena un Lasgārda lomas šoreiz atveido Mišela Viljamsa un Džuliana Mūra.

Protams, šis nav akurāt jauns paņēmiens - internetā ir lasīts gana daudz raudošu vīriešu agresijas pret jebkuru filmu, kur sieviete atveido lomu, kas pirms tam bijusi vīrieša. Taču šķiet, ka melodrāmas nav tik svarīgas kā komiksu ekranizācijas, jo «Pēc kāzām» kontekstā šķiet, ka vīrieši raud mazāk. Impulss šim rīmeikam esot nācis no pašas Mūras puses, kura režisoram (un savam vīram) Froindliham paziņojusi, ka vēlētos atveidot Rolfa Lasgārda lomu. Tā nu Froindlihs ķērās pie scenārija pārrakstīšanas - jo lomas dzimuma nomaiņa (īpaši šī stāsta kontekstā) rada fundamentālas sižetiskas izmaiņas, kuras nedrīkstu atklāt, lai nebojātu skatīšanās intrigu.

Sižetiski un uzbūves ziņā scenārijs ir palicis visai uzticīgs oriģinālam, taču ir skaidrs, ka lielākais filmas bonuss un uzvaras nodrošinātājs ir divas izcilas aktrises, kuras katra savā veidā rada fantastiskus aktierdarbus. Gan Mūra, gan Viljamsa (kuru ne velti dēvē par savas paaudzes spožāko aktrisi) ir tās, kas notur skatītāju uzmanību, reizēm pat novēršot uzmanību no sarežģīti samudžinātā stāsta.

Viltīgā māte Terēza

Terēza Janga (Džuliana Mūra) ir veiksmīga Ņujorkas uzņēmēja, kura ir nolēmusi atbalstīt Izabelas  (Mišela Viljamsa) mūža darbu - bāreņu namu Kolkatā. Izabela, kura visu dzīvi ir veltījusi tam, lai palīdzētu citiem, negribīgi atgriežas Ņujorkā, lai tiktos ar potenciālo filantropi.

Izrādās, ka Terēza paralēli ir arī aizņemta ar savas meitas kāzu organizēšanu un īstenā multi-tāskinga vīzē uzaicina Izabelu pievienoties svinībām, lai abas labāk varētu viena otru iepazīt. Taču tad Izabela satiek Terēzas vīru Oskaru un atklājas, ka abus saista kopīga pagātne.

Noslēpumi nāk gaismā

«Pēc kāzām» meistarīgi pilina intrigu palēnām, bet noturīgi. Lai arī brīžiem sižeta pavērsieni ir paredzami, dažādie noslēpumi ir tik vilinoši, ka pat to paredzamība nespēj mazināt skatītāja baudu brīdī, kad tie nāk gaismā.

Izrādās, ka kaut kas slēpjams ir ne tikai Oskaram, bet arī viņa un Terēzas meitai Greisai, pašai Terēzai un arī Izabelai. Lai arī viņa it kā ir situācijas vērotāja un «upuris», kļūst skaidrs, ka viņas pašaizliedzīgā atdeve Indijā nav pilnīgi altruistisku mērķu vadīta.

Meistarklase aktiermeistarībā

Lai arī mūsdienu kino ar zobiem un nagiem cīnās par aizvien izvēlīgākā skatītāja uzmanību, ir nepieciešamas arī šādas «klasiskas» filmas - kvalitatīvas melodrāmas ar aizraujošu stāstu un lieliskiem aktierdarbiem.

Pat ja stāsts nav nekas novatorisks, tas ir precīzs novērojums par cilvēku dabu un rīcībām spiedīgos apstākļos. Skatītājs visu laiku sev uzdod jautājumu - bet kā rīkotos es? Kas ir noticis pirms tam? Kas notiks tālāk? Turklāt to visu izspēlē augstākās raudzes aktieri.

«PĒC KĀZĀM» ("After the Wedding")
Drāma, ASV, 2019
Režisors: Bārts Froindlihs
Lomās: Džuliana Mūra, Mišela Viljamsa, Billijs Kradaps, Ebija Kvina, Vils Čeiss un citi.

KRITIĶU VIEDOKĻI

PĪTERS DĒBĒRDŽS, «VARIETY»: PRETĒJAS AKTIERTEHNIKAS

****

Režisors iedrošina savas galvenās aktrises lomās izpētīt šķietami pretējas aktiermeistarības tehnikas. Viljamsa piedāvā minimālisma meistarklasi, ļaujot skatītājiem nolasīt Izabelas pārdzīvojumus viņas acīs, tai pat laikā novadot savas varones spēku katru reizi, kad viņa tiek pārbaudīta.

STĪVS PONDS, «THE WRAP»: KLUSA UN BURVĪGA

***

Gluži kā Bīras filma, Froindliha versija ir klusa un burvīga gandrīz visā garumā. Tam palīdz Maikela Dannas maigā mūzika un pieklusinātā elegance, ko Viljamsa pienes savai lomai - šķietami svētai bāreņu nama darbiniecei, kurai arī ir savi noslēpumi. 

MAIKLS O'SALIVANS, «THE WASHINGTON POST»: NEZINĀMĀ TELPA

****

Bet gluži kā filmas nosaukumā «Pēc kāzām» - stāsts nav par to, kas notika kaut kad sen. Tas drīzāk vaicā: Kas notiek pēc tam? Tieši šajā nezināmajā telpā abas galveno lomu atveidotājas izdara labākos darbu, kādus redzēsiet šogad.