23. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1964. gadā Inese Jurjāne - Liepājas teātra aktrise.

1942. gadā Klāra Radziņa - Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja vadītāja.

1887. gadā Frīdrihs Canders - inženieris un izgudrotājs, raķešu būves pionieris.

1879. gadā Hermanis Albats - jurists, valsts darbinieks. Bijis Latvijas Ārlietu ministrijas juriskonsults, ministrijas ģenerālsekretārs un no 1925. līdz 1926.gadam ārlietu ministra pienākumu izpildītājs. Tāpat bijis Latvijas vēstnieks Vatikānā.

1878. gadā Alfrēds Kalniņš - komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas "Baņuta" autors (miris 1951. gadā).

Jubilāri pasaulē

1978. gadā Kobe Braiants - amerikāņu basketbolists, pieckārtējs NBA čempions, 18 reizes piedalījies NBA "Visu zvaigžņu spēlē", divkārtējs olimpiskais čempions.

1978. gadā Džulians Kasablankass - amerikāņu mūziķis ("The Strokes").

1976. gadā Skots Kāns - amerikāņu aktieris.

1974. gadā Konstantins Novosjolovs - krievu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1970. gadā Rivers Fīnikss - amerikāņu aktieris (miris 1993.gadā).

1965. gadā Rodžers Everijs - kanādiešu kino režisors, scenāriju autors un producents.

1961. gadā Dīns Deleo - amerikāņu mūziķis ("Stone Temple Pilots").

1951. gadā Ahmads Kadirovs - bijušais Čečenijas prezidents (miris 2004.gadā).

1951. gadā Nora - Jordānijas karaliene.

1946. gadā Kīts Mūns - angļu dziedātājs un bundzinieks ("The Who", miris 1978.gadā).

1940. gadā Tomass Šteics - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1933. gadā Roberts Kērls - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1931. gadā Hamiltons O. Smits - amerikāņu mikrobiologs, Nobela prēmijas laureāts.

1930. gadā Mišels Rokārs - bijušais Francijas premjerministrs.

1924. gadā Roberts Solovs - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1921. gadā Kenets Errovs - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1912. gadā Džīns Kellijs - amerikāņu aktieris (miris 1996.gadā).

1880. gadā Aleksandrs Grīns - krievu rakstnieks (miris 1932.gadā).

1864. gadā Elefterijs Venizels - Grieķijas premjerministrs (miris 1936.gadā).

1769. gadā Žoržs Kivje - franču biologs (miris 1832.gadā).

1754. gadā Luijs XVI - Francijas karalis (miris 1793.gadā).

686. gadā Šarls Martels - franku militārais un politiskais līderis (miris 741.gadā).

Notikumi Latvijā

2011. gadā naktī uz 23.augustu Zemgales tiesas apgabala prokuratūrā, Jelgavā no seifa tiek nozagti vairāku kriminālprocesu materiāli.

2004. gadā Latvijas vingrotājs Jevgeņijs Saproņenko Atēnu olimpiskajās spēlēs atbalsta lēcienā izcīna sudraba godalgu. Latvijai tā ir pirmā medaļa XXVIII Atēnu olimpiskajās spēlēs un otrā olimpiskā godalga vingrošanas vēsturē. Pirms četriem gadiem Sidnejā par olimpisko čempionu brīvajās kustībās kļuva Igors Vihrovs.

2003. gadā Preiļos pilsētas 75 gadu jubilejas sarīkojuma laikā tiek svinēti Siera svētki, kuru laikā tiek atklāts piemineklis "Siera dimants" un piemiņas zīme sešām populārākajām Latvijas siera šķirnēm - "Krievijas", "Rigamonta", "Šveices", "Dzintara", "Holandes" un "Čedera".

2002. gadā Berlīnē Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tiekas ar Vācijas prezidentu Johannesu Rau.

2001. gadā tiek izveidota Latvijas Lielo pilsētu asociācija un ievēlēta tās vadība. Par asociācijas prezidentu uz gadu ievēlēts Rīgas domes mērs Gundars Bojārs, par viceprezidentu - Daugavpils pilsētas mērs Rihards Eigims, bet par izpilddirektoru iecelts Jānis Kalviņš.

2001. gadā notiek Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā mēra vietniece, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāve Inese Vaidere tiek nomainīta ar Darba partijas līderi Aivaru Kreitusu.

1999. gadā tiek nodibināta Ērģelnieku ģilde.

1999. gadā notiek Latvijas inteliģences XXIX konference "Baltijas ceļš - pirms desmit gadiem".

1998. gadā apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvji Esplanādē sagaida tradicionālā gājiena Sigulda-Rīga dalībniekus un rīko protesta sapulci pret Molotova-Ribentropa pakta sekām.

1991. gadā Latvijas Tautas fronte, Igaunijas Tautas fronte un Lietuvas pārbūves kustība "Sajūdis" rīko protesta akciju pret Baltijas valstu okupāciju. Līdzās ceļiem no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu tiek iekurti ugunskuri. Šī akcija bija iecerēta, lai pieminētu Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanu, bet, tā kā 1991.gada 18. - 21.augustam PSRS notika valsts apvērsuma mēģinājums (Augusta pučs), tiek nolemts pārvērst to par masu protesta akciju pret valsts apvērsumu.

1991. gadā Augstākā Padome pieņem likumu "Par Latvijas Zemessardzi", kas noteica, ka Zemessardze (ZS) ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Jau nākamajā dienā, 24.augustā, tiek izdota ZS priekšnieka pirmā pavēle - sākt zemessargu kandidātu reģistrāciju pašvaldību teritorijās. Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Pēc gada brīvprātīgo skaits bija gandrīz 17 000, un ZS kļuva par lielāko valstij uzticamo militāro organizāciju.

1989. gadā notika akcija Baltijas ceļš, kad apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās veidoja apmēram 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu Pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova – Ribentropa pakta parakstīšanas, kas notika 1939.gada 23.augustā.

1988. gadā Rīgas Sporta manēžā notika Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrāde. Izrādi noskatīties bija atnākuši 4000 skatītāju.

1987. gadā Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa "Helsinki - 86" rīko manifestāciju Rīgā pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu Molotova-Rībentropa pakta upurus - Vācijas un PSRS karā bojāgājušos karavīrus un civiliedzīvotājus. Pirms gaidāmās manifestācijas padomju varasiestādes izolē "Helsinki - 86" biedrus, bet milicijas kordons kavē cilvēku piekļūšanu Brīvības piemineklim. Tomēr akcija izdodas, akcijas rīkotāji pie Brīvības pieminekļa noliek ziedus, kā dēļ vairāki cilvēki tiek arestēti un sapulcējušies iedzīvotāji izklīdināti.

1939. gadā Maskavā tiek parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, kas sadalīja Austrumeiropu nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības ietekmju sfērās. Pakta oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, to parakstīja PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kas sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās.

1925. gadā uz Tukuma-Birzules ceļa autokatastrofā iet bojā pirmais neatkarīgās Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics.

1924. gadā Pierīgā tiek atklāta pirmā degvielas uzpildes stacija Latvijā, kuru izveido "Shell", bet nedaudz vēlāk tiek atklātas arī vairākas citas degvielas uzpildes stacijas. Kopumā Rīgā un tās apkārtnē līdz 1940.gadam tiek atklātas 11 šāda veida stacijas.

1919. gadā Latvijas Tautas Padome vienbalsīgi pieņem likumu par pavalstniecību, juridiski nosakot Latvijas pilsoņu kopumu.

1587. gadā Rīgā pūlis iebrūk Sv.Jēkaba baznīcā un padzen no tās jezuītus. Pēc dažām dienām - 26.augustā - baznīcu atkal atdod atpakaļ latviešu draudzei. Jezuīti aiziet no Rīgas.

Notikumi pasaulē

2011. gadā Lībijas nemierniekiem pēc vairākas stundas ilgušām kaujām izdodas ielauzties līdera Muamara Kadafi Tripoles Babalazizijas rezidencē.

2006. gadā pēc astoņiem pagrabā pavadītiem gadiem no sava nolaupītāja Volganga Priklopila izdotas izbēgt austriešu pusaudzei Natašai Kampušai. Priklopils, kurš meiteni nolaupīja desmit gadu vecumā, tajā pašā dienā izdara pašnāvību, metoties zem vilciena.

2005. gadā Izraēla pabeidz 15 000 ebreju kolonistu un viņu atbalstītāju evakuāciju no visām ebreju apmetnēm Gazas sektorā un četrām apmetnēm okupētajā Jordānas upes rietumkrastā.

2002. gadā Etiopija un Eritreja vienojas atbrīvot 1998.-2000.gada kara laikā sagūstītos karagūstekņus.

1999. gadā Vācijas kanclers Gerhards Šrēders sāk strādāt Berlīnē, Vācijas valdībai pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara sākot vadīt valsti no tās galvaspilsētas.

1991. gadā padomju līderis Mihails Gorbačovs sāk sodīt neveiksmīgajā pučā iesaistītos kabineta ministrus un amatpersonas. Divi no trim ministriem, kas parakstīja komitejas pārņemšanas dekrētu, aizsardzības ministrs Dmitrijs Jazovs un VDK komandieris Vladimirs Krjučkovs tiek apcietināti, bet iekšlietu ministrs Boriss Pugo izdara pašnāvību, lai izvairītos no aresta. Gorbačovs arī atlaiž premjerministru Valentīnu Pavlovu un ārlietu ministru Aleksandru Bezsmertņiku. Vēl vairāki desmiti partijas amatpersonu un augsta ranga armijas virsnieku atkāpjas vai tiek atcelti no amata.

1990. gadā Armēnija pasludina neatkarību no Krievijas.

1990. gadā Rietumvācija un Austrumvācija paziņo, ka tās apvienosies 3.oktobrī.

1989. gadā atlūgumus iesniedz visi Austrālijas 1645 iekšzemes pasažieru lidmašīnu piloti, kad aviokompānijas piedraud viņus atlaist un iesūdzēt tiesā.

1985. gadā Rietumvācijas pretizlūkošanas vadītājs Hanss-Joahims Tīdge pārbēg uz Austrumvāciju. Vēlāk atklājas, ka Tīdge spiegojis Austrumvācijas labā, kas ļāva tai atklāt gandrīz 170 rietumvācu aģentus.

1982. gadā par Libānas prezidentu tiek ievēlēts kristiešu kaujinieku līderis Baširs Gemajels. Nepilnu mēnesi vēlāk jaunais prezidents tiek nogalināts atentātā.

1980. gadā Polijas komunistiskā valdība piekrīt tiešām sarunām ar streikojošajiem Gdaņskas ostas strādniekiem.

1979. gadā padomju dejotājs Aleksandrs Godunovs pārbēg uz ASV.

1975. gadā valsts apvērsumā varu Laosā sagrābj komunisti.

1968. gadā Ringo Stārs īslaicīgi pamet "The Beatles".

1966. gadā Mēness izpētes zonde "Lunar Orbiter 1" uzņem pirmo Zemes attēlu no orbītas ap Mēnesi.

1960. gadā Ekvatoriālajā Gvinejā tiek noķerta pasaulē lielākā varde, kas sver 3,3 kilogramus.

1952. gadā tiek dibināta Arābu līga.

1948. gadā tiek izveidota Pasaules baznīcu padome.

1944. gadā Rumānijas karalis Mihaels atlaiž ģenerāļa Antonesku nacistisko valdību, un Rumānija pāriet sabiedroto pusē.

1942. gadā sākas Staļingradas kauja, kas beidzās pēc sešiem mēnešiem ar vācu spēku padošanos.

1940. gadā Vācijas spēki sāk bombardēt Londonu.

1939. gadā Vācija un Padomju Savienība paraksta Molotova-Ribentropa paktu par savstarpēju neuzbrukšanu, paverot ceļu nacistu invāzijai Polijā un Otrā pasaules kara sākumam. Slepenā paktam pievienotā pielikumā abas puses vienojas par Baltijas valstu, Somijas un Polijas sadalīšanu savā starpā.

1929. gadā arābu uzbrukumā ebreju kopienai britu pārvaldītajā Palestīnā tiek nogalināti 133 ebreji, 67 no viņiem Hebronā.

1927. gadā, neskatoties uz protestiem pasaulē, ASV Masačūsetsas štata cietumā tiek izpildīts nāvessods Nikolam Sako un Bartolomeo Vanceti, kuri tiek notiesāti par slepkavību.

1921. gadā par Irākas karali tiek iecelts Faisals I.

1914. gadā Japāna piesaka karu Vācijai un bombardē Ķīnas pilsētu Cjindao.

1904. gadā tiek patentēta automašīnu riepu ķēde.

1866. gadā ar Prāgas līguma noslēgšanu beidzas austriešu-prūšu karš.

1839. gadā Lielbritānija ieņem Honkongu, lai to izmantotu kā bāzi karam pret Ķīnu. Sekojošais trīs gadus ilgais konflikts vēsturē pazīstams kā Pirmais opija karš.

1833. gadā britu kolonijās tiek atcelta verdzība.

1821. gadā Meksika iegūst neatkarību no Spānijas.

1799. gadā Napoleons pamet Ēģipti un dodas uz Franciju, lai sagrābtu varu.

1784. gadā ASV Tenesī štata austrumdaļa pasludina sevi par neatkarīgu štatu ar nosaukumu Frenklina. Gadu vēlāk ASV Kongress noraida šo soli.

1555. gadā kalvinistiem Nīderlandē tiek garantētas pamattiesības.

1305. gadā skotu nemiernieku līderim Viljamam Vollesam Anglijā tiek izpildīts nāvessods pakarot, slīcinot, vēl dzīvam esot kastrējot un izņemot iekšējos orgānus, nocērtot galvu un tad sacērtot četros gabalos.