22. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1975. gadā Alnis Stakle - fotomākslinieks.

1963. gadā Oskars Spurdziņš - ekonomists un politiķis, bijušais finanšu ministrs.

1962. gadā Aleksejs Loskutovs – jurists un politiķis, bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un Saeimas deputāts un Eiropas Parlamenta deputāts.

1958. gadā Guntis Libeks - Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs.

1948. gadā Alberts Pauliņš - mākslinieks.

Jubilāri pasaulē

1995. gadā Dua Lipa - angļu dziedātāja un dziesmu autore.

1993. gadā Laura Dālmeijere - vācu biatloniste, divkārtēja olimpiskā un septiņkārtēja pasaules čempione.

1988. gadā Artjoms Dzjuba - Krievijas futbolists.

1978. gadā Džeimss Kordens - britu aktieris, humorists un TV raidījumu vadītājs.

1977. gadā Heidars Helgusons - īslandiešu futbolists.

1975. gadā Rodrigo Santoro - brazīliešu aktieris.

1974. gadā Marats Bašarovs - krievu aktieris un TV raidījumu vadītājs.

1973. gadā Kristena Viga - amerikāņu aktrise, komiķe, scenāriju autore un producente.

1973. gadā Eurēlijs Žukausks - lietuviešu basketbolists, divkārtējs olimpisko spēļu bronzas medaļas laureāts, 2003. gada Eiropas čempions.

1970. gadā Riko Gross - vācu biatlonists, četrkārtējs olimpiskais un deviņkārtējs pasaules čempions.

1968. gadā Aleksandrs Mostovojs - krievu futbolists, divkārtējs Intertoto kausa ieguvējs, divu Pasaules kausa izcīņas finālturnīru un divu Eiropas čempionāta finālturnīru dalībnieks.

1967. gadā Leins Steilijs - amerikāņu mūziķis ("Alice in Chains", miris 2002.gadā).

1967. gadā Tajs Barels - amerikāņu aktieris un komiķis, divu "Emmy" balvu ieguvējs.

1966. gadā GZA - amerikāņu reperis un dziesmu autors, īstajā vārdā Gerijs Graiss, viens no hiphopa apvienības "Wu-Tang Clan" līderiem.

1964. gadā Matss Vilanders - zviedru tenisists, astoņu "Grand Slam" titulu ieguvējs, trīskārtējs Deivisa kausa ieguvējs, bijušais pasaules ranga līderis.

1963. gadā Torija Eimosa - amerikāņu mūziķe.

1961. gadā Rolands Orzabals - angļu dziedātājs un ģitārists ("Tears for Fears").

1957. gadā Stīvs Deiviss - angļu snūkera spēlētājs, seškārtējs pasaules čempions astoņdesmitajos gados.

1949. gadā Daiana Niada - amerikāņu peldētāja, pasaules rekordiste.

1947. gadā Donna Godšo - amerikāņu dziedātāja ("Grateful Dead").

1934. gadā Normens Švarckopfs - ASV ģenerālis, kurš komandēja koalīcijas spēkus Persijas līča karā.

1928. gadā Karlhaincs Štokhauzens - vācu komponists (miris 2007.gadā).

1920. gadā Rejs Bredberijs - amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 2012.gadā).

1917. gadā Džons Lī Hūkers - amerikāņu ģitārists un dziedātājs (miris 2001.gadā).

1915. gadā Edvards Ščepaniks - poļu ekonomists un trimdas premjerministrs (miris 2005.gadā).

1909. gadā Džūliuss Epšteins - amerikāņu kino scenāriju autors, "Oskara" balvas ieguvējs par filmu "Kasablanka" (miris 2000. gadā).

1908. gadā Anrī Kartjē Bresons - franču fotogrāfs, modernās fotožurnālistikas pamatlicējs (miris 2004.gadā).

1904. gadā Dens Sjaopins - Ķīnas prezidents (miris 1997.gadā).

1902. gadā Lenija Rīfenštāle - vācu kino režisore (mirusi 2003.gadā).

1891. gadā Žaks Lipčics - Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes amerikāņu skulptors (miris 1973.gadā).

1874. gadā Makss Šelers - vācu filozofs (miris 1928.gadā).

1873. gadā Aleksandrs Bogdanovs - krievu ārsts, rakstnieks un boļševiks (miris 1928.gadā).

1862. gadā Klods Debisī - franču komponists (miris 1918.gadā).

1860. gadā Pauls Gotlībs Nipkovs - vācu izgudrotājs un televīzijas pionieris (miris 1940.gadā).

1854. gadā Milans I - Serbijas karalis (miris 1901.gadā).

1848. gadā Melvils Stouns - amerikāņu izdevējs, "Chicago Daily News" dibinātājs un reorganizētās aģentūras "Associated Press" ģenerālmenedžeris (miris 1929.gadā).

1834. gadā Semjuels Pjērponts Lenglijs - amerikāņu astronoms, fiziķis, izgudrotājs un aviācijas pionieris (miris 1906.gadā).

1771. gadā Henrijs Modslejs - angļu izgudrotājs (miris 1831.gadā).

1647. gadā Denī Papīns - franču fiziķis, matemātiķis un izgudrotājs (miris 1712.gadā).

Notikumi Latvijā

2008. gadā Pekinas olimpisko spēļu BMX sacensību finālā par uzvarētāju kļūst Latvijas sportists Māris Štrombergs, izcīnot Latvijai zelta medaļu.

2006. gadā pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ielūguma Latvijā viesojas pirmais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins, kas Latvijā uzturas līdz 23.septembrim.

2003. gadā Valsts kontrole svinīgā sarīkojumā Rīgas Latviešu biedrības namā atzīmē 80.gadskārtu, kopš pieņemts pirmais Valsts kontroles darbību reglamentējošais likums, un 10 gadus, kopš institūcija atsākusi darbību pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā.

2002. gadā Ministru prezidenta Andra Bērziņa un "Radio Brīvā Eiropa"/"Radio Brīvība" delegācijas tikšanās laikā tiek pārrunāta iespējamā radio pārcelšanās uz Rīgu.

2001. gadā tiek atklāta rekonstruētā Ķeguma hidroelektrostacija.

2001. gadā Prāgā Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Iveta Šulca iesniedz akreditācijas vēstuli Čehijas Republikas prezidentam Vāclavam Havelam.

2000. gadā Ministru kabinets pieņem 11 noteikumu projektus Valsts valodas likuma izpildei.

1999. gadā Rīgā notiek akcijas "Baltijas ceļš" desmitgadei veltīti atmiņu mirkļi saieta vietās - Tautas frontes muzejā un Barikāžu atbalsta fondā, kā arī aizlūgums Doma baznīcā "Tautas gara un spēka stiprinājumam".

1996. gadā Saeima ratificē Latvijas-Igaunijas līgumu par jūras robežu.

1944. gadā LPSR Augstākās Padomes prezidijs iesniedz PSRS Ministru padomei lūgumu atdalīt no Latvijas teritorijas Abrenes apriņķi, kā iemeslu minot to, ka tajā lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie.

1925. gadā pirmais Latvijas ārlietu ministrs un otrais Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics Sēmes pagastā, dodoties apciemot savus bērnus, iet bojā autoavārijā.

1762. gadā Krievijas imperatore Katrīna II atdeva Ernstam Johanam Bīronam tiesības uz viņa Kurzemes hercogisti, tādējādi pēc 18 gadu ilga aresta Bīrnons atkal kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu.

Notikumi pasaulē

2006. gadā Krievijas lidmašīnai "TU-154" nogāžoties, Ukrainā iet bojā 170 cilvēki.

2004. gadā bruņoti laupītāji no Oslo muzeja nolaupa Edvarda Munka gleznas "Kliedziens" un "Madonna".

2003. gadā Lībija pārskaita 2,7 miljardus dolāru uz starptautisku banku kompensācijām virs Lokerbijas Skotijā notriektās pasažieru lidmašīnas upuru tuviniekiem.

2002. gadā vairāk nekā piecus miljonus mārciņu vērta Venēcijas meistara Ticiāna glezna tiek atrasta polietilēna maisiņā uz ielas Londonā. Pirms septiņiem gadiem glezna tika nozagta no "Longleat House" Anglijas rietumos.

1979. gadā grupa "Led Zeppelin" izdod savu albumu "In Through The Out Door".

1978. gadā mirst Kenijas prezidents un par nācijas tēvu uzskatītais Džomo Kenijata. Kaut viņa dzimšanas datums nekad nav ticis apstiprināts, tiek uzskatīts, ka Kenijata bija sasniedzis vismaz 80 gadu vecumu.

1973. gadā ASV prezidents Ričards Niksons ieceļ Henriju Kisindžeru par ASV valsts sekretāru.

1972. gadā par rasistisku politiku Starptautiskā Olimpiskā komiteja izslēdz Rodēziju.

1970. gadā Nīls Jangs izdod savu albumu "After The Gold Rush".

1968. gadā Romas pāvests Jānis Pāvils VI ierodas Kolumbijā. Tā ir pirmā pāvesta vizīte Latīņamerikā.

1963. gadā aviatora Džo Volkera lidmašīna X-15 sasniedz 106 kilometru augstumu.

1962. gadā neizdodas mēģinājums nogalināt Francijas prezidentu Šarlu de Gollu.

1944. gadā Padomju armija ieņem Rumāniju.

1944. gadā notiek pēdējā Francijas ebreju transportēšana uz koncentrācijas nometnēm Vācijā.

1942. gadā Otrajā pasaules karā Brazīlija piesaka karu sabiedrotajām Vācijai, Itālijai un Japānai.

1942. gadā mirst krievu dejotājs un horeogrāfs Mihails Fokins, kuram bija liela ietekme uz 20.gadsimta klasisko baletu.

1941. gadā Otrajā pasaules karā Vācijas karaspēks sasniedz Ļeņingradu, uzsākot aplenkumu.

1930. gadā tiek savienotas abas Sidnejas Ostas tilta puses. Tilts gan tiek pilnībā atklāts tikai 1932.gadā.

1926. gadā Johanesburgā, Dienvidāfrikā, tiek atrasts zelts.

1922. gadā īru oponentu sarīkotā slēpnī tiek nogalināts īru politiķis, Īru Brīvās valsts armijas komandieris un "Sinn Fein" līderis Maikls Kolinss, kurš bija viens no 1921.gada angļu un īru līguma parakstītājiem.

1914. gadā Pirmajā pasaules karā Beļģijā notiek pirmā sadursme starp britu un vācu karaspēkiem.

1910. gadā pēc piecu gadu protektorāta Japāna anektē Koreju.

1902. gadā Teodors Rūzvelts kļūst par pirmo ASV prezidentu, kurš pārvietojas automašīnā.

1901. gadā tiek dibināta kompānija "Cadillac".

1875. gadā Sanktpēterburgā tiek parakstīts līgums starp Krieviju un Japānu, kas paredz Japānai piederošās Sahalīnas salas apmaiņu pret Kuriļu salām.

1864. gadā 12 valstis Ženēvā paraksta Pirmo Ženēvas konvenciju, dibinot Starptautisko Sarkano Krustu.

1851. gadā Austrālijā tiek atrasts zelts.

1849. gadā notiek pirmais gaisa trieciens vēsturē, kad Austrijas armija bombardē Venēciju ar degbumbām.

1848. gadā ASV anektē Ņūmeksiku.

1831. gadā ASV pilsētā Southemptonā, Virdžīnijas štatā, sākas vergu sacelšanās, kuras gaitā tiek nogalināti vairāk nekā 50 baltādainie un vairāki simti afroamerikāņu.

1717. gadā spāņu karaspēks izceļas Sardīnijā.

1642. gadā Lielbritānijas karalim Čārlzam I nosaucot Anglijas parlamenta locekļus par nodevējiem, sākas Angļu pilsoņu karš.

1485. gadā Bosfortas kauja noslēdz Rožu karus, pēc kuriem Plantagenetu dinastiju pie varas Anglijā nomaina Tjudori.

565. gadā svētais Kolumba ziņo par Lohnesa ezerā pamanītu briesmoni.