3. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Šīs dienas jubilārs ir gan hokejists Sandis Ozoliņš, gan mūziķis Guntis Veits. Pasaulē 3. augusts iegājis vēsturē ar to, ka 1946. gadā ASV tiek dibināta Nacionālā basketbola asociācija (NBA).
Jubilāri Latvijā
1848. gadā Dāvids Voldemārs Balodis - vēsturnieks, skolotājs. No 1869.gada skolotājs dažādās Valmieras skolās. Tiek uzskatīts par vienu izcilākajiem Valmieras apkārtnes senatnes pētniekiem.
1858. gadā Dace Akmentiņa - aktrise. Kā aktrise debitējusi 1886.gadā Rīgas Latviešu teātrī, atveidojot Vaņas lomu. Tāpat viņa bijusi aktrise Nacionālajā teātri, pēdējo reizi uzstājusies 1922.gadā. Tiek uzskatīta par vienu no pirmajām sievietēm aktrisēm Latvijā.
1943. gadā Alfrēds Čepānis - Latvijas-Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētājs.
1954. gadā Guntis Veits – mūziķis, grupas “Credo” solists.
Grupas "Credo" 45 gadu jubilejas koncerti Liepājā
2019. gada 11. maijā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" izskanēja divi grupas "Credo" 45 gadu jubilejas koncerti "Credo 45 / Zelta ...
1957. gadā Artūrs Segliņš - obojists.
1960. gadā Edīte Baušķeniece - dziedātāja.
1972. gadā Sandis Ozoliņš - hokeja leģenda.
To ir vērts redzēt! Sanda Ozoliņa emocijas "Dinamo Rīga" spēlē
“Dinamo Rīga” trenera Sanda Ozoliņa emocijas spēlē ar Pekinas “Kuņluņ Red Star” 2016. gada 8. novembrī Arēnā Rīga.
1974. gadā Rodrigo Laviņš – hokeja treneris, bijušais hokejists.
1975. gadā Māris Mihelsons - mūziķis.
"Prāta Vētra" vienīgajā šīs vasaras Latvijas koncertā pulcē fanus Liepājā
Sestdien plkst.21 Liepājā stadionā "Daugava" notika grupas "Prāta vētra" "Skārda bungu tūres" noslēguma koncerts.
1991. gadā Māris Bičeskis - hokejists.
1992. gadā Diāna Marcinkēviča - tenisiste.
Jubilāri pasaulē
1770. gadā Frīdrihs Vilhelms III - Prūsijas karalis (miris 1840.gadā).
1860. gadā Viljams Kenedijs Diksons - skotu izgudrotājs, kinokameras izstrādātājs (miris 1935.gadā).
1926. gadā Tonijs Benets - amerikāņu dziedātājs.
1940. gadā Mārtins Šīns - amerikāņu aktieris.
1941. gadā Marta Stjuarte - amerikāņu TV šovu vadītāja.
1950. gadā Džons Lendiss - režisors, aktieris, komiķis, scenāriju autors un producents, "Emmy" balvas ieguvējs.
1963. gadā Isaija Vašingtons - amerikāņu aktieris.
1963. gadā Džeims Hetfīlds - amerikāņu dziedātājs un ģitārists ("Metallica").
1977. gadā Toms Breidijs - amerikāņu futbola spēlētājs.
1979. gadā Evandželina Lilī - kanādiešu aktrise un modele.
1984. gadā Sunils Četri - Indijas futbolists, zināms arī kā "Kapteinis Fantastika".
1992. gadā Kārlija Klosa - amerikāņu supermodele.
1994. gadā Korentēns Toliso - franču futbolists, 2018. gada Pasaules kausa ieguvējs.
Notikumi Latvijā
1998. gadā Latvijas Privatizācijas aģentūrā sākas parakstīšanās valsts akciju sabiedrības "Latvijas gāze" akcijām.
1998. gadā Latvijā iznāk jauns laikraksts krievu valodā - "Respublika".
1998. gadā mirst izcilais latviešu aktieris Harijs Liepiņš.
2001. gadā gadskārtējo Ventspils svētku ietvaros tiek atklāts Piejūras kempings.
2006. gadā sāk darboties valsts saišu portāls "latvija.lv".
Notikumi pasaulē
1492. gadā Kirstofers Kolumbs izkuģo no Palosas de la Fronteras ostas Spānijā.
1527. gadā tiek nosūtīta pirmā zināmā vēstule no Ziemeļamerikas. Vēstuli no Sentdžonsas, Ņūfaundlendā nosūta Džons Ruts.
1783. gadā Asamas vulkāna izvirdumā Japānā iet bojā 35 000 cilvēku.
1860. gadā Jaunzēlandē sākas Otrais maoru karš.
1914. gadā Vācija piesaka karu Francijai.
1936. gadā melnādainais amerikāņu vieglatlēts Džese Ovens izcīna savu pirmo no četrām zelta medaļām Berlīnes olimpiskajās spēlēs, saniknojot Vācijas nacistu līderi Ādolfu Hitleru.
1940. gadā Lietuva tiek pievienota Padomju Savienībai.
1946. gadā ASV tiek dibināta Nacionālā basketbola asociācija (NBA).
1958. gadā ASV atomzemūdene "Nautilus" kļūst par pirmo transporta līdzekli, kas sasniedzis Ziemeļpolu zem ledus.
1981. gadā ASV gaisa satiksmes kontrolieru arodbiedrības pieteiktā streikā kontrolieri masveidā pamet darbu. Šīs akcijas dēļ ASV prezidents Ronalds Reigans atlaiž no darba visus 13 000 arodbiedrības locekļus.
1988. gadā vācu lidotājs Matiass Rusts, kurš ar mazu lidmašīnu 1987.gadā piezemējās netālu no Maskavas Sarkanā laukuma, tiek atbrīvots no cietuma un deportēts no Padomju Savienības.
2004. gadā Brīvības statuja no jauna tiek atvērta apmeklētājiem pēc rekonstrukcijas darbiem pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem.