"Patiešām pašiem jāuzbāžas?" - aktrisei Ievai Aleksandrovai-Eklonei kremt, ka viņu neaicina filmēties
"Skatoties visuresošos "postus" par jauno latviešu vesterna tapšanu, saprotu, ka esmu totāli izkritusi no aktieru aprites," sūrojas Ieva Aleksandrova-Eklone. Kā zināms, vesterni reti kad iedomājami bez zirgiem, bet Ieva ir zināma gan kā aktrise, gan zirgu jāšanas trenere, tātad būtu filmai, pēc pašas domām, lieti noderējusi.
"Pārkāpjot savus principus - neuzbāzties nevienam ar savu personu -, filmas kastinga aģentūrai nosūtīju info par sevi un savām prasmēm, jo tā ir latviešu filma ar zirgu piedalīšanos un man ir pietiekoša pieredze ar zirgiem gan sacensībās, gan kino. Nesaņēmu nekādu atbildi. Oki - pieņemu - esmu par resnu, par tievu, par vecu, par jaunu vai arī mans ģīmis nav vesternam domāts.. Bet nu vismaz - kaut kādu atbildi gribētos saņemt. Neslēpšu - nedaudz kremt," tādu vēstījumu sociālās saziņas tīklā "Facebook" paudusi Ieva Aleksandrova-Eklone.
Kā jau vēstīts, ar spraigu pakaļdzīšanās un dramatiskas apšaudes epizodi Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna "Kur vedīs ceļš" uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava. Un šo savu darbu - debijas spēlfilmu - 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža sauc par "pirmo latviešu vesternu". Galvenā loma šajā filmā tikusi aktieru Kaspara Zvīguļa un Sandras Kļaviņas meitai Žanetei, bet Ieva Aleksandrova-Eklone, lai gan par sevi filmas veidotājiem atgādinājusi, nav tikusi ne pie lomas, ne pat pie atbildes ar atteikumu.
"Kā tagad reāli notiek atlases? Patiešām pašiem ir jāuzbāžas un jāreklamē sevi - redz, māku to un šito? Kāds var man atbildēt?" atbildi uz šādiem jautājumiem centusies atrast Ieva.
Un atbildes arī nāca. Piemēram, aktrise Dārta Daneviča, kuras mīļotais vīrietis un kolēģis Niklāvs Kurpnieks ticis pie lomas filmās, feisbukā ierakstīja: "Arī es neesmu jaunajā filmā, Guna Zariņa un Arturs Skrastiņš arī nav, tāpat kā desmitiem citu aktieru. Aktieru atlase ir un allaž būs dziļi subjektīva, un, jo ātrāk iemācīsimies to neuztvert personiski, jo labāk. Par zirgiem runājot - jebkura prasme ir pluss, bonuss aktierim, bet es neatbalstu aktiera izvēli tieši kādas prasmes dēļ, jo mūsu profesija ir NOSPĒLĒT, ka mēs esam kāds cits un protam/darām/zinām ko citu. Nevienam taču nešķiet dīvaini, ka mēs neprotam kadu specifisku svešvalodu, akcentu,... neesam profesionāli slidotāji, lokšāvēji vai frizieri, vai ne? tādēļ esam aktieri, ka varam šo prasmi NOSPĒLĒT."
Dārta arī norāda: "Man personīgi nešķiet, ka tu būtu par resnu vai vecu, nedomāju, ka tāds bija ari režisora apsvērums. Vēl vairāk, tā kā mans draugs filmējas šajā projektā, neredzēju lomu sarakstā nevienu sievieti virs 30, galvenā varone ir Sandras Kļaviņas skolas vecuma meita, un šai lomai mēs abas esam par vecu, lai cik labi arī jātu."
Ieva piekrīt: "Jā - uzņemu par daudz personiski. Laikam tiešām kļūstu "par vecu"."
Pēcāk sarunā iesaistījās arī Sandra Kļaviņa, kuras meita Žanete tikusi pie galvenās lomas: "Varu tikai teikt, ka arī mana meita šeit nefilmējas "pazīšanās" dēl, bet absolūti godīgā izvēlē, bez ieinteresēto pušu (vecāku) klātbūtnes un iecerēm.. pat ne padomu došanas. Jāsaka, mani arī šajā filmā uz kastingu neaicināja. Un, neaicina ne uz kādu citu kastingu jau gadus 10."
Tāpat, izmantojot iespēju, cita aktrise Vita Baļčunaite pamanījās pasūroties, ka jau krietnu laiciņu nav aicināta uz kastingiem. "Saprotu, ka subjektīvais faktors, saprotu, ka sabiedrībā esmu radījusi mazliet panaivas meitenes ar “puķēm” tēlu, neskatoties uz to, ka teātrī savulaik spēlēju visas vadošās dažādu tipāžu lomas," mazo interesi par pašas personību izskaidro Vita, palepojoties gan, ka ir teātrī savulaik spēlējusi "visas vadošās dažādu tipāžu lomas, tai skaitā savu skatītāju atzinību guvušo monoizrādi, kurā izspēlēju četru dažādu sieviešu prototipus".
"Tagad, kad teorētiski varētu atrast laiku kino pasauli pielāgot, savienot ar esošajām ikdienas norisēm, mūziku un pasākumu vadīšanu, uz kastingiem aicinājumu nav. Un, izvērtējot notiekošo, var sacīt, ka producenti, režisori uz kastingiem aicina aktierus, ar kuriem viņi jau ir pieraduši strādāt jau daudzu gadu ilgumā vai arī jaunos aktierus, lai kino pasaulē ievirzītu “jaunas” sejas. Mēs, savukārt, paliekam kaut kur pa vidu. Un Tu neesi vienīgā aktrise, kura par šo runā. Arī citi kolēģi ir neizpratnē, kāpēc viņus neuzaicina uz kastingiem. Es par šo gan vairs necepos. Pieņemu kā faktu," tā Baļčunaite.
