29. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1979. gadā Juris Umbraško - basketbolists, tagad treneris.

1970. gadā Ralfs Vīlands - sabiedrisko attiecību kompānijas "Hill&Knowlton Latvia" direktors.

1952. gadā Andris Guļāns - Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senators.

1950. gadā Natālija Laminska - māksliniece.

1941. gadā Imants Lancmanis - mākslas zinātnieks, bijušais Rundāles pils muzeja direktors.

1938. gadā Iļja Gerčikovs - AS "Dzintars" valdes priekšsēdētājs.

1906. gadā Žanis Butkus - latviešu leģiona kapteinis, apbalvots ar Trešā reiha augstāko militāro apbalvojumu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu (miris 1999. gadā).

1880. gadā Roberts Akmentiņš - jurists. Viņš ir bijis Latvijas Ārlietu ministrijas juriskonsults, kā arī Latvijas un Krievijas robežkomisijas Latvijas delegācijas vadītājs.

Jubilāri pasaulē

1988. gadā Tarjeijs Bē - norvēģu biatlonists, 2010. gada olimpiskais čempions stafetē, deviņkārtējs pasaules čempions, divkārtējs Eiropas čempions.

1981. gadā Fernando Alonso - spāņu autosportists, divkārtējs F1 čempions.

1980. gadā Fernando Gonsaless - čīliešu tenisists, 2004. gada olimpiskais čempions dubultspēlē.

1973. gadā Stīvens Dorfs - amerikāņu aktieris.

1959. gadā Džons Sikss - britu ģitārists ("Thin Lizzy", "Whitesnake", "Tygers of Pan Tang")

1957. gadā Nellija Kima - krievu vingrotāja, pieckārtēja olimpiskā čempione.

1954. gadā Igors Krutojs - krievu komponists, producents.

1945. gadā Mirča Lučesku - rumāņu futbolists un treneris.

1937. gadā Deniels Makfeidens - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1925. gadā Miks Teodoraks - grieķu komponists.

1916. gadā Čārlijs Kristians - amerikāņu džeza mūziķis (miris 1942.gadā).

1913. gadā Ēriks Prībke - nacistu kara noziedznieks.

1905. gadā Dāgs Hammaršelds - ANO ģenerālsekretārs un Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 1961.gadā).

1905. gadā Klāra Bouva - amerikāņu aktrise un mēmo filmu zvaigzne (mirusi 1965.gadā).

1900. gadā Ejvinds Junsons - zviedru rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1976.gadā).

1898. gadā Isidors Isaaks Rabi - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1988.gadā).

1897. gadā Nīls Ričijs - britu ģenerālis (miris 1983.gadā).

1883. gadā Benito Musolīni - Itālijas diktators (miris 1945.gadā).

1849. gadā Makss Nordavs - austriešu rakstnieks un cionistu līderis (miris 1923.gadā).

1805. gadā Aleksis de Tokvils - franču vēsturnieks un politiskais domātājs (miris 1859.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā iznāk jauna lauku uzņēmējiem un zemes lietotājiem veltīta avīze "Lauku Biznesa Laikraksts", kas iznāks katru otro sestdienu.

2005. gadā Rīgā vizītē ierodas Lielbritānijas vēstnieks Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā Kolins Manro, kurš tiekas ar ārlietu ministru Arti Pabriku.

2004. gadā "Hansabanka" iepazīstina ar jaunu norēķinu karti, kuras dizainā ir izmantots bērna, deviņus gadus vecās Varvaras Zavjalovas zīmējums.

2003. gadā Privatizācijas aģentūras valde pieņem lēmumu, ka sanatorijas "Ķemeri" privatizētājam SIA "Ominasis Italia S.R.L." jāsamaksā Privatizācijas aģentūrai līgumsods 67 383 latu apmērā, jo tas nav ievērojis investīciju ieguldīšanas plānā noteiktos termiņus un investīciju apmērus. Sodu veido 3% no investīciju plānā paredzētajos termiņos un apjomā neieguldītās summas par kavējuma gadu.

2003. gadā maksātnespējīgās AS "Liepājas siltums" kreditori apstiprina sabiedrības maksātspējas atjaunošanas sanācijas plānu. Plāns izstrādāts septiņu gadu periodam.

2003. gadā "Latvijas loto" skaitļu loterijas "Keno" dienas izlozē tiek iegūts lielākais laimests Latvijas loteriju vēsturē - 120 000 latu.

2001. gadā Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, notiek dziesmu un deju svētku "Rīgai 800" noslēguma koncerts.

2000. gadā Madonā pirmoreiz Latvijā notiek Retro deju festivāls.

1999. gadā sākas Rīgas pilsētas kanāla tīrīšanas un padziļināšanas darbi. Pilsētas kanāls nav tīrīts kopš 1932.gada. Pilsētas kanāls izveidojās, 1857.gadā nojaucot Rīgas aizsargvaļņus un daļēji aizberot nocietinājuma grāvi. Kanāls ir 3,2 kilometrus garš, to šķērso 17 tiltiņi.

1999. gadā Rīgā viesojas NATO spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Veslijs Klārks.

1998. gadā Lietuvā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Aizsardzības ministrijas saskaņo trīspusējo nolikuma projektu par sadarbību bruņojuma iegādē.

1942. gadā mirst Krišjānis Berķis, militārs darbinieks, ģenerālis. 1920.gadā ievēlēts par Satversmes sapulces deputātu, bet no mandāta attiecies. No 1934. līdz 1940.gadam Latvijas armijas komandieris. No 1940.gada aprīļa līdz jūnijam Latvijas kara ministrs.

Notikumi pasaulē

2004. gadā 88 gadu vecumā mirst britu zinātnieks Frensis Kriks, kurš palīdzēja atklāt DNS formu.

2003. gadā Beļģijas apakšpalāta apstiprina likumu par atteikšanos no pretrunīgi vērtētā kara noziegumu likuma, kas ļāva Beļģijas tiesās izskatīt jebkurā pasaules vietā pastrādātos kara noziegumos.

2001. gadā amerikāņu riteņbraucējs Lenss Ārmstrongs trešo reizi pēc kārtas kļūst par prestižākā velobrauciena "Tour de France" uzvarētāju.

1993. gadā Izraēlas Augstākā tiesa attaisno un atbrīvo zemākas instances tiesā nacistu kara noziegumos notiesāto Džonu Demjaņuku, atzīstot, ka viņš nav par "Ivanu Briesmīgo" dēvētais nacistu koncentrācijas nometnes apsargs.

1992. gadā pēc astoņiem Čīles vēstniecībā Maskavā pavadītiem mēnešiem Berlīnē atgriežas bijušais Austrumvācijas līderis Ēriks Honekers, lai tiesā atbildētu uz apsūdzībām cilvēku nogalināšanā pie Berlīnes sienas.

1987. gadā Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere un Francijas prezidents Fransuā Miterāns paraksta vienošanos par tuneļa izbūvēšanu zem Lamanša šauruma.

1981. gadā Lielbritānijas kroņprincis Čārlzs salaulājas ar Diānu Spenseri.

1968. gadā Romas pāvests Pols VI savā enciklikā "Cilvēka dzīve" pasludina, ka Romas katoļu baznīca aizliedz visa veida mākslīgas dzimstības kontroles metodes.

1967. gadā Venecuēlas pilsētas Karakasas dibināšanas 400.gadadienas svinību ceturtajā dienā pilsētu satricina zemestrīce, nogalinot apmēram 500 cilvēkus.

1967. gadā Vjetnamas kara laikā ugunsgrēkā uz ASV lidmašīnu bāzes kuģa "Forrestal" iet bojā 130 amerikāņu jūrnieki.

1966. gadā amerikāņu žurnāls "Datebook" pārpublicē četrus mēnešus vecu "London Evening Standard" rakstu par grupu "The Beatles", kurā ietverts Džona Lenona paziņojums, ka viņš ir "dižāks par Jēzu". Publikācijai seko sabiedrības dusmu izvirdums, dedzinot bītlu ierakstus un preces, kam seko arī aizliegums atskaņot grupas dziesmas radio.

1966. gadā mūziķis Bobs Dilans Vudstokā, Ņujorkas štatā avarē ar savu motociklu "Triumph 500", laužot kaklu. Pēc avārijas Dilans vairāk nekā gadu dzīvo noslēgtībā.

1958. gadā ASV Kongress oficiāli rada Nacionālo aeronautikas un kosmosa administrāciju (NASA).

1957. gadā tiek dibināta Starptautiskā atomenerģijas aģentūra.

1954. gadā Lielbritānijā tiek publicēta Dž.R.R.Tolkīna "Gredzenu pavēlnieka" pirmā daļa.

1948. gadā pēc 12 gadu pārtraukuma Londonas Vemblija stadionā sākas pirmās olimpiskās spēles pēc Otrā pasaules kara.

1944. gadā Kureļa grupa novietojas Talsu apriņķa Strazdes muižas rajonā. Oktobra beigās Kureļa grupas štābs pārceļas uz Annahites stikla fabrikas telpām (tā sauktie Stikli) Puzes pagastā.

1940. gadā nacistiskā Vācija sāk uzlidojumus Lielbritānijai.

1921. gadā Ādolfs Hitlers kļūst par Vācijas Nacionālsociālistu strādnieku partijas līderi.

1900. gadā itāļu anarhists Gaetāno Breši nogalina Itālijas karali Umberto I.

1899. gadā tiek parakstīta Pirmā Hāgas konvencija, kas nosaka kara likumus un definē kara noziegumus.

1890. gadā, divas dienas pēc iešaušanas sev krūtīs, mirst nīderlandiešu gleznotājs Vinsents van Gogs.

1836. gadā Parīzē tiek atklāta Triumfa arka.

1830. gadā Francijas karalis Šarls X atsakās no troņa.

1588. gadā Gravelinas kaujā Francijas piekrastē lorda Čārlza Hovarda un sera Frānsisa Dreika komandētie Anglijas jūras spēki sakauj "neuzvaramo" Spānijas armādu.

1567. gadā par Skotijas karali tiek kronēts Džeimss VI.

1030. gadā kaujā ar dāņiem, mēģinot atkarot savu troni, iet bojā norvēģu karalis Ūlafs II.

1014. gadā Bizantiešu-bulgāru kara laikā Bizantijas imperators Basils II izcīna izšķirošu uzvaru pār Bulgārijas armiju un sagūsta 15 000 bulgāru karavīru. Tiek uzskatīts, ka Basila zvēriskās izrīcības ar karagūstekņiem, tos masveidā padarot aklus, izraisīja Bulgārijas cara Samuila nāvi, kad caram pēc pārdzīvotā šoka, ieraugot aklos tautiešus, sākās sirdslēkme.