29. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1961. gadā Jānis Zaržeckis - plastikas ķirurgs.

1958. gadā Ina Druviete - politiķe, filoloģe, un bijusī izglītības un zinātnes ministre.

1954. gadā Māra Cielēna - dzejniece.

1934. gadā Gunārs Balodis - gleznotājs un filmu mākslinieks.

1933. gadā Ēriks Hānbergs - rakstnieks, publicists.

Jubilāri pasaulē

1984. gadā Karmelo Entonijs - amerikāņu basketbolists, desmitkārtējs NBA "Visu zvaigžņu spēles" dalībnieks, trīskārtējs olimpiskais čempions.

1984. gadā Aleksejs Tiščenko - krievu bokseris, divkārtējs olimpiskais čempions.

1981. gadā Andrejs Aršavins - krievu futbolists.

1978. gadā Pelle Almkvists - zviedru mūziķis ("The Hives").

1978. gadā Sebastjens Grožāns - franču tenisists, Deivisa kausa ieguvējs.

1977. gadā Masimo Ambrozīni - itāliešu futbolists, 2000. gada Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1976. gadā Deivids Bakners - amerikāņu mūziķis ("Papa Roach").

1976. gadā Jegors Titovs - krievu futbolists un treneris.

1975. gadā Melānija Brauna - angļu dziedātāja ("Spice Girls").

1970. gadā Roberto di Mateo - itāliešu futbolists un treneris.

1967. gadā Noels Galahers - angļu mūziķis ("Oasis").

1963. gadā Bleizs Beilijs - britu dziedātājs ("Iron Maiden").

1961. gadā Melisa Eteridža - amerikāņu mūziķe.

1959. gadā Ruperts Everets - angļu aktieris.

1959. gadā Eidrians Pols - angļu aktieris ("Kalnietis").

1958. gadā Anete Beninga - amerikāņu aktrise.

1956. gadā Latoija Džeksone - amerikāņu mūziķe.

1953. gadā Denijs Elfmans - amerikāņu komponists, mūziķis, dziedātājs un ierakstu producents, divu "Emmy" balvu un viena "Grammy" ieguvējs, sacerējis seriāla "Simpsoni" ievadmūziku.

1949. gadā Frensiss Rossi - angļu mūziķis, rokgrupas "Status Quo" vokālists un ģitārists.

1944. gadā Helmuts Bergers - austriešu aktieris.

1940. gadā Faruks Legari - bijušais Pakistānas prezidents.

1929. gadā Pīters Higss - britu fiziķis, Nobela prēmijas fizikā laureāts.

1926. gadā Šarls Denē - franču aktieris (miris 1995.gadā).

1920. gadā Jans Harsanji - Ungārijā dzimis ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (miris 2000.gadā).

1917. gadā Džons Ficdžeralds Kenedijs - ASV 35. prezidents (miris 1963.gadā).

1903. gadā Bobs Houps - britu aktieris (miris 2003.gadā).

1894. gadā Jozefs fon Šternbergs - Austrijā dzimis rakstnieks un kinorežisors (miris 1969.gadā).

1880. gadā Osvalds Špenglers - vācu filozofs un vēsturnieks (miris 1936.gadā).

1874. gadā Džilberts Kīts Čestertons - angļu rakstnieks (miris 1936.gadā).

1630. gadā Čārlzs II - Anglijas karalis (miris 1685.gadā).

1439. gadā Pijs III - Romas pāvests (miris 1503.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Latvijas Universitātes (LU) rektors profesors Ivars Lācis pasniedz Latvijas Valsts prezidentei LU goda doktorei Vairai Vīķei-Freibergai Latvijas Universitātes Ģerboņa Zelta zīmi par ieguldījumu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā Valsts prezidentūras laikā.

2005. gadā Īrijā durvis ver pirmā latviešu bērnu skola un tajā notiek pirmās nodarbības. Skolas galvenais uzdevums ir latviskas vides un latviešu valodas saglabāšana Īrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem. Skolu aicināti apmeklēt visu vecuma grupu bērni.

2005. gadā tiek atklāts jauns starptautiskais vilcienu maršruts no Rīgas uz Ukrainas pilsētu Truskovecu, kas iet caur Viļņu un Ļvovu.

2004. gadā Rīgas pilsētas Maskavas priekšpilsētā notiek "Maskavas parka" piemiņas akmens ielikšanas ceremonija, kuru atklāj Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs. Maskavas dārza Rīgā un Rīgas dārza Maskavā izveidi paredz līguma protokols starp Maskavas valdības Vides aizsardzības departamentu un Rīgas domes Vides departamentu, kas noslēgts 2002.gada janvārī.

2003. gadā Rīgā sākas pirmais apvienotais Baltijas un Skandināvijas neiroķirurgu kongress, kuru organizē Latvijas Neiroķirurgu asociācija.

2003. gadā Saeima pieņem Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu. Likums paredz, ka Ministru kabinets izdos noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību, nosakot attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības.

2003. gadā Saeima pieņem jaunu Jūras kodeksu, kas turpmāk nodrošina civiltiesisko attiecību regulējumu jūras transporta sektorā atbilstoši starptautisko konvenciju prasībām.

2002. gadā notiek Latvijas tiesnešu ārkārtas konference, kurā tiek pieņemts aicinājums Valsts prezidentei, likumdevējiem un izpildvarai risināt jautājumu par tiesu varas sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Konferences dalībnieki - gandrīz 300 tiesneši no visas Latvijas - pauž sarūgtinājumu, ka uz konferenci neierodas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, jo konference tiek sasaukta tādēļ, lai apspriestu prezidentes izteikumus par korupciju tiesu sistēmā.

2002. gadā Jūrmalas pilsētas dome ārkārtas sēdē izveido sabiedrisko pakalpojumu regulatoru.

2001. gadā Rīgā, alejā pretī Ministru kabineta ēkai, notiek Latvijas Studentu apvienības rīkotā sapulce "Pret augstskolu sabrukumu".

2000. gadā Rīgā notiek Eiropas Biznesa reģistra pilnsapulce, kurā piedalās 20 Eiropas komercreģistru pārstāvji no 11 Eiropas valstīm.

1999. gadā Rīgā notiek Latvijas sociāldemokrātu apvienošanās kongress, kurā tiek dibināta Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP). Tajā apvienojas līdzšinējā LSDSP, Latvijas Sociāldemokrātiskā partija (LSDP) un Latgales demokrātiskā partija. Par apvienotās sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāju ievēl Juri Bojāru.

1999. gadā Bulduros zemnieku organizāciju pārstāvji nodibina sabiedrisko organizāciju "Zemnieku saeima", kuras mērķis ir apvienot spēkus Latvijas lauku attīstībai.

1999. gadā apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK kongresā par partijas priekšsēdētāju atkārtoti tiek ievēlēts Māris Grīnblats.

1999. gadā Baltijas Asamblejas 14.sesija pieņem rezolūciju, kurā aicina Krievijas Federāciju nekavējoties izpildīt starptautiskās saistības un atdot bijušo Baltijas valstu vēstniecību ēkas Parīzē un Romā to likumīgajiem īpašniekiem - Igaunijai, Latvijai un Lietuvai.

1998. gadā finanšu ministrs Roberts Zīle Latvijas valdības vārdā un ģenerālsekretārs Antonio Maria Kosta Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) vārdā paraksta vienošanās memorandu par ERAB gada pilnsapulces organizēšanu 2000.gadā Rīgā.

Notikumi pasaulē

2009. gadā Losandželosas tiesa piespriež leģendārajam mūzikas ierakstu producentam Filam Spektoram 19 gadu cietumsodu par aktrises Lanas Klārksones slepkavību.

2005. gadā viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm Francija referendumā noraida Eiropas konstitūciju.

1999. gadā ASV kosmosa kuģis "Discovery" saslēdzas ar Starptautisko kosmosa staciju, kļūstot par pirmo kosmisko lidaparātu, kas savienojies ar staciju.

1994. gadā 81 gada vecumā trimdā Čīlē mirst Austrumvācijas komunistu līderis Ēriks Honekers.

1990. gadā par Krievijas prezidentu tiek ievēlēts Boriss Jeļcins.

1988. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans ierodas Maskavā, sākot savu pirmo vizīti Padomju Savienībā.

1985. gadā nemieros pēc "Liverpool" un "Juventus" futbola spēles Briselē iet bojā 39 futbola fani un vēl simtiem tiek ievainoti.

1972. gadā trim bruņotiem japāņiem atklājot uguni cilvēku pūlī Loda starptautiskajā lidostā Telavivā, Izraēlā, tiek nogalināti 26 cilvēki un vēl vairāki desmiti ievainoti.

1953. gadā sers Edmunds Hilarijs un nepāliešu šerpa Tenzings Norgajs iekaro Everesta virsotni. Par viņu sasniegumu pasaulei tiek paziņots 1.jūlijā.

1942. gadā nacistiskās Vācijas līderis Ādolfs Hitlers pavēl visiem okupētās Parīzes ebrejiem pie sava apģērba nēsāt piešūtas dzeltenas sešstūru zvaigznes.

1935. gadā pabeigta Hūvera dambja būvēšana.

1919. gadā Artūra Edingtona observatorija Prinsipā un Endrū Kromelins Sobralā, Brazīlijā pilna Saules aptumsuma laikā pārbauda un vēlāk apstiprina Einšteina relativitātes teoriju.

1919. gadā amerikānis Čārlzs Straits no Minesotas patentē elektrisko tosteri, no kura maizītes pēc grauzdēšanas izlec laukā.

1914. gadā pēc sadursmes ar Norvēģijas kravas kuģi Sentlorensa līcī pie Kanādas krastiem nogrimst okeāna laineris "Empress of Ireland", bojā ejot 1024 cilvēkiem.

1913. gadā Parīzē pirmizrādi piedzīvo Igora Stravinska balets "Pavasara rituāls".

1903. gadā Serbijas karali Aleksandru Obrenoviču un karalieni Dragu Belgradā nogalina organizācijas "Melnā roka" locekļi.

1886. gadā amerikāņu ķīmiķis Džons Pembertons "Atlanta Journal" publicē savu pirmo dzēriena "Coca-Cola" reklāmu.

1867. gadā stājas spēkā Austrungārijas kompromisa vienošanās, kas nodibina Austrungārijas impēriju. 8.jūnijā imperators Francis Jozefs tiek kronēts par Ungārijas karali.

1848. gadā Viskonsina kļūst par 30. ASV štatu.

1727. gadā Par Krievijas caru kļūst Pēteris II.

1660. gadā Čārlzs II atgūst Lielbritānijas karaļa troni.

1453. gadā Osmaņu impērijas armija sultāna Mehmeta II Fatiha vadībā iekaro Konstantinopoli, izbeidzot Bizantijas impērijas pastāvēšanu.