16. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1877. gadā Jānis Seskis - skolotājs un diplomāts (miris 1943. gadā).

1897. gadā Roberts Plūme - slēpotājs, riteņbraucējs uin bokseris, triju olimpisko spēļu dalībnieks (miris 1956. gadā).

1940. gadā Ivars Vīgners - komponists.

1957. gadā Andris Vilks - Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors.

1969. gadā Lato Lapsa - žurnālists, grāmatu autors.

1972. gadā Mārtiņš Barkāns - bijušais nacionālās informācijas aģentūras LETA valdes priekšsēdētājs, "Abavas" vīna darītavas saimnieks.

1973. gadā Oļegs Blagonadeždins - futbolists, tagad treneris, 13 reizes kļuvis par Latvijas čempionu, piedalījies 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā.

1979. gadā Artūrs Ancāns - Saulkrastu jauktā kora "Anima" un "Hansabankas" koru diriģents.

1985. gadā Kristians Kareļins - aktieris, mūziķis un futbolmīlis.

Jubilāri pasaulē

1490. gadā Prūsijas hercogs Alberts (miris 1568.gadā).

1611. gadā Inocents XI - Romas pāvests (miris 1689.gadā).

1861. gadā H. H. Holmss - amerikāņu sērijveida slepkava (miris 1896. gadā).

1905. gadā Henrijs Fonda - amerikāņu aktieris, "Oskara" balvas ieguvējs (miris 1982.gadā).

1919. gadā Liberače - amerikāņu pianists, dziedātājs un aktieris (miris 1987. gadā).

1944. gadā Denijs Treho - amerikāņu aktieris.

1946. gadā Roberts Frips - angļu ģitārists ("King Crimson").

1951. gadā Kristiāns Lakruā - franču modes dizainers.

1953. gadā Pīrss Brosnans - īru aktieris.

1955. gadā Olga Korbuta - baltkrievu vingrotāja, četrkārtēja olimpiskā čempione.

1955. gadā Debra Vingere - amerikāņu aktrise.

1957. gadā Jurijs Ševčuks - krievu rokmūziķis, mākslinieks, aktieris un producents.

1966. gadā Dženeta Džeksone - amerikāņu dziedātāja.

1969. gadā Deivids Boreanazs - amerikāņu aktieris.

1970. gadā Gabriela Sabatini - argentīniešu tenisiste, 1988. gada olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvēja, Vimbldonas čempionāta un ASV "open" uzvarētāja.

1973. gadā Torija Spellinga - amerikāņu aktrise.

1977. gadā Melānija Linskija - jaunzēlandiešu aktrise ("Divarpus vīru").

1978. gadā Olga Zaiceva - krievu biatloniste, divkārtēja olimpisko spēļu un trīskārtēja pasaules čempione.

1986. gadā Megana Foksa - amerikāņu aktrise un modele.

1991. gadā Grigors Dimitrovs - bulgāru tenisists.

Notikumi Latvijā

1995. gadā Latvijas valdība oficiāli paziņo par "Bankas Baltija" finansiālajām grūtībām un 50% tās akciju pārņemšanu.

1995. gadā Ministru kabinets pieņem lēmumu par Salaspils kodolreaktora darbības apturēšanu pēc kodoldegvielas izbeigšanās.

2001. gadā pēc rekonstrukcijas darbu atsāk viesnīca "Reval Hotel Latvija" Rīgā.

2003. gadā Rīgā starp Maskavas un Krasta ielu tiek atklāta Varšavas iela. Ielas atklāšanā piedalās Rīgas mērs Gundars Bojārs un Varšavas viceprezidents Andžejs Urbaņskis, kā arī Polijas vēstniecības Latvijā pārstāvji.

2004. gadā pirmo reizi Latvijā oficiāli tiek atzīmēta Starptautiskā Baltijas jūras cūkdelfīnu diena.

2007. gadā amatu pamet ilggadējais lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētājs Dzintars Pomers.

Notikumi pasaulē

1527. gadā Florences iedzīvotāji jau otro reizi padzen Mediči ģimenes valdniekus un atjauno republiku.

1568. gadā Skotu karaliene Mērija bēg uz Angliju.

1717. gadā franču rakstnieks Voltērs jeb Fransuā Marī Aruē tiek ieslodzīts Bastīlijas cietumā par viņa episkajā poēmā "La Henriade" pausto satīrisko uzbrukumu politikai un reliģijai. Voltērs pavada cietumā gandrīz gadu.

1770. gadā 14 gadus vecā Marija Antuanete apprecas ar gadu vecāko Luiju Ogistu, kurš vēlāk kļūst par Francijas karali.

1836. gadā amerikāņu rakstnieks Edgars Alans Po apprec savu 13 gadus veco māsīcu Virdžīniju.

1920. gadā Romas pāvests Benedikts XV pasludina franču nacionālo varoni Žannu d'Arku par svēto.

1929. gadā pirmā Amerikas kinoakadēmijas balva tiek piešķirta Viljama Velmena režisētajai filmai "Wings", bet par labākajiem aktieriem tiek atzīti Emils Džennings un Dženeta Geinora. Šīs balvas sāka dēvēt par "Oskariem" no 1931. gada.

1943. gadā Otrajā pasaules karā pēc mēnesi ilgām asiņainām kaujām nacistiskā Vācija apspiež sacelšanos Varšavas geto.

1951. gadā Izraēlas aviokompānija "El Al" sāk īstenot pirmo regulāro transatlantisko avioreisu līniju starp Londonu un Ņujorku.

1960. gadā PSRS līderis Ņikita Hruščovs pieprasa ASV prezidenta Dvaita Eizenhauera atvainošanos par spiegu lidmašīnu U-2 pārlidojumiem pār Padomju Savienību, tādējādi izjaucot "Lielā četrinieka" sammitu Parīzē.

1960. gadā amerikāņu fiziķis Teodors Meimens Kalifornijā sekmīgi lieto pirmo optisko lāzeri.

1966. gadā Ķīnas Komunistiskā partija izplata "16.maija paziņojumu", iezīmējot Kultūras revolūcijas sākumu.

1969. gadā padomju kosmosa kuģis "Venēra 5" nolaižas uz Venēras.

1975. gadā japāniete Džunko Tabei kļūst par pirmo sievieti, kas iekarojusi Everestu.

1975. gadā Indija pārņem Sikimu, kad šīs Himalaju kalnu valstiņas iedzīvotāji referendumā atbalstīja apvienošanos ar Indiju.

1989. gadā pirmo reizi 30 gadu laikā tiekas PSRS un Ķīnas līderi, kad Pekinā Denu Sjaopinu apmeklē Mihails Gorbačovs, formāli izbeidzot naidīgumu starp abām komunistiskajām lielvalstīm.

2002. gadā Beļģija kļūst par otro pasaules valsti pēc Nīderlandes, kas dekriminalizē eitanāziju, kad parlamenta apakšnams pieņem likumprojektu, kas piešķir pacientiem tiesības mirt.

2004. gadā Bikivņas mežā Ukrainā notiek Sēru diena, pieminot vairāk nekā 100 000 ukraiņu civiliedzīvotājus, kurs 20.gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados šajā mežā nogalināja boļševiki.

2005. gadā Kuveita atļauj sievietēm balsot vēlēšanās un tajās piedalīties pašām.