30. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1980. gadā Andris Vaņins - futbola vārtsargs, piecas reizes atzīts par gada labāko Latvijas futbolistu.

1974. gadā Sanita Lietniece - vieglatlēte.

1968. gadā Harijs Vītoliņš - hokejists, tagad treneris.

1965. gadā Ilmārs Rimšēvičs - Latvijas Bankas prezidents.

1961. gadā Arvīds Dravnieks - Publisko tiesību institūta direktors, jurists.

1960. gadā Sandra Paura - Starpparlamentu attiecību biroja vadītāja.

1960. gadā Einārs Fogelis - Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents, Latvijas Olimpiskās komitejas valdes priekšsēdētājs.

1958. gadā Ziedonis Strazds - bijušais Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs.

1955. gadā Imants Viesturs Lieģis - diplomāts, politiķis.

1954. gadā Ģirts Rorbaks - Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktora vietnieks.

1942. gadā Vilnis Baltiņš - Latvijas Olimpiskās komitejas goda prezidents.

1939. gadā Mārtiņš Dāboliņš - mākslinieks, meža taksators.

1909. gadā Konstantīns Raudive - filozofs, psihologs, parapsihologs (miris 1974.gadā).

Jubilāri pasaulē

1992. gadā Marks Andrē ter Štēgens - vācu futbola vārtsargs.

1985. gadā Gala Gadota - izraēliešu modele un aktrise.

1982. gadā Kirstena Dansta - amerikāņu aktrise.

1976. gadā Amanda Palmere - amerikāņu mūziķe ("The Dresden Dolls").

1975. gadā Džonijs Galeckis - amerikāņu aktieris ("The Big Bang Theory").

1971. gadā Darens Emersons - angļu mūziķis ("Underworld").

1969. gadā Paulo Žuniors - brazīliešu mūziķis ("Sepultura").

1967. gadā Filips Kirkorovs - Bulgārijā dzimis Krievijas estrādes mākslinieks.

1959. gadā Stīvens Hārpers - Kanādas premjerministrs.

1956. gadā Larss von Trīrs - dāņu kinorežisors.

1954. gadā Džeina Kempiona - jaunzēlandiešu kinorežisore, "Oskara" balvas ieguvēja.

1949. gadā Antoniu Guterišs - bijušais Portugāles premjerministrs.

1946. gadā Karls XVI Gustavs - Zviedrijas karalis.

1909. gadā Juliāna - Nīderlandes karaliene (mirusi 2004.gadā).

1908. gadā Īva Ārdene - amerikāņu aktrise (mirusi 1990.gadā).

1902. gadā Teodors Šulcs - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (miris 1998.gadā).

1901. gadā Simons Kuzņecs - Ukrainā dzimis amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (miris 1985.gadā).

1893. gadā Joahims fon Ribentrops - nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs (miris 1946.gadā).

1883. gadā Jaroslavs Hašeks - čehu rakstnieks (miris 1923.gadā).

1864. gadā Juhans Līvs - igauņu dzejnieks (miris 1913.gadā).

1812. gadā Kaspars Hauzers - vācietis, kas līdz pusaudžu vecumam turēts pilnīgā izolācijā tumšā cellē (miris 1833.gadā).

1803. gadā Albrehts Grāfs fon Rons - Prūsijas premjerministrs (miris 1879.gadā).

1662. gadā Mērija II - Anglijas karaliene (mirusi 1694.gadā).

1245. gadā Filips III - Francijas karalis (miris 1285.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā Rīgas klubā "XXL" ceturto reizi notiek starptautisks konkurss "Mr.Baltijas Gejs".

2005. gadā, reģistrējoties 35 biedriem, tiek nodibināta Latvijas Policistu biedrība, kas līdz arodbiedrības izveidei nodarbojas ar policijas darbinieku interešu un tiesību aizsardzību.

2005. gadā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kongresā pēc vairāku gadu pārtraukuma par partijas priekšsēdētāju tiek ievēlēts Juris Bojārs.

2004. gadā Rīgā, 11.novembra krastmalā, notiek lielkoncerts "Mēs Eiropā" par godu Latvijas pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā. To apmeklē vairāk nekā 40 000 skatītāju. Koncertu atklāj Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar uzrunu tautai. Tajā viņa norāda, ka valsts ir daudz darījusi, lai iestātos Eiropas Savienībā, un tagad ir pienācis brīdis priecāties un svinēt.

2003. gadā Rīgas apgabaltiesa atzīst SIA "Rojas konservi" par maksātnespējīgu no 2002.gada 1.novembra.

2003. gadā Rīgā tiek atklāts pirmais koku sēklu iegādes automāts pasaulē. Automāts uzstādīts "Statoil" degvielas uzpildes stacijā Rīgā, K.Ulmaņa gatvē 110.

2002. gadā Ministru prezidents Andris Bērziņš pieprasa apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvja labklājības ministra Andreja Požarnova demisiju. Premjers norāda, ka Požarnovs ir zaudējis viņa uzticību sakarā ar darbībām Labklājības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanā, kā arī ar neveiksmīgu veselības aizsardzības politikas īstenošanu.

2002. gadā Saeima ārkārtas sēdē pieņem latviešu valodas pozīciju stiprināšanai iecerētos grozījumus Satversmē.

2001. gadā Rīgas apgabaltiesa diviem nacionālboļševiku organizācijas pārstāvjiem krimināllietā par Sv.Pētera baznīcas ieņemšanu piespriež brīvības atņemšanu uz 15 gadiem, bet vienam - uz pieciem gadiem. Pēc soda izciešanas saskaņā ar tiesas spriedumu visi trīs Krievijas Federācijas pilsoņi tiek izraidīti no Latvijas.

2001. gadā Latvijas hokeja izlase pasaules čempionāta augstākās divīzijas C apakšgrupas spēlē ar rezultātu 2:0 pieveic Amerikas Savienoto Valstu valstsvienību. Latvijas hokeja izlases uzvaru Rīgas ielās atzīmē tūkstošiem hokeja līdzjutēju.

1999. gadā iznāk laikraksta "Spogulis" pēdējais numurs.

1998. gadā par godu Izraēlas 50.gadadienai Rīgā tiek atklāta Jeruzalemes iela.

1998. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis oficiālā vizītē apmeklē Itālijas Republiku.

1997. gadā Cēsu rajona Veselavas pagastā pie Bērzkroga ceļu krustojuma notiek plaša Vidzemes zemnieku brīdinājuma protesta akcija, kurā piedalās 200 dalībnieku. Zemnieki prasa inflācijas kompensācijas segšanu no valsts ar ekonomisko sviru palīdzību, kā arī valsts graudu rezerves apjoma noteikšanu un cenu regulēšanu tirgū.

1996. gadā Rīgas domes deputāti nolemj piešķirt mūža pabalstu, 100 latu mēnesī, basketbolistei Uļjanai Semjonovai.

1994. gadā Latvijas un Krievijas prezidenti un premjerministri Maskavā paraksta dokumentus par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas.

1901. gadā Rīgas domnieki nobalso par jauna parka un villu kolonijas veidošanu toreizējā Ķeizarvaldē, līdz ar to aizsākas Mežaparka veidošana.

1224. gadā mirst Sēlijas bīskaps Lipes Bernhards.

Notikumi pasaulē

2010. gadā Šanhajā ar krāšņu izrādi vairāku pasaules valstu līderu klātbūtnē tiek atklāta starptautiskā izstāde "World Expo 2010", kas pusgada laikā kļūst par visvairāk apmeklēto pasaules izstādi.

2008. gadā Krievijas amatpersonas paziņoja, ka vietējās un ārvalstu laboratorijās veiktās DNS analīzes apstiprina, ka Jekaterinburgā 2007.gada vasarā atrastie pīšļi ir Krievijas cara Nikolaja II dēla Alekseja un meitas Marijas mirstīgās atliekas.
2006. gadā Bolīvijas, Kubas un Venecuēlas prezidenti paraksta "Tautu tirdzniecības līgumu", lai stātos pretī brīvās tirdzniecības līgumiem, kurus Vašingtona cenšas noslēgt ar daļu no Latīņamerikas valstīm.

2003. gadā Lībija uzņemas atbildību par aviokompānijas "Pan Am" lidmašīnas uzspridzināšanu virs Lokerbijas 1988.gadā, kad bojā gāja 259 lidmašīnas pasažieri un apkalpes locekļi un 11 Lokerbijas iedzīvotāji.

2000. gadā mirst bijušais Dānijas premjerministrs Pouls Hartlings, kurš 1978.gadā kļuva par ANO komisāru bēgļu lietās un 1981.gadā par saviem centieniem saņēma Nobela miera prēmiju.

1999. gadā Komoru salu armija sagrābj varu valstī, lai saglabātu republikas vienotību.

1998. gadā Bugenvilas salas separātisti paraksta miera līgumu ar Papua-Jaungvinejas valdību, izbeidzot deviņus gadus ilgo sacelšanos par salas neatkarību.

1996. gadā Spānijas tiesa oficiāli attaisno premjerministru Felipi Gonsalesu saistībā ar astoņdesmito gadu "netīro karu" pret basku separātistiem.

1995. gadā ASV prezidents Bils Klintons kļūst par pirmo ASV prezidentu, kas ieradies vizītē Ziemeļīrijā.

1993. gadā Hamburgas atklātā tenisa turnīra ceturtdaļfināla laikā fanātisks līdzjutējs iedur mugurā pasaulē vadošajai tenisistei Monikai Selešai. Pēc 27 mēnešu pārtraukuma atgriežoties tenisā, Seleša paziņoja, ka vairs nekad nespēlēs Vācijā. Kopš Hamburgas incidenta spēlētāju krēsli tiek novietoti tā, lai viņiem nenāktos sēdēt ar muguru pret skatītājiem.

1993. gadā Eiropas Kodolpētījumu organizācija (CERN) paziņo par vispasaules tīmekļa (World Wide Web) radīšanu, kas būs brīvi pieejams ikvienam pasaulē.

1992. gadā militārā apvērsumā tiek gāzts Sjerraleones prezidents Džozefs Momohs.

1991. gadā militārā apvērsumā tiek gāzts Lesoto militārais vadītājs ģenerālmajors Džastins Lehanja.

1990. gadā pēc nepilniem četriem kaujinieku gūstā Libānā pavadītiem gadiem tiek atbrīvots amerikāņu ķīlnieks Frenks Rīds.

1989. gadā 60 gadu vecumā mirst itāļu kinorežisors Serdžo Leone, kurš vislabāk pazīstams ar vesterniem ar Klintu Īstvudu galvenajā lomā.

1988. gadā Kanādas franču dziedātāja Selīna Diona, pārstāvot Šveici, uzvar Eirovīzijas dziesmu konkursā Dublinā.

1980. gadā Nīderlandes tronī kāpj karaliene Beatrikse.

1975. gadā Dienvidvjetnama paziņo par beznosacījumu padošanos Vjetkongam, izbeidzot 20.gadsimta ilgāko bruņoto konfliktu.

1973. gadā ASV prezidents Ričards Niksons saka uzrunu televīzijā saistībā ar Votergeitas skandālu un uzņemas atbildību par noklausīšanās ierīču uzstādīšanu demokrātu birojos Vašingtonā.

1966. gadā Antons Sandors Lavejs ASV dibina Sātana baznīcu.

1947. gadā Boulderas dambis ASV Nevadas štatā oficiāli tiek pārdēvēts par Hūvera dambi.

1945. gadā pazemes bunkurā Berlīnē Ādolfs Hitlers un viņa sieva Eva Brauna izdara pašnāvību.

1934. gadā Austrijā Engelberta Dolfusa vadībā tiek izveidota fašistu tipa diktatūra.

1900. gadā amerikāņu dzelzceļa inženieris Keisijs Džounss iet bojā vilciena avārijā, spējot brīdi pirms sadursmes ievērojami samazināt viņa vadītā vilciena "Cannonball Express" ātrumu un tādā veidā glābjot daudzu pasažieru dzīvības. Džounss bija vienīgais bojā gājušais avārijā.

1900. gadā Havaju salas kļūst par ASV teritoriju.

1812. gadā Orleānas teritorija kļūst par ASV 18.štatu ar nosaukumu Luiziāna.

1492. gadā Spānija piešķir Kristoferam Kolumbam komisijas maksu par pasaules izpētes ekspedīcijām.