Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Dzimšanas dienu šodien svin Pēteris Vasks. (Foto: Mārtiņš Ziders)

16. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē 2

Slavenības
16. aprīlī 04:21 2019. gada 16. aprīlī 04:21
Jauns.lv / LETA
Pasaules vēsturē šī diena iegājusi ar to, ka 1943. gadā šveiciešu zinātnieks Alberts Hofmans atklāj LSD psihedēlisko iedarbību, bet tieši pirms 130 gadiem piedzima leģendārais komiķis Čārlijs Čaplins. Tāpat šodien dzimšanas dienas aktrisei Ditai Lūriņai-Eglienai, basketbola superzvaigznei Karīmam Abdulam Džabaram un komponistam Pēterim Vaskam.

Jubilāri Latvijā

1989. gadā Evija Puķīte - džudiste.

1978. gadā Dita Lūriņa-Egliena - aktrise.

1974. gadā Kārlis Reihmanis - zvērināts advokāts.

1962. gadā Signe Birne - Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) priekšniece.

1960. gadā Inta Baumane - Jūrmalas pilsētas muzeja direktore.

1959. gadā Juris Frinbergs - Dailes teātra aktieris.

1958. gadā Armands Zaubergs - Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieks - trompetists.

1956. gadā Antons Cibuļskis - bijušais Ropažu novada domes priekšsēdētājs.

1953. gadā Aija Bauere - Sabiedrības Integrācijas fonda sekretariāta direktore.

1949. gadā Anta Rugāte - žurnāliste, politiķe.

1946. gadā Pēteris Vasks - komponists.

1936. gadā Jānis Rozenbergs - Rēzeknes augstskolas asociētais profesors.

1910. gadā Leonīds Leimanis - kinorežisors (miris 1974. gadā).

Jubilāri pasaulē

1986. gadā Šindži Okazaki - japāņu futbolists.

1982. gadā Boriss Djafs - franču basketbolists.

1978. gadā Ivans Urgants - krievu TV un raidījumu vadītājs, aktieris, producents, mūziķis.

1977. gadā Fredriks Ljungbergs - zviedru futbolists.

1972. gadā Končita Martinesa - spāņu tenisiste.

1973. gadā Akon - amerikāņu reperis.

1971. gadā Selena - amerikāņu dziedātāja (mirusi 1995.gadā).

1965. gadā Mārtins Lourenss - amerikāņu aktieris.

1964. gadā Deivs Pērners - amerikāņu dziedātājs ("Soul Asylum").

1960. gadā Rafaels Benitess - spāņu futbolists un treneris.

1954. gadā Elena Barkina - amerikāņu aktrise un producente.

1953. gadā Pīters Garets - austrāliešu politiķis un mūziķis ("Midnight Oil").

1947. gadā Karīms Abduls Džabars - amerikāņu basketbolists.

1942. gadā Frenks Viljamss - angļu "Formula 1" komandas "Williams" dibinātājs un vadītājs.

1940. gadā Margrēte II - Dānijas karaliene.

1939. gadā Dastija Springfīlda - angļu dziedātāja (mirusi 1999.gadā).

1927. gadā Benedikts XVI - bijušais Romas pāvests.

1924. gadā Henrijs Mančīni - amerikāņu komponists, četru "Oskaru" un 20 "Grammy" ieguvējs (miris 1994.gadā).

1912. gadā Pīters Ustinovs - angļu aktieris, režisors, dramaturgs, rakstnieks un scenāriju autors, publicists, producents, kā arī radio un TV personība, divu "Oskaru", triju "Emmy" un vienas "Grammy" balvas ieguvējs (miris 2004. gadā).

1896. gadā Tristans Carā - rumāņu izcelsmes franču avangarda dzejnieks, esejists un performanču mākslinieks (miris 1963.gadā).

1889. gadā Čārlijs Čaplins - angļu aktieris un filmu producents (miris 1977.gadā).

1867. gadā Vilburs Raits - amerikāņu aviācijas pionieris (miris 1912.gadā).

1844. gadā Anatols Franss - franču rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1924.gadā).

1682. gadā Džons Hedlijs - britu izgudrotājs, sekstanta "tēvs" (miris 1744.gadā).

1660. gadā Hanss Slouns - britu mākslas kolekcionārs un mediķis (miris 1753.gadā).

1495. gadā Peters Apians - vācu matemātiķis, astronoms un kartogrāfs (miris 1557.gadā).

778. gadā Pijs - Svētās Romas impērijas imperators un franku karalis (miris 840.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Latvijas sportiste Jeļena Prokopčuka Bostonas maratonā izcīna otro vietu.

2007. gadā sāk darboties Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša (ZZS) mājaslapa internetā, ko var aplūkot, Saeimas mājaslapā (www.saeima.lv) atverot sadaļu "Saeimas priekšsēdētājs".

2007. gadā ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) svinīgi atklāj Latvijas vēstniecību Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku.

2005. gadā, neilgi pēc pusnakts plīst augstspiediena maģistrālais gāzesvads pie Valmieras Tallina-Vireši. Noplūdusī gāze pilsētas iedzīvotājos rada paniku un liela daļa valmieriešu pamet pilsētu. Maģistrālais gāzes vads nav uzsprādzis, proti gāzes noplūde notikusi bez liesmām. Ministru prezidents Aigars Kalvītis izveido izmeklēšanas komisiju, kuras vadību uztic iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam. Ekspertīžu rezultāti liecina, ka AS "Latvijas gāze" (LG) gāzes vada eksplozija notikusi nekvalitatīvas metinājuma šuves dēļ. Avārijas dēļ izplūst gāze aptuveni 1,7 miljonu kubikmetru apjomā, radot LG aptuveni 85 000 latu zaudējumus.

2005. gadā Tautas partijas Jaunatnes organizācijas kopsapulcē par organizācijas priekšsēdētāju ievēl Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentu Ivaru Lukaševiču.

2004. gadā Briselē, pusēm parakstot divpusējo protokolu, Latvija oficiāli noslēdz divpusējās sarunas par preču tirgus pieejamību ar Krieviju tās iestāšanās procesa Pasaules Tirdzniecības organizācijā ietvaros. Krievija ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris, kas ieņem 1.vietu tirdzniecībā ar valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga turpina valsts vizīti Ķīnā. Prezidente tiekas ar Ķīnas Tautas Republikas premjerministru Veņu Dzjabao.

2003. gadā Saeima steidzamības kārtā pieņem likumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu basketbola kluba "Skonto" basketbolistam Amerikas Savienoto Valstu pilsonim Trojam Ostleram. Latvijas pilsonība Ostleram ir nepieciešama, lai viņu varētu iekļaut Latvijas basketbola izlasē Eiropas čempionātā.

2003. gadā Atēnās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un kandidātvalstu līderi paraksta līgumu, kas paredz desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu uzņemšanu ES. Līgumu paraksta Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Kipra, Malta. Latvijas vārdā vēsturisko dokumentu paraksta Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Einars Repše, ārlietu ministre Sandra Kalniete un Latvijas sarunu par iestāšanos ES vadītājs Andris Ķesteris.

2002. gadā noslēdzas Turcijas Republikas prezidenta Ahmeta Nedždeta Sezera un Semras Sezera kundzes valsts vizīte Latvijā.

2002. gadā Latvijas Tirgotāju asociācija un "Latvijas Zaļais punkts" paraksta līgumu par sadarbību dalītās iepakojuma vākšanas idejas popularizēšanā. Līgumu paraksta "Zaļā punkta" valdes priekšsēdētāja Undīne Būde un Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.

2000. gadā notiek savienības "Latvijas ceļš" valdes sēde, kurā oficiāli Ministru prezidenta amatam tiek izvirzīts Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

1999. gadā "Kustība par neitralitāti" rīko piketu pie Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības Rīgā, lai paustu protestu pret NATO uzlidojumiem Dienvidslāvijai.

1998. gadā Tieslietu ministrijā tiek reģistrēta Jaunā partija.

2001.gadā Jaunā partija pārtop par Jauno kristīgo partiju. Vēlāk daudzi partijas biedri, arī partijas vadība, iesaistās Latvijas Pirmās partijas dibināšanā, bet Jaunā kristīgā partija tiek likvidēta.

1998. gadā triju Baltijas valstu aizsardzības ministri paraksta vienošanos par Baltijas jūras eskadrona (BALTRON) izveidi, vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmas (BALTNET) izveidi, vienošanos par Baltijas bataljona (BALTBAT) štāba un personālsastāva statusu, kā arī vienošanos par triju Baltijas valstu Aizsardzības ministriju politiskajām nostādnēm.

Notikumi pasaulē

2016. gadā 7,8 magnitūdu zemestrīcē Ekvadorā iet bojā vairāk nekā 650 cilvēki.

2014. gadā Dienvidkorejas piekrastē nogrimst prāmis "Sewol", uz kura atradās 476 pasažieri un apkalpes locekļi, tostarp 320 skolēni. Avārijā izdzīvoja tikai 174 cilvēki.

2012. gadā Norvēģijā sākas ilgi gaidītā tiesas prāva, kurā uz apsūdzēto sola sēžas masu slepkava Anderss Bērings-Breivīks, kurš 2011.gada jūlijā divos uzbrukumos nogalināja 77 cilvēkus.

2007. gadā Dienvidkorejā dzimis skolnieks Virdžīnijas Tehniskajā universitātē nošauj 32 cilvēkus un pēc tam nošaujas pats.

2003. gadā Atēnās tiek parakstīts līgums, apstiprinot desmit jaunu dalībvalstu uzņemšanu Eiropas Savienībā.

2002. gadā atkāpjas viss Nīderlandes Ministru kabinets, kad tiek izdots oficiāls ziņojums, kurā nosodīta valdības nespēja novērst Srebrenicas slaktiņu, kas kļuva par šausmīgāko Bosnijas kara lappusi.

2002. gadā pret Itālijas valdības veiktajām darbaspēka reformām protestējošās arodbiedrības paralizē ikdienas dzīvi valstī, sarīkojot pirmo visu dienu ilgo vispārējo streiku 20 gadu laikā.

2000. gadā Alžīrijas pilsētās sākas protestu akcijas, kad Abdelazizs Buteflika tiek pasludināts par uzvarētāju viena kandidāta prezidenta vēlēšanās, kuras opozīcija boikotēja.

1998. gadā 77 gadu vecumā mirst Argentīnā dzimušais Alverto Kalderons, kurš tiek uzskatīts par vienu no 20.gadsimta ietekmīgākajiem matemātiķiem.

1996. gadā Itālijas tiesa par vainīgu korupcijā atzīst bijušo premjerministru Betino Kraksi un piespriež viņam astoņu gadu un trīs mēnešus ilgu cietumsodu.

1991. gadā mirst britu kino režisors sers Deivids Līns, kurš ieguva pasaules slavu ar tādām filmām kā "The Bridge on the River Kwai", "Lawrence of Arabia" un "A Passage to India".

1982. gadā Lielbritānijas karaliene Elizabete izsludina Kanādas jauno konstitūciju, saraujot Kanādas pēdējās koloniālās saites ar Lielbritāniju.

1963. gadā britu tiesa 12 apsūdzētajiem piespriež kopsummā 307 gadu cietumsodus par Lielās vilciena aplaupīšanas sarīkošanu, kurā tika nolaupīti 2,6 miljoni mārciņu.

1951. gadā Lamanšā nogrimst Lielbritānijas zemūdene "Affray", aiznesot dzelmē 75 cilvēku dzīvības.

1948. gadā Parīzē tiek izveidota Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācija (OEEC).

1947. gadā Teksasas pilsētā ASV eksplodējot Francijas kravas kuģim ar nitrātu kravu iet bojā apmēram 600 cilvēki.

1947. gadā amerikāņu finansists Bernards Baruhs pirmo reizi lieto terminu "aukstais karš", lai raksturotu ASV un PSRS attiecības.

1946. gadā Sīrija kļūst par neatkarīgu valsti.

1945. gadā Sarkanā armija uzsāk pēdējo uzbrukumu nacistu spēkiem Berlīnē.

1945. gadā padomju torpēda nogremdē ar bēgļiem un karavīriem pārpildīto Vācijas kuģi "Goya", nogalinot vairāk nekā 7000 cilvēku.

1943. gadā šveiciešu zinātnieks Alberts Hofmans atklāj LSD psihedēlisko iedarbību.

1941. gadā Otrajā pasaules karā nacistiskās Vācijas spēki ieņem Sarajevu un iznīcina pilsētas galveno sinagogu.

1925. gadā Bulgārijas komunistu teroristi uzspridzina baznīcas jumtu Sofijā, kad dievnamā notiek citā uzbrukumā nogalinātā ģenerāļa Konstantīna Georgijeva bēres. Bojā iet 150 cilvēki, starp kuriem ir daudz valsts politiskās un militārās elites pārstāvju, un vēl apmēram 500 tiek ievainoti.

1922. gadā Padomju Savienība un Vācija paraksta Rapallo līgumu, kurā Vācija atzīst PSRS par "lielvalsti" un tiek atjaunotas diplomātiskās un tirdzniecības attiecības starp abām valstīm.

1917. gadā Vladimirs Ļeņins atgriežas Sanktpēterburgā no trimdas Somijā.

1912. gadā Herieta Kimbija, kura kļuva par pirmo amerikānieti, kas ieguvusi aviopilota licenci, kļūst par pirmo sievieti, kas ar lidmašīnu pārlidojusi Lamanša šaurumu no Anglijas uz Franciju.

1780. gadā tiek dibināta Minsteres universitāte.

1346. gadā Urošs IV Dušans Skopjē proklamē Serbijas impēriju, kas tolaik aizņem lielāko daļu Dienvidaustrumeiropas.

1071. gadā Robēra Žiskāra vadītie spēki ieņem Bari pilsētu, izbeidzot bizantiešu valdīšanu Itālijā.

73. gadā ebreju cietoksnis Masada pēc vairāku mēnešu aplenkuma krīt romiešu armijas rokās, izbeidzot ebreju sacelšanos.

Citi šobrīd lasa

Guntis Skrastiņš pirmoreiz runā par savu atrašanos čekas maisos 1
Sievu apņēmis hokejists Edgars Kulda 31
Kuru augu aromāti atbaida odus
Skatīt visus komentārus

Мать Агаты Муцениеце запрещает ей рожать Павлу Прилучному третьего ребенка 3

Появились подробности о состоянии здоровья Михаэля Шумахера