Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ziedi šodien jādāvā un roka šodien jāspiež režisoram Gatim Šmitam, kas svin 46. dzimšanas dienu. (Foto: Juris Rozenbergs)

14. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
14. aprīlī 05:00 2019. gada 14. aprīlī 05:00
Jauns.lv / LETA
14. aprīlī dzimšanas dienu svin krodzinieks Arnis Bikšus. Bet vēl pasaules vēsturē šī diena iegājusi ar to, ka 1865. gadā amerikāņu aktieris Džons Būts teātrī nāvīgi sašauj ASV prezidentu Abrahamu Linkolnu, kurš mirst nākamajā dienā, bet 1988. gadā Padomju Savienība Ženēvā paraksta vienošanos par karaspēka izvešanu no Afganistānas.

Jubilāri Latvijā

1951. gadā Imants Zemzaris - komponists un mūzikas kritiķis.

1955. gadā Eižens Upmanis - arhitekts.

1959. gadā Diana Ozoliņa - čelliste.

1968. gadā Arnis Bikšus – restorānu un krogu īpašnieks.

1973. gadā Gatis Šmits - režisors.

Jubilāri pasaulē

1892. gadā Klēra Vindsora - mēmā kino amerikāņu aktrise (mirusi 1972. gadā).

1934. gadā Loreta Linna - amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore.

1945. gadā Ričards Hjū Blekmors - angļu ģitārists ("Deep Purple", "Rainbow").

1961. gadā Roberts Kārlails - britu aktieris.

1968. gadā Entonijs Maikls Hols - amerikāņu aktieris.

1973. gadā Adriens Brodijs - amerikāņu aktieris, "Oskara" balvas ieguvējs.

1977. gadā Sāra Mišela Gellara - amerikāņu aktrise.

1980. gadā Vins Batlers - kanādiešu mūziķis ("Arcade Fire").

1988. gadā Kristina Asmusa - krievu aktrise.

1996. gadā Abigeila Breslina - amerikāņu aktrise.

1999. gadā Mateo Genduci - franču futbolists.

Notikumi Latvijā

1902. gadā Rīgā nelegāli sanāk Rīgas, Liepājas, Talsu un Ventspils sociāldemokrātisko organizāciju pārstāvji, kas nodibina Baltijas latviešu sociāldemokrātisko strādnieku organizāciju (BLSDSO).

1924. gadā Jelgavā atklāj otro pastāvīgo tiltu pār Lielupi. Tilts kalpo līdz 1939.gadam.

1996. gadā Viļņā Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle un Igaunijas premjerministrs Tīts Vehi panāk vienošanos, ka pirms ilgtermiņa zvejniecības līguma slēgšanas abas valstis nosaka kopēju zvejas zonu strīdus teritorijā Rīgas līcī laika posmā no 14.aprīļa līdz 1.augustam.

1998. gadā ziņu dienesta vadītājs Alvils Vīksne vairākiem masu saziņas līdzekļiem pa faksu izplata viltotu Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa paziņojumu, ka prezidents gatavojas atlaist 6.Saeimu. 1998.gada 6.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Vīksnem piespriež sodu - vienu gadu brīvības atņemšanas nosacīti ar divu gadu pārbaudes laiku un naudas sodu desmit minimālo algu jeb 420 latu apjomā.

2000. gadā Mežaparkā, pie nama Jura Mātera ielā 9, atklāj piemiņas plāksni dzejniekam Kārlim Skalbem un viņa dzīvesbiedrei tulkotājai Lizetei Skalbei.

2000. gadā Latgales apgabaltiesa pilnībā attaisno un atbrīvo tiesas zālē mežsargu Egilu Barkānu, kurš tiesāts par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos, par uzbrukumu varas pārstāvjiem, kā arī par neatļautu ieroča, medību bises, glabāšanu.

2003. gadā VAS "Latvijas Pasts" kapitāla daļu turētāja pārstāvis Uldis Lakševics, kurš pilda uzņēmuma akcionāru pilnsapulces funkcijas, no amata atbrīvo "Latvijas Pasta" ģenerāldirektoru Aivaru Droiski. Vienlaikus ar viņu akcionāru pilnsapulce no amata atbrīvo valdes locekļus Aigaru Krūmu un Aigaru Vītolu.

2005. gadā stājas spēkā Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izsludinātais jaunais Biodegvielas likums, ar kuru Latvijā iecerēts veicināt biodegvielas apriti no tās sastāvā ietilpstošo izejvielu audzēšanas līdz pat biodegvielas realizācijai.

2006. gadā kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis sāk badastreiku pie Ķīnas vēstniecības, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz represijām pret cilvēkiem Ķīnā. Badastreiks ilgst 72 stundas, un tajā piedalās arī reliģiskās kustības "Faluņgun" praktizētāji Latvijā.

2007. gadā Alsungas pagasta Lāču kapsētā tiek apbedīti sociālās aprūpes centra "Reģi" ugunsgrēkā bojāgājušie. Izvadītāji pulcējas pie nodegušā "Reģu" pansionāta, lai pieminētu traģiskos notikumus 23.februāra naktī, kad ugunsgrēkā bojā gāja 26 cilvēki. Apbedīšana notiek Alsungas pagasta Lāču kapsētā, kur 19 bojāgājušie sociālās aprūpes centra "Reģi" iemītnieki tiek guldīti kopējā kapā.

Notikumi pasaulē

1028. gadā Henriju III ievēlē par vācu zemju karali.

1205. gadā notiek Adrianopoles kauja starp bulgāriem un krustnešiem, kurā uzvar bulgāri, nogalinot apmēram 300 krustnešu bruņiniekus.

1775. gadā ASV Filadelfijas štatā izveido pirmo organizāciju, kas cīnās par verdzības atcelšanu.

1828. gadā amerikānis Noā Vebsters nostiprina autortiesības uz pirmo savas vārdnīcas izdevumu.

1849. gadā Ungārija pasludina neatkarību no Austrijas.

1864. gadā Prūsijas un Austrijas armija atkaro Dānijai Šlēsvigu.

1865. gadā amerikāņu aktieris Džons Būts teātrī nāvīgi sašauj ASV prezidentu Abrahamu Linkolnu, kurš mirst nākamajā dienā.

1894. gadā Amerikāņu izgudrotājs Tomass Edisons demonstrē savu kinetoskopu - ierīci, kas vienu pēc otras secīgi rāda fotogrāfijas, kas rada filmai līdzīgu efektu.

1900. gadā Francijas prezidents Emils Lubē atklāj Parīzes Starptautisko izstādi, kas aizņem 221 hektāru, kļūstot par tolaik lielāko izstādi Eiropā.

1915. gadā Turcijas spēki iebrūk Armēnijā.

1927. gadā Gēteborgā nodemonstrē pirmo kompānijas "Volvo" automobili.

1931. gadā Karalim Alfonso bēgot no valsts, Spānija tiek pasludināta par republiku.

1932. gadā atalgojuma samazināšana Jaunzēlandes civildienestā izraisa plašākos nemierus valsts vēsturē, kuros ievainoti vairāki simti cilvēku.

1944. gadā spēcīgā sprādzienā Bombejas ostā iet bojā 300 cilvēki un tiek nodarīti 20 miljonu mārciņu zaudējumi, kad aizdegas kuģis "SS Fort Stikine", kurā atradās kokvilna, zelts un munīcija, ieskaitot 1400 tonnas sprāgstvielu.

1956. gadā ASV demonstrē pirmo "Ampex Corporation" izstrādāto videolenšu magnetofonu, kas ieraksta gan attēlu, gan skaņu.

1962. gadā par Francijas premjerministru kļūst Žoržs Pompidū.

1968. gadā Ketrīna Hepbērna un Bārbra Streizande abas iegūst "Oskara" balvu labākās aktrises kategorijā. Hepbērna tādējādi kļūst par vienīgo aktrisi, kas ieguvusi trīs šādas balvas.

1978. gadā tūkstošiem gruzīnu Tbilisi sarīko demonstrāciju pret padomju varas iestāžu mēģinājumu mainīt gruzīnu valodas konstitucionālo statusu.

1981. gadā ASV kosmosa kuģis "Columbija" veiksmīgi nosēžas Edvardsa gaisa bāzē pēc pirmā lidojuma kosmosā.

1986. gadā Bangladešas Gopalgandžas rajonā krīt kilogramu smagi krusas graudi, nogalinot 92 cilvēkus. Tie ir lielākie krusas graudi, kas jebkad dokumentēti.

1988. gadā Padomju Savienība Ženēvā paraksta vienošanos par karaspēka izvešanu no Afganistānas.

1999. gadā Kosovas krīzes laikā NATO raķetes provincē trāpa albāņu bēgļu

2003. gadā 34 vīrieši iesniedz tiesā prasības pret Ņujorkas Longailendas Romas katoļu bīskapiju, apgalvojot, ka viņus seksuāli izmantojuši priesteri un baznīcas amatpersonas ignorējušas cietušo sūdzības.

2014. gadā Nigērijā tiek nolaupītas 276 skolnieces, no kurām 57 izdodas aizbēgt. Pārējās netiek atrastas. Atbildību par nolaupīšanu uzņemas Nigērijas islāmistu grupējums "Boko Haram".

2016. gadā zemestrīcē Japānas Kjusju salā iet bojā deviņi cilvēku. Divas dienas vēlāk salu satricina vēl viena zemestrīce, kurā dzīvību zaudē 35 cilvēki.

Citi šobrīd lasa

Žoržs Siksna nāk klajā ar satriecošu vēsti 8
Ministre Ramona Petraviča: "Par labklājību liecinās smaids" 3
"Jūsu meita mirst" - ģimene no Kvīnslendas dalās stāstā, kā brīvdienas Taizemē pārvērtās lielākajā murgā, kāds jebkad piedzīvots 12
Pievienot komentāru

Стали известны подробности крестин сына герцогини Меган и принца Гарри