3. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1981. gadā Kristīne Nevarauska-Atkočūne - Dailes teātra aktrise.

1973. gadā Romāns Vainšteins - riteņbraucējs un uzņēmējs, 2000. gada pasaules čempions.

1969. gadā Andris Siksnis - VAS "Latvenergo" komunikācijas direktors.

1956. gadā Irina Pilvere - Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore.

1872. gadā Pauls Kalniņš - ārsts un politiķis, ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs, bijis Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs (miris 1945. gadā).

1872. gadā Vilhelms Purvītis - gleznotājs (miris 1945. gadā).

Jubilāri pasaulē

1997. gadā Kamila Kaveljo - kubiešu-amerikāņu dziedātāja.

1984. gadā Aleksandrs Sjomins - krievu hokejists.

1982. gadā Džesika Bīla - amerikāņu aktrise.

1977. gadā Ronans Kītings - īru dziedātājs ("Boyzone").

1970. gadā Džūlija Bovena - amerikāņu aktrise.

1968. gadā Braiens Līčs - amerikāņu hokejists.

1964. gadā Lora Heringa - amerikāņu aktrise.

1962. gadā Džekija Džoinere-Kersija - amerikāņu vieglatlēte.

1958. gadā Miranda Ričardsone - britu aktrise.

1956. gadā Zbigņevs Boņeks - poļu futbolists.

1953. gadā Ziko - brazīliešu futbolists.

1949. gadā Juri Alliks - igauņu psihologs.

1948. gadā Snovijs Vaits - britu ģitārists ("Thin Lizzy", "Pink Floyd").

1930. gadā Jons Ilesku - bijušais Rumānijas prezidents.

1918. gadā Arturs Kornbergs - amerikāņu bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2007.gadā).

1911. gadā Džīna Hārlova - amerikāņu aktrise (mirusi 1937.gadā).

1895. gadā Ragnars Antons Kitils Frišs - norvēģu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (miris 1973.gadā).

1847. gadā Aleksandrs Greiams Bells - skotu izcelsmes inženieris, telefona izgudrotājs (miris 1922.gadā).

1845. gadā Georgs Kantors - vācu matemātiķis (miris 1918.gadā).

1831. gadā Džordžs Pulmens - amerikāņu izgudrotājs un rūpnieks (miris 1897.gadā).

1455. gadā Žuans II - Portugāles karalis (miris 1495.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā naktī no 3.uz 4.martu Latvijā novērojams pilns Mēness aptumsums.

2006. gadā ar balsu vairākumu Rēzeknes domes atkārtotajā sēdē tiek nolemts atbrīvot Jāni Tutinu (TSP) no Rēzeknes domes priekšsēdētāja amata. Par jauno domes priekšsēdētāju ievēl Juri Gunti Vjaksi (TP). Par Vjakses kandidatūru nobalso septiņi no 13 domes deputātiem. Par otru mēra kandidātu, līdzšinējo domes priekšsēdētāju Jāni Tutinu (TSP) nobalso seši no 13 domes deputātiem.

2006. gadā turpinās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte ASV, kur viņa ieradusies, lai pārrunātu Latvijas un ASV politisko un ekonomisko dialogu, kā arī novembrī Rīgā gaidāmo NATO galotņu sanāksmi. Šajā dienā Valsts prezidente saka runu Ārlietu padomē Filadelfijā un apmeklē izstādi par ASV prezidentu Bendžaminu Franklinu Nacionālajā konstitūcijas centrā.

2006. gadā Rīgas apgabaltiesa noraida bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Andreja Sončika un Galvenās muitas pārvaldes (GMP) priekšnieka vietnieka Andreja Runča apelācijas sūdzības, atzīst abus par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un piespriež naudas sodus. Tiesa nolemj palielināt Sončikam piespriesto naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām jeb 12 000 latu. Tiesa nemaina Runcim piespriesto sodu. Sončiks žurnālistus informē, ka tiesas spriedumu noteikti pārsūdzēšot, jo "tiesības uz taisnīgu tiesu ir jebkuram".

2006. gadā Latvijas Nacionālajā operā trīspadsmito reizi tiek sveikti "Lielās mūzikas balvas" laureāti. "Lielo mūzikas balvu 2005" par mūža ieguldījumu saņem operdziedātājs Kārlis Zariņš, kurš 45 no sava mūža 75 gadiem ir atdevis operas skatuvei. Jauniešu koris "Kamēr" saņem ne tikai "Lielo mūzikas balvu 2005", bet arī ģenerālsponsora "Cēsu alus" speciālbalvas.

2005. gadā Čehijas aviosabiedrība "Czech Airlines" atklāj jaunu maršrutu no Rīgas uz Itālijas galvaspilsētu Romu.

2004. gadā Latvijas valdība un ziemeļvalstu telekomunikāciju koncerns "TeliaSonera" paraksta mierizlīgumu vairākus gadus ilgušajā "Lattelekom" akcionāru strīdā. Noslēgtajā mierizlīgumā paredzēts, ka "TeliaSonera" un Latvijas valsts pilnībā atsakās no savas prasības Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā un abi strīdnieki nekad vairs nevarēs šīs prasības izvirzīt jebkurā citā tiesā. Saskaņā ar mierizlīgumu valsts no "TeliaSonera" saņems miljonu latu kompensāciju. Papildus tam noteikts - ja 2004.gada laikā visas "Lattelekom" daļas nonāks "TeliaSonera" kontrolē vai arī tās atgūs valsts, "TeliaSonera" Latvijai kā kompensāciju maksās vēl deviņus miljonus latu. Valsts un "TeliaSonera" parakstīja arī sadarbības memorandu, saskaņā ar kuru tiks izstrādāts modelis, kā turpmāk tik pārdotas "Lattelekom" un LMT kapitāla daļas.

2003. gadā Rīgā viesojas Starptautiskās ledus hokeja federācijas (IIHF) ģenerālsekretārs Jans Oke Edvinsons, lai pārliecinātos par Rīgas gatavību uzņemt 2006.gada hokeja čempionātu.

2003. gadā VAS "Latvenergo" padome ārkārtas sēdē nolemj uzņēmuma valdes locekļiem izteikt rājienu un ļaut turpināt darbu. "Latvenergo" valdes darba izvērtēšana ilga aptuveni mēnesi sakarā ar to, ka ekonomikas ministrs Juris Lujāns bija izteicis neuzticību "Latvenergo" valdes priekšsēdētājam Kārlim Miķelsonam.

2002. gadā Ēdoles pagasta iedzīvotāju un pagasta padomes sapulcē tiek nolemts, ka Ēdoles pils netiks privatizēta.

2001. gadā tiek nodibināta sabiedriskā organizācija "Zaļā punkta klubs". Kluba veidotāju mērķis ir panākt, lai līdz 2005.gadam Latvijā otrreiz tiktu pārstrādāti vismaz 15% atkritumu.

2001. gadā Jelgavā notiek Latvijas Zemnieku savienības kongress, kurā partijas vadošajos amatos tiek ievēlēti līdzšinējie partijas vadītāji. Par partijas priekšsēdētāju atkārtoti tiek apstiprināts Augusts Brigmanis.

2000. gadā Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa paziņo spriedumu Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona pārbaudes lietā par sadarbību ar Valsts drošības komiteju (VDK), kurā norāda, ka Ādamsons bijis PSRS VDK Robežapsardzības spēku štata darbinieks.

2000. gadā Latvijā oficiālā vizītē uzturas Slovēnijas prezidents Milans Kučans ar kundzi Štefku Kučanu.

1999. gadā Latvijā viesojas Ķīnas Tautas Republikas vicepremjere Vu Ji un Ķīnas valdības delegācija.

1999. gadā kustība "Līdztiesība" Kronvalda parkā rīko piketu, lai pieminētu pensionāru Vladimiru Artemjevu, kas kādu laiku pēc 1998.gada 3.marta piketa pie Rīgas domes mira ar insultu.

1998. gadā notiek nesankcionēts krievvalodīgo pensionāru pikets pie Rīgas domes. Krievijas Valsts dome nosoda Latvijas policijas darbību 3.martā, kad tiek izdzenāti piketa pie Rīgas domes dalībnieki, un ierosina ekonomisku sankciju piemērošanu Latvijai. Krievijas rīcību neatbalsta Latvijas valdība, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Eiropas Savienība, kā arī citas starptautiskās organizācijas. Pret laikrakstu "Panorama Latvii" tiek ierosināta administratīvā lieta par uzaicinājuma ierasties uz piketu pie Rīgas domes 3.martā publicēšanu.

1998. gadā Rīgas Kurzemes rajona tiesa pasludina spriedumu, pēc kura tiek izbeigta par krāpšanu lielos apmēros apsūdzētā Valda Krisberga prasība pret tiesnesi Ināru Šteinerti un laikrakstu "Rīgas Balss" par goda un cieņas aizskaršanu. Tiesas spriedums pamatots ar to, ka Krisbergs jau iepriekš bija atsaucis savu prasību pret Šteinerti un laikrakstu "Rīgas Balss".

1998. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedz akreditācijas vēstuli Latvijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Somijā Albertam Sarkanim.

1994. gadā Saeima ratificē 1974. un 1992.gada Helsinku konvenciju par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību.

1251. gadā pāvesta kūrijas kardinālbīskapu kolēģija nolemj likvidēt Zemgales bīskapiju, tās diacēzes teritorijas pievienojot Rīgas bīskapijai. Pēdējo Zemgales bīskapu Licelburgas Heinrihu ieceļ par Kurzemes bīskapu.

Notikumi pasaulē

2009. gadā Eiropas vadošās fondu biržas piedzīvo lielāko kritumu pēdējo 12 gadu laikā, kas galvenokārt saistīts ar bažām par globālo ekonomiku. Indekss "FTSEurofirst 300" dienas vidū uz brīdi nokrīt līdz 672,84 punktiem, kas ir zemākais līmenis kopš indeksa ieviešanas 1997.gada jūlijā. Savukārt indekss "STOXX 600" nokrīt līdz zemākajam līmenim kopš 1996.gada beigām.

2005. gadā amerikāņu piedzīvojumu meklētājs Stīvs Fosets kļūst par pirmo personu, kas vienatnē, bez apstājas un bez papildus degvielas uzņemšanas pabeidzis lidojumu apkārt pasaulei.

2004. gadā Francijas Senāts apstiprina likumu, aizliedzot valsts skolās musulmaņu galvassegas.

2003. gadā Grieķijā sākas sensacionālā tiesas prāva pret 19 grupējuma "17.novembris" kaujiniekiem. 15 no apsūdzētajiem vēlāk tiek atzīti par vainīgiem apmēram 2500 noziegumos, bet pārējie četri - attaisnoti.

2002. gadā Šveices vēlētāji referendumā ar nelielu balsu pārsvaru nobalso par valsts iestāšanos ANO, Šveicei atsakoties no valsts gadsimtiem ilgi ieturētās neitralitātes politikas.

1996. gadā Spānijas konservatīvā Tautas partija uzvar vispārējās vēlēšanās, pārtraucot 13 gadus ilgušo sociālistu valdīšanu premjera Felipes Gonsalesa vadībā.

1992. gadā tiek dibināta Bosnijas valsts, kad serbu kopienas boikotētajā referendumā vairākums musulmaņu un horvātu iedzīvotāju nobalso par neatkarību no Dienvidslāvijas.

1991. gadā Igaunijas iedzīvotāji referendumā nobalso par neatkarību no Padomju Savienības.

1983. gadā Lielbritānijā dzīvojošais Ungārijas ebreju rakstnieks Artūrs Kestlers, ciešot no Parkinsona slimības un leikēmijas, kopā ar savu sievu izdara pašnāvību.

1974. gadā Turcijas aviokompānijas lidmašīna "DC-10" neilgi pēc pacelšanās no Orlī lidostas avarē mežā uz ziemeļaustrumiem no Parīzes. Avārijā bojā gāja visi 346 pasažieri un apkalpes locekļi.

1955. gadā Elviss Preslijs pirmo reizi uzstājas televīzijā.

1945. gadā iepriekš neitrālā Somija piesaka karu hitleriskajai Vācijai un tās sabiedrotajiem.

1943. gadā panikā meklējot patvērumu no itkā notiekošā Vācijas gaisa uzlidojuma, metro stacijā Londonā pūlī tiek nospiesti 178 cilvēki. Tas ir traģiskākais Otrā pasaules kara laikā notikušais civilais negadījums.

1942. gadā Japānas kara lidmašīnu uzlidojumā Austrālijas rietumos tiek nogalināti vairāk nekā simts cilvēku.

1939. gadā Mahātma Gandijs Indijas pilsētā Mumbajā sāk badastreiku, protestējot pret Lielbritānijas autokrātisko pārvaldi Indijā.

1938. gadā Saūda Arābijā tiek atklāta nafta.

1931. gadā par ASV himnu kļūst "The Star-Spangled Banner" ("Zvaigžņotais karogs").

1924. gadā Turcijas prezidents Mustafa Kemals, kas pazīstams arī kā Ataturks, atceļ musulmaņu kalifātu un izraida kalifu un viņa ģimeni no valsts.

1923. gadā iznāk žurnāla "Time" pirmais numurs.

1918. gadā Vācija, Austrija un Padomju Savienība paraksta Brestas-Ļitvoskas līgumu, izbeidzot Krievijas līdzdalību Pirmajā pasaules karā. Līgums noved pie Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas neatkarības.

1917. gadā Krievijas lielhercogs Mihails II paraksta Krievijas valdības sastādīto manifestu par atteikšanos no troņa. Tas notiek dienu pēc Krievijas cara Nikolaja II atkāpšanās no troņa par labu savam brālim Mihailam II.

1905. gadā Krievijas cars Nikolajs II piekrīt izveidot valstī ievēlētu asambleju - Valsts domi.

1891. gadā īru futbolists un uzņēmējs Viljams Makrums ierosina ieviest futbolā 11 metru soda sitienu. Pēc Īrijas futbola asociācijas ierosinājuma Starptautiskā futbola asociācijas valde pēc aktīvām debatēm 1891.gada 2.jūnijā apstiprināja 11 metru soda sitienu, kas pirmo reizi tika ieviests 1891.-1892.gada sezonā.

1878. gadā Bulgārija atgūst neatkarību no Osmaņu impērijas.

1875. gadā Parīzē notiek Žorža Bizē operas "Karmena" pirmizrāde.

1875. gadā Monreālā notiek visu laiku pirmais telpās sarīkotais hokeja mačs.

1861. gadā Krievijas cars Aleksandrs II atceļ dzimtbūšanu.

1857. gadā Francija un Lielbritānija piesaka karu Ķīnai.

1845. gadā Florida kļūst par ASV 27.štatu.