Stāsts dibenplānā. Recenzija par filmu "Klases salidojums"

Mazajā Latvijas kino industrijā joprojām tiek uzturēts mīts par karojošajām nometnēm - «nopietno» un «izklaides» kino. Lai arī pēdējos pāris gados pašmāju filmas ir piedzīvojušas acīmredzamu popularitātes pieaugumu un arī uzplaukumu, joprojām abās nometnēs ik pa brīdim var sajust zināmu aizvainojumu. No vieniem, ka skatītāju interese nav gana liela, no otriem, ka kritikas nav tik slavinošas. Taču gribētos jau domāt, ka šie muļķīgie kašķi ir jau senā pagātnē, jo, kā redzams, pagājušā gada populārākās filmas ir ļoti dažādas - «Homo Novus», «Nameja gredzens»,  «Kriminālās ekselences fonds» un «Bille». Turklāt šis tops arī parāda, ka nemaz tas Latvijas kino nav tik depresīvs un garlaicīgs.

Tādējādi nevarētu gan teikt, ka Andreja Ēķa veidotās komēdijas ir vienīgais kino «tautai», kā vēl pirms pāris gadiem varēja klārēt. Turklāt pieturēties pie uzskatiem, ka šīs komēdijas kritiķi pietiekami nenovērtē, jo ir snobi, ir vēl dīvaināk. Lai vai kā - man kā izklaides kino lielai mīļotājai galvenais ir tas, lai filmai ir labs stāsts, interesanti aktierdarbi un pieņemama kvalitātes latiņa.

Tāpēc biju patīkami pārsteigta, noskatoties «Klases salidojuma» treileri, kur bija redzama vizuālās kvalitātes izaugsme (operators - Andrejs Rudzāts), skanēja Gobziņa dziesma un bija pāris labu joku. Arī adaptētais scenārijs radīja cerību, ka stāsts risināsies uz priekšu veiklāk (un loģiskāk), nekā «Blēžos». Turklāt, kā redzams arī pagājušās un šīs sezonas teātra aktualitātēs, pusmūža krīze ir populāra un aktuāla tēma, par ko liecina Alvja Hermaņa nu jau mēnešiem izpārdotā izrāde «Linda Vista».

Tā nu veltījām vienu vakaru pie «Shortcut», kur filma bija pieejama pirms pirmizrādes kinoteātrī, lai pavadītu izklaidējošu vakaru. Taču jāsaka, ka pēc pirmajām piecpadsmit minūtēm, kuru laikā varēja saskaitīt jau teju desmit dibeniem veltītus jokus, entuziasms tā kā saplaka. Protams, ka savā ziņā uzteicami ir tas, ka kino runā par tādu intīmu, kaunpilnu, bet izplatītu problēmu kā hemoroīdi, taču, ja tie kļūst par galvenā varoņa Nila (Ainārs Ančevskis) svarīgāko iezīmi, kas tiek pieminēta visas filmas gaitā, paliek drusciņ dīvaini.

Trīs vīri mašīnā

Filma stāsta par Nilu, kurš piedzīvo pusmūža krīzi - atsakās vilkt brilles, skumst par savu nošļukušo dibenu un, kā jau minēju, cieš arī no hemoroīdiem. Viņš ir nīgrs, pret savu ģimeni izturas visai nepatīkami, tai pat laikā savās problēmās vainojot sievu, un vispār nezina, kur likties. Kā notikumu katalizators darbojas ielūgums uz klases salidojumu, kurā Nilam turklāt vēl jāsaka svinīgā runa!

Tā nu trīs bijušie klasesbiedri sastopas atkal - Nils, rokzvaigzne un dāmu mīlulis Toms (Juris Kaukulis) un Andris (Imants Strads), kas nespēj pārdzīvot savas laulības iziršanu. Jāsaka, ka trijotne saspēlējas diezgan šarmanti, radot senu draugu tuvības sajūtu, vilkšanu uz zoba un arī skumju atklātību, kādu var atļauties tikai tuvāko čomu klātbūtnē. Vienīgi žēl, ka situācijas, kurās šiem čomiem ir jāattopas, ir visai vulgāras un tikai izretis smieklīgas. Piemēram, ainu pirtī, kur Nilam atkal nepaveicas, es, iespējams, redzēšu murgos vēl ilgi.

Humora specifika

Atceros, kā bērnībā manu vecāku paaudze skeptiski izteicās par prasto amerikāņu humoru, kur visu laiku esot tikai «pirdienu joki». Taču, kā redzams, amerikāņu humors ir piedzīvojis gan attīstību, gan dažādošanos un šāds stereotips šķiet gaužām greizs. Bet par latviešu humora progresu «Klases salidojuma» kontekstā īsti nevarētu runāt. 

Ja iepriekšējā režisora filmā «Blēži» varoņi viens otram sita pa dibeniem, tad šoreiz par dibeniem tiek runāts, ir daudz sieviešu dibenu tuvplānu (viens pat kalpo kā spilvens!) un… vārdu sakot, pāris asprātīgie joki un absurdās situācijas noslīkst sēžamvietu humorā, kas līdz galam arī neattaisnojas. Un arī izskaidrojuma šai vadlīnijai man arī nav.

Saules stariņi

Kopumā šķiet, ka filmā vairāk ir paveicies dāmām - gan Agnesei Rutkēvičai, gan Ingai Alsiņai-Lasmanei un Ilzei Blaubergai ir cilvēcīgas un nepārspīlētas otrā plāna lomas. Agneses Rutkēvičas varonei turklāt ir arī burvīgs suns. Mazāk gan paveicies ir Elīnas Vānes varonei, kuru - patiesībā savu mazvērtības kompleksu dēļ - pretīgi pazemo jau tā ne pārāk simpātiskais Nils. 

Ja jāmin vēl kādas pozitīvās filmas puses, tad jāsaka, ka filmas vizuālais tēls ir baudāms, par spīti dažādām nekonsekvencēm montāžā. Patīkami pārsteidz Jura Kaukuļa loma lielajā kino - viņš iemanās būt dabiski harizmātisks un pat aizkustinoši emocionāls (par spīti tam, ka pat šajā konkrētajā ainā ir iesaistīts dibens). Arī Imants Strads kārtējo reizi dzirkstī ar savu komiskā aktiera talantu, kas bija redzams arī «Vecā dārza noslēpumā». Bet pārējais stāsts tomēr paliek kaut kur… dibenplānā.

«KLASES SALIDOJUMS»
Komēdija, Latvija, 2019
Režisors: Andrejs Ēķis
Lomās: Ainārs Ančevskis, Imants Strads, Juris Kaukulis, Elīna Vāne, Ieva Puķe, Mārtiņš Egliens, Mārtiņš Meiers.