17. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1985. gadā Guntis Džeriņš - hokejists.

1975. gadā Kaspars Astašenko - hokejists (miris 2012.gadā).

1956. gadā Andris Kokins - arhitekts.

1956. gadā Valentīns Kokalis - uzņēmējs.

1955. gadā Viktors Hatuļevs - hokejists (miris 1994. gadā).

1949. gadā Rolands Arturs Bebris - Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors.

1946. gadā Mārcis Cīrulis - Latvijas Perinatologu asociācijas vadītājs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītājs, ārsts.

Jubilāri pasaulē

1991. gadā Eds Šīrans - angļu mūziķis.

1981. gadā Parisa Hiltone - aktrise, dziedātāja, sabiedrības dāma, dizainere, amerikāņu viesnīcu tīkla "Hilton" mantiniece.

1972. gadā Billijs Džo Ārmstrongs - amerikāņu mūziķis ("Green Day").

1972. gadā Teilors Houkinss - amerikāņu mūziķis ("Foo Fighters").

1972. gadā Filips Kandloro - franču daiļslidotājs.

1971. gadā Denīza Ričardsa - amerikāņu aktrise.

1970. gadā Dominiks Persels - Anglijā dzimis austrāliešu aktieris.

1966. gadā Liks Robitails - kanādiešu hokejists.

1965. gadā Maikls Bejs - amerikāņu kino režisors un producents.

1963. gadā Maikls Džordans - amerikāņu basketbolists.

1955. gadā Mo Jaņs - ķīniešu rakstnieks, Nobela prēmijas literatūrā laureāts.

1954. gadā Renē Ruso - amerikāņu aktrise.

1934. gadā Berijs Hemfrīss - austrāliešu aktieris un komiķis.

1924. gadā Mārgareta Trūmena - amerikāņu rakstniece (mirusi 2008.gadā).

1912. gadā Andrē Nortone - amerikāņu rakstniece (mirusi 2005.gadā).

1888. gadā Oto Šterns - vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1969.gadā).

1874. gadā Tomass Votsons - amerikāņu datoru ražotājs, "International Business Machines" (IBM) prezidents šīs kompānijas uzplaukuma sasniegšanas laikā (miris 1956.gadā).

1854. gadā Frīdrihs Alfreds Krups - vācu rūpnieks (miris 1902.gadā).

1836. gadā Gustavo Adolfo Bekers - spāņu dzejnieks (miris 1870.gadā).

1792. gadā Karls Ernsts fon Baers - baltvācu biologs (miris 1876.gadā).

1653. gadā Arkandželo Korelli - itāļu komponists (miris 1713. gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Rīgas Latviešu biedrības pilnsapulcē valodniecei Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķei Ainai Blinkenai pasniedz Kārļa Mīlenbaha balvu. Kārļa Mīlenbaha balvu 1998.gadā iedibināja Latvijas Zinātņu akadēmija kopā ar Rīgas Latviešu biedrību, lai godinātu valodnieka Mīlenbaha piemiņu un viņa nopelnus latviešu valodniecībā.

2006. gadā iznāk jauna nedēļas žurnāla "Republika.lv" pirmais numurs. Žurnālu izdod uzņēmējam Viesturam Koziolam piederošā SIA "Žurnāls". Tajā paredzēts atspoguļot un analizēt aktuālākos notikumus Latvijas un ārvalstu sabiedriskajā dzīvē, politikā, ekonomikā un kultūrā.

2005. gadā Rīgas 1.slimnīcā atklāj Īslaicīgo hronisko pacientu aprūpes nodaļu, kur Rīgas bezpajumtnieki un vientuļie cilvēki varēs ārstēties un saņemt sociālo darbinieku palīdzību.

2005. gadā Jelgavas dome pieņem lēmumu dibināt nodibinājumu "Izglītības atbalsta fonds", lai sekmētu Jelgavas pilsētas pedagoģisko darbinieku un talantīgu skolēnu tālākizglītošanu.

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga turpina valsts vizīti Maltā. Valsts prezidente tiekas ar Maltas opozīcijas līderi Alfrēdu Santu, Maltas premjerministru Edvardu Adami, Maltas un Latvijas uzņēmējiem. Tāpat prezidente piedalās Latvijas Goda konsulāta Maltā oficiālajā atklāšanā.

2004. gadā Ministru kabinets atbalsta Labklājības ministrijas izstrādāto koncepciju par bērna piedzimšanas pabalsta un bērna kopšanas pabalsta paaugstināšanu. Bērna piedzimšanas pabalsts būs 296 lati, bet bērna kopšanas pabalsts turpmāk tiks maksāts atkarībā no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

2003. gadā Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs, Vašingtonā tiekoties ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, izsaka pateicību Latvijai un Baltijas valstīm kopumā par to atbalstošo nostāju Irākas atbruņošanas jautājumā un apliecina, ka Latvija var paļauties uz turpmāku ASV atbalstu un sadarbību.

2002. gadā naktī gāzes uzpildes stacijā Daugavpilī iekļūst vīrietis, kurš pēc neveiksmīgām sarunām ar policiju aizdedzina gāzes balonus, izraisot eksploziju un plašu ugunsgrēku. Gāzes uzpildes stacijā eksplodē aptuveni 100 gāzes baloni, bet vēl aptuveni 800 baloni tiek bojāti. Pēc negadījuma 1959.gadā dzimušais vīrietis ar aptuveni 20% ķermeņa apdegumiem vēršas pēc palīdzības Daugavpils slimnīcā. Tiek ierosināta krimināllieta par mantas tīšu bojāšanu vispārbīstamā veidā.

2000. gadā Rīgā Polijas Republikas Nacionālās robežsardzes virspavēlnieka brigādes ģenerāļa Mareka Bienkovska vizītes laikā tiek parakstīts sadarbības protokols starp Polijas Nacionālo robežsardzi un Latvijas Valsts robežsardzi.

2000. gadā Saeimas plenārsēdē parlamentārās izmeklēšanas komisijas pedofilijas lietā priekšsēdētājs Jānis Ādamsons paziņo, ka komisijas uzklausīto liecinieku sniegtajās liecībās ir izskanējuši Ministru prezidenta Andra Šķēles, tieslietu ministra Valda Birkava un Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Andreja Sončika vārdi. Pēc šī paziņojuma tieslietu ministrs Valdis Birkavs piesaka badastreiku, līdz parlamentārā izmeklēšanas komisija neatklās visus tās rīcībā esošos pierādījumus par amatpersonu saistību ar pedofilijas lietu.

1999. gadā finanšu ministrs Ivars Godmanis un Eiropas Komisijas 2.ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Džolijs Diksons paraksta Eiropas Komisijas un Latvijas valdības kopējo paziņojumu par ekonomiskās politikas prioritātēm.

1999. gadā ekonomikas ministrs Ainars Šlesers paraksta vienošanos par sadarbību Tautsaimniecības padomē ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Viktoru Kulbergu, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Vitāliju Gavrilovu, Rūpniecības konfederācijas valdes priekšsēdētāju Aldi Zicmani, Latvijas Brīvo arodbiedrības savienības priekšsēdētāju Juri Radzeviču un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Andri Jaunsleini.

1999. gadā Lamanšā tiek aizturēts agrāk Latvijai piederējušais kuģis "Nemo", uz kura kopā ar aptuveni 170 tonnām zivju franču muitnieki atrod 23,5 tonnas marihuānas. Tika aizturēti desmit Latvijas jūrnieki, kurus pēc pāris dienām atbrīvo, jo Francijas drošības iestādes atzīst, ka viņi nav vainojami narkotiku kontrabandā.

1998. gadā Ministru kabinets pieņem rīkojumu "Par Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas reorganizāciju", saskaņā ar kuru vidusskola tiek pārveidota par mākslas koledžu - piecgadīgu paaugstināta līmeņa vidējās speciālās izglītības iestādi.

1997. gadā Saeima pieņem Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likumu. Likums paredz brīvās zonas izveidošanu ar nodokļu atvieglojumiem gandrīz divās trešdaļās pilsētas, aptverot Liepājas ostas teritoriju, Kara ostas teritoriju un rūpniecisko sektoru. Liepājas Speciālā ekonomiskā zona saskaņā ar likumu izveidota uz 20 gadiem - no 1997.gada 1.marta līdz 2017.gada 1.martam, taču tās darbību būs iespējams pagarināt.

1997. gadā Rīgā ierodas Pasaules Bankas (PB) misija, lai izvērtētu PB un Latvijas valdības noslēgtā aizdevuma līguma par 60 miljoniem dolāriem strukturālo pārkārtojumu veikšanai nosacījumu izpildi.

1987. gadā PSKP CK ģenerālsekretārs, tā dēvētais pirmais Padomju Savienības prezidents Mihails Gorbačovs ierodas vizītē Rīgā.

Notikumi pasaulē

2016. gadā terorista sarīkotā sprādzienā Ankarā iet bojā aptuveni 30 cilvēki.

2012. gadā demisionē Vācijas prezidents Kristiāns Vulfs. Viņš spiests atkāpties no amata, atklātībā nonākot informācijai par viņa pārkāpumiem - sākot no draudiem žurnālistiem līdz pat dāvanu pieņemšanai no aviosabiedrībām un turīgiem draugiem. 18.martā Vācijas prezidenta amatā tiek ievēlēts bijušais mācītājs un kādreizējais Austrumvācijas cilvēktiesību aktīvists Joahims Gauks.

2008. gadā Kosova vienpusēji pasludina neatkarību no Serbijas.

2007. gadā 96 gadu vecumā mirst Moriss Papons - vienīgā Francijas nacistu amatpersona, kas notiesāta par līdzdalību ebreju deportācijā Otrā pasaules kara laikā.

2006. gadā spēcīgu lietavu izraisīti dubļu nogruvumi Filipīnās aprok gandrīz tūkstoti cilvēku.

2005. gadā ANO Iedzīvotāju un attīstības komisija savā ziņojumā prognozē, ka pēc diviem gadiem puse pasaules iedzīvotāju dzīvos pilsētās, kaut arī 1950.gadā pilsētās dzīvoja tikai 30 procenti.

2002. gadā Francija atvadās no 641 gadu lietotās naudas vienības franka, kas aizvada savu pēdējo dienu kā likumīgais maksāšanas līdzeklis valstī pirms pārejas uz eiro.

2000. gadā ASV programmatūras gigants "Microsoft" izlaiž operētājsistēmu "Windows 2000".

1999. gadā Polijas parlaments pārliecinoši nobalso par valsts pievienošanos NATO.

1997. gadā Pakistānas prezidents Farūks Lehari, kurš atlaida Benaziras Bhuto valdību, par premjerministru ieceļ Navazu Šarifu.

1996. gadā pasaules čempions šahā Garijs Kasparovs Filadelfijā pieveic superdatoru "Deep Blue".

1995. gadā ar ANO starpniecību tiek panākts pamiers karā starp Peru un Ekvadoru, kas faktiski noslēdz šo karu.

1992. gadā tiesa ASV Milvoki štatā piespriež mūža ieslodzījumu bez apžēlošanas iespējas sērijveida slepkavam un kanibālam Džefrijam Dahmeram, kurš nogalināja vismaz 15 jaunus vīriešus un zēnus.

1990. gadā Čehoslovākijas Komunistiskā partija no savām rindām izslēdz bijušo prezidentu Gustavu Husaku, bijušo premjeru Ļubomiru Štrougalu un 20 citus stingrās līnijas piekritējus, kas nāca pie varas pēc tam, kad padomju tanki 1968.gadā apspieda "Prāgas pavasari".

1979. gadā Ķīna iebrūk Vjetnamā, savu rīcību pamatojot ar vjetnamiešu "agresiju" iepriekšējo sešu mēnešu laikā.

1974. gadā amerikāņu karavīrs Roberts Prestons nozog ASV armijas helikopteru un sešas minūtes ar to lidinās virs Baltā nama.

1972. gadā Lielbritānijas parlamenta apakšnams nobalso par pievienošanos Eiropas kopienai.

1968. gadā ASV pilsētā Springfīldā tiek atklāta Basketbola slavas zāle.

1962. gadā vētrā Vācijas pilsētā Hamburgā iet bojā vairāk nekā 300 cilvēki.

1959. gadā Turcijas premjerministrs Adnans Menderess paliek neskarts aviokatastrofā netālu no Londonas, kurā dzīvības zaudē 12 cilvēki.

1958. gadā Romas pāvests Pijs XII pasludina Asīzes svēto Klāru par televīzijas patronu.

1957. gadā ugunsgrēkā veco ļaužu patversmē ASV Missūri štatā iet bojā 72 cilvēki.

1947. gadā radiostacija "Amerikas balss" sāk raidījumus Padomju Savienības iedzīvotājiem.

1945. gadā Padomju Savienības ofensīva spiež nacistiskās Vācijas raķešu ekspertam Verneram fon Braunam un citiem zinātniekiem no Pēnemundes pilsētas Vācijas austrumos evakuēt V2 raķešu bāzi.

1936. gadā pasaules pirmais supervaronis "Fantoms" nonāk komiksu lappusēs.

1933. gadā ASV Senāts apstiprina senatora Džona Bleina iesniegto likumprojektu par alkohola tirdzniecības aizlieguma atcelšanu ASV.

1933. gadā iznāk pirmais žurnāla "Newsweek" numurs.

1925. gadā tiek dibināts žurnāls "The New Yorker".

1909. gadā mirst pēdējais ASV valdībai padevušais apaču cilts virsaitis Džeronimo.

1904. gadā Milānas operā "La Scala" pirmizrādi piedzīvo Džakomo Pučīni opera "Madame Butterfly".

1895. gadā Sanktpēterburgā pirmo reizi tiek pilnībā uzvests Pjotra Čaikovska balets "Gulbju ezers".

1871. gadā Prūsijas armija triumfāli soļo cauri Parīzei, kad franču-prūšu kara laikā pilsētas aplenkums noslēdzas ar tās ieņemšanu.

1867. gadā pirmais kuģis izbrauc caur Suecas kanālu.

1864. gadā amerikāņu pilsoņu karā "H.L.Hunley" kļūst par pirmo zemūdeni, kas iesaistās karadarbībā un nogremdē karakuģi ("USS Housatonic").

1856. gadā 58 gadu vecumā mirst vācu dzejnieks Heinrihs Heine.

1854. gadā Lielbritānija atzīst Oranžas brīvvalsts neatkarību Dienvidāfrikā.

1801. gadā par trešo ASV prezidentu tiek ievēlēts Tomass Džefersons. Šīs vēlēšanas iezīmē pirmo reizi, kad mierlīgā ceļā varu ASV pārņem cita politiska partija.

1753. gadā Zviedrijai pārejot uz gregoriāņu kalendāru, 17.februārim seko 1.marts.

1600. gadā Romā tiek sadedzināts ķecerībā apsūdzētais filozofs Džordāno Bruno.