Tik daudz suņu! Animācijas filmas «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi» recenzija

Luīzes Pastores grāmata «Maskačkas stāsts» ir pamatā Līgas Gaisas un režisora Edmunda Jansona veidotajam scenārijam animācijas filmai «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi». Grāmata jau ir ieguvusi plašu jauno lasītāju fanu bāzi, tāpēc šī Simtgades filma tika gaidīta ar lielu nepacietību.

Pagājušajā nedēļā, rakstot par filmu «Vecā dārza noslēpums», jau minēju vienu no Latvijas bērnu filmu klišejām - nekustamā īpašuma jautājumu. Un jāsaka, ka šī problemātika tiek aplūkota arī krāsainajā Edmunda Jansona animācijas filmā.

Taču - kā saka gudri scenāriju rakstīšanas pasniedzēji - oriģinālu stāstu nav, ir tikai oriģināli veidi, kā stāstus izstāstīt. Un šis ir tas gadījums, kad stāsts, kurā it kā ir visas ierastās bērnu filmu komponentes, ir izstāstīts oriģināli, asprātīgi un sirsnīgi. Turklāt pasmieties varēs ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki. Protams, uzreiz jāatzīstas, ka jau doma vien par runājošiem suņiem mani sajūsmināja vairāk, nekā pieaugušam cilvēkam pienāktos, bet es nenožēloju neko! Un suņu filmā ir daudz, un viņi visi ir brīnišķīgi.

Animācijas filmas galvenais varonis Jēkabs, kurš ir nopietns zēns, aizraujas ar zīmēšanu un sapņo kļūt par arhitektu tāpat, kā viņa tēvs. Taču, kad tētim ir jādodas negaidītā komandējumā, Jēkabam par lielu vilšanos, nākas doties padzīvot pie savas māsīcas Mimmi un viņas ekscentriskā tēva Ērgļa (kurš uzstāj, ka ir pirāts). Un viņi dzīvo pavisam dīvainā Rīgas daļā - Maskačkā. Jau ierodoties šajā rajonā, Jēkabs jūtas neomulīgi - viņam uz ielas ar aci piemiedz liels, melns, spurains suns!

Arī Mimmi nešķiet pārlieku priecīga par brālēna viesošanos. Un arī pašu Maskačkas burvību Jēkabs kaut kā nespēj ieraudzīt, jo «viss ir vecs, šķībs un smird». Taču, kad šajā savdabīgajā pasaulē ierodas lieluzņēmējs Rausis, lai tur sāktu būvēt debesskrāpi, Jēkabs un Mimmi savas domstarpības noliek otrajā plānā un apvienojas glābšanas misijai.

Viņu komandai pievienojas arī drosmīgie un dažādie runājošie suņi ar pašu Bosu priekšgalā. Lai arī katram no viņiem ir sava motivācija, lai cīnītos pret debesskrāpi un Rausi, vēlme saglabāt vēsturiskās Rīgas daļas un apzaļumotās teritorijas, ir tēma, par kuru ar bērniem ir ļoti svarīgi runāt.

Kā saglabāt veco, nenoliedzot jauno

Liela daļa bērnu filmu mēdz ieslīgt didaktiskās pamācībās. Un vietējie ražojumi bieži mēdz aizslīdēt pamācošā «viss vecais ir labs» tonī, savā ziņā pat liekot bērniem justies vainīgiem, ka viņi neaug tā, kā «mūsu laikos». Arī «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi» runā par Maskačkas saglabāšanu - taču šoreiz tas ir Mimmi emocionālās piesaistes dēļ, nevis dēļ kārtējā vecā opja spītības.

Turklāt - neatklājot filmas beigas - teikšu, ka šis stāsts neieslīgst paštīksmā didaktikā. Drīzāk brīžiem pat skaudri paironizē par sabiedrības inertumu un sociālās aktivitātes trūkumu. Un Jēkabs un Mimmi ir tādi varoņi, kuriem līdzināties varētu gribēt ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. 

Mazie sīkumiņi

Saprotams, ka primārais filmas uztverē ir stāsts - vai tas ir aizraujošs, loģisks un notur uzmanību. Taču svarīgi ir arī sīkumi, kuriem bieži vien netiek pievērsta uzmanība, koncentrējoties tikai uz galveno līniju. Bet Edmunds Jansons kopā ar mākslinieci Elīnu Brasliņu ir katru kadru piepildījuši ar asprātīgām detaļām un dzīvību.

Lielu prieku sagādā ironiski apspēlētās Rīgas reklāmu izkārtnes, atpazīstamas lokācijas, kā arī kolorīti fona varoņi. Nekur neredzēsietiet nekustīgu «fona aizpildītāju» - šī Rīga ir dzīvīga, kustīga un krāsaina. Pat Maskačkas kaķu elegantās ūsas ir rūpīgi izzīmētas, pat ja viņi tikai paskraida pa bruģi.

Suņi!!!

Un, protams, kā gan varētu nepiemēt filmas harizmātisko raibo suņu bandu! Runājošo suņu komanda, manuprāt, nolaupīs visu skatītāju sirdis. Ne velti Edgara Šubrovska sacerēto “Maskačkas himnu” Andra Keiša izpildījumā jau nedēļām dungo ne viens vien. Keiša ierunātais Boss ir skarbs pilsētas priekšnieks, kura pakļautībā esošie kranči pieskata, lai Maskačkā viss norit pareizi.

Katram sunītim ir izveidota sava loma un savas īpatnības, taču īpašas uzslavas no manas puses izpelnās Vectēvs - bandas vecākais un tādējādi arī viedākais suns. Kurš gan ir tik vecs, ka savā viedumā vairs īsti nespēj dalīties. Taču jāuzsver, ka ne jau tikai suņu dēļ šī animācijas filma ir tik brīnišķīga - šajā «pirātu zupā» ir daudz lielisku sastāvdaļu, un tās lieliski garšo kopā!

«JĒKABS, MIMMI UN RUNĀJOŠIE SUŅI»
Piedzīvojumu filma, animācija, ģimenes filma, Latvija, 2019
Režisors: Edmunds Jansons
Lomas ierunājuši: Eduards Olekts, Nora Džumā, Andris Keišs, Gatis Gāga, Māra Liniņa, Kaspars Znotiņš, Baiba Broka un citi.