1. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1863. gadā Rūdolfs Blaumanis - latviešu prozaiķis un dramaturgs (miris 1908.gada 4.septembrī)

1950. gadā Imants Prēdelis - fotogrāfs.

1950. gadā Andrejs Bleidels - tekstiluzņēmuma "Rimako" un saistīto kompāniju lielākais īpašnieks un vadītājs.

1950. gadā Sarmīte Jēgere - Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore; LU, docente; RPIVA, docente.

1954. gadā Juris Dalbiņš - bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris un Saeimas deputāts, atvaļināts pulkvedis.

1956. gadā Marita Lūriņa - aktrise.

1964. gadā Aleksandrs Mirskis - bijušais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas.

1967. gadā Stella Muižniece - arhitekte un dizainere.

1979. gadā Arvīds Reķis - hokejists.

Jubilāri pasaulē

1431. gadā Aleksandrs VI - Romas pāvests (miris 1503.gadā).

1449. gadā Lorenco de Mediči - itāļu valstsvīrs, mākslinieku patrons (miris 1492.gadā).

1467. gadā Zigismunds I - Polijas karalis un Lietuvas lielhercogs (miris 1548.gadā).

1618. gadā Bartolomē Estevans Muriljo - spāņu gleznotājs (miris 1682.gadā).

1714. gadā Kristijons Donelaitis - lietuviešu dzejnieks (miris 1780.gadā).

1823. gadā Šandors Petofi - ungāru dzejnieks un revolucionārs (miris 1849.gadā).

1833. gadā Roberts Lousons - jaunzēlandiešu arhitekts (miris 1902.gadā).

1863. gadā Pjērs de Kubertēns - franču pedagogs un vēsturnieks, mūsdienu olimpisko spēļu iniciators (miris 1937.gadā).

1874. gadā Gustavs Vaitheds - vācu aviators (miris 1927.gadā).

1879. gadā Edgars Morgans Forsters - angļu rakstnieks (miris 1970.gadā).

1895. gadā Edgars Hūvers - ASV Federālā izmeklēšanas biroja dibinātājs un direktors (miris 1972.gadā).

1909. gadā Stepans Bandera - ukraiņu nacionālistu līderis (miris 1959.gadā).

1912. gadā Kims Filbijs - britu spiegs (miris 1988.gadā).

1919. gadā Džeroms Deivids Selindžers - amerikāņu rakstnieks (miris 2010.gadā).

1939. gadā Mišela Mersjē - franču aktrise.

1941. gadā Mārtins Evanss - biologs, Nobela prēmijas laureāts medicīnā.

1943. gadā Raghunats Anants Mašelkars - indiešu zinātnieks.

1944. gadā Zafarulla Hans Džamali - bijušais Pakistānas premjerministrs.

1945. gadā Džekijs Ikss - beļģu autosportists.

1946. gadā Rivelinu - brazīliešu futbolists.

1948. gadā Pāvels Gračovs - krievu ģenerālis, bijušais Krievijas aizsardzības ministrs.

1956. gadā Marks Hjūss - amerikāņu uzņēmējs, "Herbalife International Ltd." dibinātājs (miris 2000.gadā).

1959. gadā Panagotis Janakis - grieķu basketbolists un treneris.

1968. gadā Davors Šukers - horvātu futbolists.

1972. gadā Lilians Tirāms - franču futbolists, 1998. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2000. gada Eiropas čempions.

1977. gadā Hasans Salihamidžičs - bosniešu futbolists.

1981. gadā Zolts Baumgārtners - ungāru F-1 pilots.

1982. gadā Davids Nalbandians - argentīniešu tenisists.

1984. gadā Hosē Paolo Gverero - peruāņu futbolists.

Notikumi Latvijā

1887. gadā Baltijā atceļ Krievijas impērijā pastāvošo personas nodokli - galvas naudu, kuru 1783.gadā Baltijā ieviesa Katrīna II.

1906. gadā Grīziņkalnā "Apollo" teātrī sāk uzstāties latviešu aktieru trupa, kas veidojusies no slēgtā Jaunā teātra aktieriem.

1921. gadā Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics dodas uz Londonu, lai saņemtu atbalstu Latvijas de iure atzīšanai.

1938. gadā spēkā stājas Latvijas Republikas Civillikums, tādējādi visā Latvijas teritorijā spēkā stājās vienota civiltiesību sistēma, kas aizgūta gan no Vācijas un Šveices Civillikumiem. Likums pilnā apjomā spēku atguva 1993.gada 1.septembrī.

1992. gadā iztikas minimums noteikts 460 rubļi (2,3 lati), bet minimālā pensija - 368 rubļi (1,84 lati) mēnesī.

1999. gadā stājas spēkā grozījumi Farmācijas likumā, kas aizliedz Latvijā izplatīt nereģistrētus medikamentus.

1999. gadā Ekonomikas policijas darbinieki par dienesta pilnvaru pārsniegšanu aiztur un vēlāk pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu atbrīvo AS "Ave Lat grupa" uzņēmuma - AS "Latvijas Balzams" ģenerāldirektoru Aleksandru Ivanovu.

2000. gadā kopīgu saimniecisku darbību uzsāk AS "Ave Lat grupa" alkohola ražošanas uzņēmumi AS "Latvijas balzams" un AS "Rīgas vīni".

2001. gadā darbu sāk jauna valsts iestāde - Datu valsts inspekcija, kuras pienākumus nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums.

2004. gadā stājas spēkā Preču un pakalpojumu loteriju likums, kas aizliedz rīkot loterijas, ja dalībai tajās jāpērk alkohols, tabakas izstrādājumi vai medikamenti.

2004. gadā stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, ieviešot progresīvo soda punktu sistēmu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī citas būtiskas izmaiņas pašreizējā ceļu satiksmes kārtībā.

2004. gadā askaņā ar izmaiņām likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" jaundzimušo tēvi var saņemt paternitātes pabalstu.

2007. gadā Latvijā tiek atcelts obligātais militārais dienests, jo valsts pilnībā pāriet uz profesionālo armiju.

Notikumi pasaulē

45. gada p.m.ē.Romā pirmo reizi stājas spēkā Jūlija kalendārs.

404. gadā Romā notiek pēdējā zināmā gladiatoru cīņa.

630. gadā Musulmaņu pravietis Muhameds ar armiju dodas uz Meku, kuru iekaro bez asinsizliešanas.

990. gadā Kijevas Krievzeme pieņem Jūlija kalendāru.

1001. gadā Romas pāvests Silvestrs II pasludina Stefenu I par pirmo Ungārijas karali.

1438. gadā par Ungārijas karali kļūst Alberts II no Habsburgu dinastijas.

1515. gadā par Francijas karali kļūst Fransuā I.

1700. gadā Krievija sāk izmantot Jūlija kalendāru.

1772. gadā Londonā tirdzniecībā pirmo reizi nonāk ceļotāju čeki, kurus var izmantot 90 Eiropas pilsētās.

1788. gadā Londonā iznāk pirmais laikraksta "The Times" numurs.

1801. gadā Lielbritānijas Karaliste un Īrijas Karaliste apvienojas Apvienotajā Karalistē.

1804. gadā Haiti iegūst neatkarību no Francijas.

1808. gadā ASV aizliedz importēt vergus.

1818. gadā Iznāk Mērijas Šellijas romāns "Frankenšteins".

1877. gadā Lielbritānijas karaliene Viktorija tiek pasludināta par Indijas imperatori.

1890. gadā Anglijā pirmo reizi tiek izmantoti futbola vārtu tīkli.

1893. gadā Japāna sāk izmantot gregoriāņu kalendāru.

1899. gadā Kubā noslēdzas Spānijas pārvalde.

1901. gadā oficiāli sāk pastāvēt Austrālijas Savienība, kuras pirmais premjerministrs ir Edmunds Bārtons.

1901. gadā Nigērija kļūst par britu protektorātu.

1912. gadā tiek dibināta Ķīnas Republika.

1925. gadā amerikāņu astronoms Edvins Habls paziņo, ka atklājis galaktikas ārpus Piena ceļa.

1934. gadā Alkatrasas sala kļūst par ASV federālo cietumu.

1934. gadā Nacistiskā Vācija apstiprina "Likumu par ģenētisko slimību pārmantošanas novēršanu".

1939. gadā Amerikāņu uzņēmēji Viljams Hjūlets un Deivids Pekards dibina kompāniju "Hewlett-Packard".

1942. gadā 26 nācijas Vašingtonā paraksta "Apvienoto Nāciju deklarāciju", apstiprinot savu opozīciju Ass valstīm un vienojoties, ka neviena no valstīm neslēgs atsevišķu miera līgumu ar tām.

1946. gadā no Londonas Hītrovas lidostas izlido pirmā civilā lidmašīna.

1947. gadā Apvienojas amerikāņu un britu okupācijas zonas Vācijā, kas vēlāk pārtop par Vācijas Federatīvo Republiku.

1956. gadās Jaungada svinību laikā Japānas pilsētā Jahiko pūlis līdz nāvei sabradā vismaz 124 cilvēkus.

1956. gadā Sudāna kļūst neatkarīga.

1958. gadā oficiāli sāk pastāvēt Eiropas Ekonomiskā Kopiena, kas ir Eiropas Savienības priekštece.

1959. gadā Fidels Kastro sagrābj varu Kubā pēc diktatora Fulgensio Batistas aizbēgšanas uz Dominikanas Republiku.

1960. gadā Kamerūna kļūst neatkarīga no Francijas un Lielbritānijas.

1962. gadā Rietumsamoa iegūst neatkarību no Jaunzēlandes.

1962. gadā ierakstu studija "Decca Records" pēc noklausīšanās noraida grupu "The Beatles", jo "grupas ar ģitārām sāk iziet no modes".

1970. gadā Džimijs Hendrikss, Badijs Mailzs un Billijs Kokss ieraksta koncertu klubā "Fillmore East". Ieraksta rezultātā tapušais albums "Band of Gypsys" izrādās Hendriksa pēdējais izdotais albums.

1971. gadā ASV televīzijās tiek aizliegtas cigarešu reklāmas.

1972. gadā par ANO ģenerālsekretāru kļūst austriešu diplomāts Kurts Valdheims.

1973. gadā Dānija, Lielbritānija un Īrija iestājas Eiropas Kopienā.

1978. gadā Indijas pasažieru lidmašīnai "Boeing 747" iegāžoties jūrā netālu no Bombejas iet bojā 213 cilvēki.

1980. gadā Zviedrijā stājoties spēkā likumam par troņa nodošanu vecākajam karaliskās ģimenes pēctecim neatkarīgi no dzimuma, Viktorija kļūst par Zviedrijas kroņprincesi.

1981. gadā Grieķija iestājas Eiropas Kopienā.

1982. gadā Peru pārstāvis Havjers Peress de Kueljars kļūst par pirmo latīņamerikāni, kas stājas ANO ģenerālsekretāra amatā.

1983. gadā ARPANET oficiāli pāriet uz interneta protokolu izmantošanu, radot internetu.

1984. gadā Bruneja kļūst neatkarīga no Lielbritānijas.

1985. gadā tiek izveidota interneta domēnu nosaukumu sistēma.

1986. gadā Spānija un Portugāle tiek uzņemtas Eiropas Kopienā.

1992. gadā Salvadoras valdība un nemiernieku kustība "Farabundo Marti Atbrīvošanas fronte" vienojas par pamieru, izbeidzot 12 gadus ilgušo pilsoņu karu.

1993. gadā Čehoslovākija sadalās Čehijā un Slovākijā.

1995. gadā oficiāli sāk pastāvēt Pasaules Tirdzniecības organizācija, aizstājot GATT.

1995. gadā Zviedrija, Austrija un Somija tiek uzņemtas Eiropas Savienībā.

1997. gadā par ANO ģenerālsekretāru kļūst Ganas diplomāts Kofi Annans.

1998. gadā tiek izveidota Eiropas Centrālā Banka.

2000. gadā pasaulei svinot jaunās tūkstošgades sākumu, datorsistēmās pasaulē nerodas nekādas būtiskas problēmas no pārejas uz nākamo gadu tūkstoti.

2001. gadā Grieķija ievieš Eiropas Savienības vienoto valūtu eiro.

2002. gadā Taivāna oficiāli iestājas Pasaules tirdzniecības organizācijā kā Ķīniešu Taipeja.

2002. gadā aptuveni 300 miljoni cilvēki 12 Eiropas Savienības dalībvalstīs sāk lietot bloka vienoto valūtu eiro. Savas nacionālās valūtas saglabā tikai Lielbritānija, Zviedrija un Dānija.

2003. gadā Eiropas Savienība no ANO pārņem savā kontrolē Bosnijā izvietotās starptautiskās policijas misiju, aizsākot ES pirmo aizsardzības un drošības operāciju.

2003. gadā par Brazīlijas prezidentu kļūst Luišs Insasio Lula da Silva.

2006. gadā Austrālijas pilsētā Sidnejā tiek pārspēts pilsētā reģistrētās visu laiku augstākās temperatūras rekords, gaisam sasilstot līdz 45 grādiem pēc Celsija skalas.

2007. gadā Bulgārija un Rumānija oficiāli iestājas Eiropas Savienībā, par kuras oficiālajām valodām kļūst arī bulgāru, rumāņu un īru valodas, kas pievienojas 20 līdzšinējām oficiālajām valodām.

2007. gadā Slovēnija oficiāli pāriet uz eiro valūtu, kļūstot par 13. eirozonas valsti.

2008. gadā Malta un Kipra oficiāli pāriet uz eiro valūtu, kļūstot par 14. un 15. eirozonas valsti.

2009. gadā Slovākija ievieš Eiropas vienoto valūtu eiro, kļūstot par 16.eirozonas dalībvalsti.

2014. gadā Kolorādo štatā tiek atvērti pirmie marihuānas veikali ASV.

2014. gadā visā Eiropas Savienībā (ES) tiek atcelti darba ierobežojumi Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem.

2014. gadā Rīga un Zviedrijas pilsēta Ūmeo kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētām.

2014. gadā Latvija oficiāli pievienojas eirozonai, nomainot savu naudas vienību latus uz eiro.

2015. gadā stājas spēkā likums par Eirāzijas ekonomiskās savienības izveidi, paredzot ekonomisku un politisku savienību starp Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju, Kazahstānu un Kirgizstānu.

2015. gadā Lietuva oficiāli pievienojas eirozonai, nomainot savu naudas vienību litus uz eiro.

2016. gadā Ķīna oficiāli atceļ gadu desmitiem īstenoto viena bērna politiku.